Pēc kā spriežat, ka ir mīlestība?

212

Reģ: 29.01.2009

Sveikas, dāmas!

Situācija interesanta, līdz šim vienmēr ir bijis, ka es esmu attiecībās iniciatore, rupjāk sakot "skrienu pakaļ". Vienmēr domāju, ka nu gan ir mīlestība, bet draudzene aizrādīja, ka tā nav pareizi - bet kura gan klausās draudzenē, kad dzīvo ar rozā brillēm? Tajās attiecībās bija tā, ka es "mīlēju vairāk" vai pat biju nedaudz atkarīga. Vienmēr bija neliela trauksme.

Tad nu tagad viss ir pavisam citādi- ir puisis, kurš mani mīl, rūpējas, ciena. Nekad īsti neesmu bijusi šādās "veselīgās attiecības", kā arī ģimenē nav redzēt labs piemērs. Kā šādās attiecībās saprast vai patiesi mīlu ? + Kāda gudra sieviete teica, ka vislabākais attiecību modelis esot tad, kad vīrietis mīl nedaudz vairāk.

27.10.2012 15:09 |

KAĶIS

5119

Reģ: 29.01.2009

Tā vispār ir psiholoģiska novirze, bet, katram mums, šķiet, kaut kas ''ne tā'' ir.
Īpaši vēl, ja ģimenē šāds modelis bijis, jābūt vai nu pašai stiprai vai jālūdz speciālista palīdzība. Bet to var arī pats, jā. :)

27.10.2012 15:14 |

uznulliti

137

Reģ: 23.10.2012

Neviens īsti nezin, kas ir mīlestība, ir tikai šādas tādas domas, bet ne vairāk, ko tev var komentēt :D

27.10.2012 15:17 |

Sesilla

8189

Reģ: 02.02.2010

katram jau tā mīlestība izpaužas savādāk

27.10.2012 15:21 |

4197

Reģ: 16.09.2011

Esmu bijusi 2 attiecībās, bet nekad neesmu mīlējusi. Abām attiecībām pati pieliku punktu, jo sapratu, ka jēgas nav. Dzīvoju pēc principa "moja ljubov eto navsegda!"

27.10.2012 15:22 |

Lex

1183

Reģ: 15.02.2012

Ja patiesi mīli, nerodas jautājums vai šaubas - "interesanti, vai es tagad mīlu?"

27.10.2012 15:25 |

KAĶIS

5119

Reģ: 29.01.2009

Manā gadījumā tas ir, kad sapratu, ka viņa vēlmes ir tikpat svarīgas kā manas!
Kā arī, protams, iekšējā sajūta. Sajūtas nav vārdos aprakstāmas.

27.10.2012 15:40 |

Cuba Libre

213

Reģ: 03.08.2011

Tajās attiecībās bija tā, ka es "mīlēju vairāk" vai pat biju nedaudz atkarīga. Vienmēr bija neliela trauksme.

Atkarību ar mīlestību nevajag jaukt. Tas pats jau 100x dzirdētais stāsts par nesavtīgo došanu, būšanu kopā tāpēc, ka vēlamies, nevis tāpēc, ka apstākļi spiež, esat pieraduši vai vienkārši baidaties būt vieni.

27.10.2012 16:09 |

emanuelle2

16208

Reģ: 01.02.2010

Cuba Libre-vispaar labi pateici,jo nesavtiiga dosana kaadreiz var buut arii vainas apzinas izpirksana!Es zinu paari,kur viirietim bail aiziet,jo vinam bail ,palikt vienam...!
Es domaaju taapat kaa vairums-miilestiiba katra izpratnee ir citaada!Manaa izpratnee tas ir kaut kas taads - vareetu iet "caur uguni un uudeni" sii cilveeka deel!

27.10.2012 17:47 |

KAĶIS

5119

Reģ: 29.01.2009

Emmanuelle

vareetu iet "caur uguni un uudeni" sii cilveeka deel!

