Tad nu tā, stāsts sākas ar to, ka šo džeku pazīstu jau kādu laiku un no sākuma nekas man viņā īpaši nepiesaistīja, bet pēc kādas ballītes viņš mani pavadījā mājās(nenoliegšu ka abi bijām dzēruši) un...jā viņš mani noskūpstījā un tā nu mēs stāvējām uz ielas un skūpstījāmies. Tā kā bijām dzēruši nākamajā dienā pieņēmu, ka tieši šī iemesla dēļ nekas vairāk starp mums nenotika, dažas vēstulītes draugos, bet tas arī viss...līdz šai vasarai bija tāds kā klusums un te pēkšņi atkal kopīgas ballītes un atkal tas pats, puisis pat teica, ka es viņam tik ļoti patīkot, lai gan tā nedrīkst mūsu lielās gadu starpības dēļ un lai visu vēl vairāk sarežģītu, puisim ir draudzene ar kuru kopā ir bērns, bet pēc viņa teiktā, viņš ar viņu kopā ir tikai bērna dēļ. Un, protams, kur tad nu bez seksa, jā mēģināja ar mani ievilkt gultā(nu labi tas gan bija mašīnā, bet tas tā...), bet tā kā biju vēl pie saprašanas, neļāvos, jo negribēju būt tāds vienas nakts sakars. Itkā jau viņš teica, ka vēlas ar mani pārgulēt, bet saprot, ja es to vēl nevēlos! Vispār ar šo puisi ir daudz kopīgo draugu, kuri bieži vien "pavelk mūs uz zoba" par to, ka mēs viens otram patīkam, bet nespējam to pateikt viens otram, arī manai māsai viņš ir atzinies to ka es viņam patīku(bet tas jau atkal bija kārtējā ballītē). Tagad pēdējā laikā, esam atkal sākuši savu mazo sarakstīti draugiem.lv, bet ne cik garu nespēju ar viņu noturēt, pat nezinu kāpēc, itkā ir par ko runāt...pat nezinu kas ir pie vainas. Tajā pārtraukumā, kad vispār netikāmies un nesarakstījāmies, domāju, ka laiks ir viņu vnk izmest no galvas, bet katru reizi kaut kas mūs tomēr "sagrūda" kopā. Tad nu tā, gribēju dzirdēt kāda cita viedokli!!! :)