Riktīgi labā diskusija! :D
Tagad es arī pačīkstēšu, tātad:
Man besī, ka dzīvoju Rīgā, bet ģimene un draugs nē, tāpēc nav ikdienā ar ko klātienē izrunāties un nav, kas samīļos kādā brīdī, kad grūti. Nu labi ir man te daži draugi, bet tiem pašiem savas darīšanas, tāpat kā man, tāpēc jūtos vientuļi, kaut arī dzīvoju kojās un te ir daudz cilvēku, bet pagaidām nav tā, ka būtu ar kādu nu nenormāls kontakts un baigie draugi, tā paziņu līmenī papļāpāt var, bet, lai ietu stāstīt savas problēmas, gan nē. Besī, ka ir maz brīvā laika, reāli gribētos arī kaut ko foršu padarīt, izņemot ikdienas rutīnu, lekcijas, paēst, izmācīties, duša, sarunas skypā vai pa telefonu ar mīļajiem un tad jau nāk miegs un jā, tāpēc besī, ka gribas atrast brīvo laiku sportam, kuram kādreiz bija liela loma manā dzīvē, bet tagad lielākoties visu aizņem augstskola. Tikai brīvdienās jūtos kā dzīvs, apmierināts cilvēks. Vēl besī, ka laukā auksts. āā un besī, ka meitenes, kas dzīvo var teikt blakus istabiņā visu dienu trallina savu stulbo mūziku no kuras sāp galva, laikam domā, ka visiem viņa baigi patīk, man šķiet ka viņu gaume ir briesmīga. :D āā un jā vēl jāuzraksta skolai daži referāti, kuri atkal aizņems daudz laika, bet man šodien vienalga, jo besī domāt par to, cik daudz jāizdara. :D
Sasodīts, baigi labi palika, uzrakstot. ;D