Bet tas raksturīgs arī apmātībai... Pati esmu "baudījusi" to uz savas ādas. Bet gatavi tiešām bija uz visu. Bet nu NAV, nav tā mīlestība...
Mīlestībā jāļauj iet.
Ja runājam par šo aspektu tad jā - īstā mīlestībā cilvēks būs spējīgs atteikties no otra, ja otram tā būs labāk. Jo tajā brīdī cilvēks vairs nedomā - GRIBU VIŅU SEV, SEV, SEV... bet gan domā tieši par šī otra cilvēka vēlmēm.

27.10.2012 17:52 |

Sesilla

8189

Reģ: 02.02.2010

bet no otras puses skatoties, ja mīl, tad ļaut iet ir grūtāk, nekā tad , ja cilveks neko īpašu nenozīmē

27.10.2012 17:54 |

KAĶIS

5119

Reģ: 29.01.2009

Sesilla, loģiski! :)
Es tieši runāju par atšķirību starp egoistisku apmātību un īstu mīlestību.

27.10.2012 17:55 |

Sesilla

8189

Reģ: 02.02.2010

nu ja ir egoistiska apmātība tad arī ir šie draudi izdarīt sev kaut ko utt..tā jau ir apmātība

27.10.2012 17:57 |

switched on

3987

Reģ: 02.02.2011

Manuprāt, mīlestība ir nepelnīti glorificēta kā kaut kāds pasaku brīnums, jo pēc manām domām tā pa lielam ir cieņas, rūpju, sapratnes, saskaņas apvienojums. Nekas maģisks. :D "Mīlestība" man liekas tad, kad tu esi tu, viņš ir viņš, neviens neko netēlo, bet kopā ir tik labi un vienkārši, un abi kopā esat kā komanda, kurā viens otru papildina, aizsedz otra slikto pusi, paspilgtina labo, kopā iet uz priekšu, tajā pat laikā otru nenomācot. Savstarpēja cieņa un nesavtīgums.

27.10.2012 17:59 |

DIO

4703

Reģ: 20.04.2012

mīlestība ir piedošana, es kaut kā negribētu teikt iet visur tam cilvēkam līdzi, bet sagaidīt viņu ar atplestām rokām, kad būs atnācis no tā lauka atpakaļ, palīdzēt, ja vien tas ir lūgts.
piedot un pieņemt, man liekas tā ir mīlestības būtība.

27.10.2012 17:59 |

emanuelle2

16208

Reģ: 01.02.2010

Es soreiz so izteicienu biju domaajusi,ja otrai pusiitei ir jaapaliidz gruutiibaas,paarvaret kaadu slimiibu utt,tad noteikti ir taa sajuuta,ka vari buut gatava visu paarvareet...!

27.10.2012 18:00 |

demoiselle

4946

Reģ: 20.08.2010

Tu vienkārši zini, ja mīli.

27.10.2012 18:01 |

Sesilla

8189

Reģ: 02.02.2010

bet bieži vien skumjākais ir tas, ka viens ir gatavs iet caur to uguni un ūdeni, bet otrs nē..bet īsta mīlestība ir nesavtīga( kā mamma mīl savu bērnu) īsta mīlestība nemēra , kurs mīl vairāk.

27.10.2012 18:02 |

emanuelle2

16208

Reģ: 01.02.2010

Sesila-es varu spriest tikai par to ,kaa miilu no savas puses, to kaa viirs miil mani ,ir vina zinaa!

27.10.2012 18:06 |

Sesilla

8189

Reģ: 02.02.2010

es to biju domājusi tā, ka nav jāgaida, ka otrs darīs to un šo, ka būs gatavs uz visu. jo mūsu vecāki jau arī negaida no mums neko, bet mīl..

27.10.2012 18:08 |

Cuba Libre

213

Reģ: 03.08.2011

Man mīlestība liekas ļoti saistīta ar dziļu un patiesu draudzību. Tā kā mēs izvēlamies labāko vai labākos draugus, kuriem uzticēties un atbalstīt gan ikdienā, gan laimes brīžos, gan nelaimē, bet tajā pašā laikā ļaut dzīvot savu dzīvi, neaizēnojot to ar greizsirdību, mēģinājumiem cilvēku pārmainīt - vienkārši pieņemot otru tādu, kāds viņš ir un izbaudot dzīvi kopā.

27.10.2012 18:16 |