jums mācīja?

Tā apzināti nemācīja, bet vienmēr palīdzēju gatavot un tagad pati visu zinu, ja nē zvanu un jautāju :D

Nu ta speciali nemacija , bet palidzeju virtuvee utt .Nekada liela gatavotaja pati neesmu bet ja baigi gribas tad var visu ko uztaisiit :D

Speciāli nemācīja, bet, ja man gribējās kaut ko pagatavot, tad bija blakus, ja lūdzu.
Tā gatavoju tikai no receptēm.
Bet varbūt vaina tajā, ka manai mammai mamma arī nemācīja gatavot, jo tajos laikos nebija diža izvēle. (Tā mana mamma saka :D)

Nē, mani nemācīja. Mammai vispār diez gan nepatīk gatavot, tāpēc varbūt tā sanāca. Bet omīte gan man daudz ko rādīja un stāstīja par saviem kulinārajiem brīnumiem. Varbūt tāpēc arī mana mamma par to neiespringa. :)

jā, mācīja gan mamma, taču vairāk tomēr vecvecāki, vēl kā tagad spilgtas bēŗnības atmiņas, kā ar vectēvu cepām kūkas , piparkūkas un pīrāgus uz Ziemassvētkiem... bet tāda sava pavārmāksla ir tomēr izveidojās neskatoties uz mācībām, bet ir noteiktas pārmantotas ģimenes receptes, taču kopumā es daudzas lietas negatavoju kā gatavo manā ģimenē.

Neko nemācija. Neko normālu uztaisīt nemāku, grūtākais , ko māku, kaikam, ir kotletes :D

maneejaa man vispaar aizliedza :D
pat tagad esot pie mammas nekad neko negatavoju,jo zinu kko paarmetiis....kad es to dariiju,mamma vienmeer kko aizraadiija,ka ne taa daru.
pati kojaas saaku gatavot. un tagad draugam :)

Mammai ļoti patīk gatavot ēst, tapēc daudz palīdzot viņai esmu daudz ko apguvusi :)
Atceros, ka tanī laikā man nepatika ņemties pa virtuvi, taču tagad esmu priecīga par to ko esmu iemācijusies no mammas :)

mannējā vispār reti kad gatavoja, visu nācās pašai mācīties, un nav brīnums, ka daudzko nemāku. gribas iemācīties, bet nav ne mazākās sajēgas kā taisīt ar ko sākt, jo tās receptes tik daudz un dažādas. vecāmāte gatavoja, bet tā kā mums nekādas ideālās attiecības nav, tad neko nezinu.

jā, bet es negribēju klausīties.. tagad nedaudz noželoju.
pārsvarā gan mums tētis gatavoja, tad gan nevarēja neviens iet virtuvē, jo viņam traucēja. :D

nemācīja,pati visu mācījos un esmu izaugusi par ļoti labu pavārīti un par to lepojos :D

Taisnība, koju dzīve piespieda iemācīties gatavot tā, lai var ēst vairākas dienas. Arī tagad, dzīvojot prom no vecākiem, šat, tad piezvanu un pajautāju, kā pareizi gatavot tur kādu zupu. :)

(pagātnes formā, jo tagad ar viņiem nedzīvoju). bet gatavot viņi gatavo joprojām :D :)

Jā, man nācās palīdzēt, parasti jau svētkos, kad bija jātaisa kvantums ar rijamo. Man tas tāaaaa riebās, ka tāpat neko neiemācījos:D

Nemaaciija, bet man laikam ir kaut kaads pavaares talants, jo gatavu es vienkaarshi lieliski :D Domaaju, ka ljoti liela noziime ir tam, vai cilveekam patiik gatavot. Ja patiik, tad parasti arii sanaak ;)

nemācija un pati tagad man pārmet, ka neko neprotu. bet pati esmu vainīga, neklausījos un nepiefiksēju. bet tagad cenšos ienākt biežāk virtuvē, kā arī mamma visu ko liek, lai viņai palīdzu, pamazām mācos.

Nemācīja, neprasīja arī palīdzēt. Tāpēc arī neko nemāku.

Arī īpaši nav mācījusi ..vienmēr skatījos kā mamma to dara.. Kad nonācu koledza prom no vecakiem,pašai vien vajadzēja gatavot. Sāku ar pelmeņiem,roltoniem un ceptiem kartupeļiem , tagad jau pati māku pelmeņus mīklu pagatavot un tos piepildīt :) Dzīve pati iemāca gatavot,ja to vēlās un vajag !

Mēģināja, es spītīgi atteicos mācīties, jo man nepatīk gatavot.

mani arī neviens nemācija, bet elementāras lietas iemācīja ome un palīdzēšana viņai, un kaut kā ar laiku mācēju gatavot un tagad jau mācos par pavāru :)