Strīdētava

Man besī, ka ir cilvēki, kuri neredz tālāk par savu degungalu, paši sadomājušies, ka ir baigās naglas. spēj kritizēt citu cilvēku rīcību, kad paši uzvedās kā mazi bērni. Es vnk nesaprotu, kāpēc cilvēks ir tik ļoti pārliecināts pa sevi, ja nav ne izskata, ne pietiekoša daudzuma pelēkās vielas?

kisskissmjau - shis apraksts pilniigi atbilst manam briivdienam shonedelj.... :(

Man kaitina tas, ka man jau otro dienu ir nenormāls slinkums. Es pat matus neesmu vēl izmazgājusi, seju nelieku, māju nekopju, tikai sēžu,ēdu un audzēju riepu!

mani kaitina mana vīramāte. :@ :D

Es besiiju pati sevi,jo saprotu,ka visu manu nepatiku avots esmu es pati:izskats,pashsajuta,slinkums patstaviigs utt. pati vien vainiga!

Man riebjas, ka es gribu ballēties šodien, bet man nav kompānijas! :( :D

Abalone - man patīk sniegs! :D :D

Ja šodien kāds teiks, ka viņam patīk sniegs-es iedošu mašīnu, piesēdināšu pie stūres un palaidīšu pa tumsu pabraukāties pa Vidzemes šoseju brīdī, kad acu priekšā ir tumsa un sniega karuselis, kurš forši hipnotizē, kad ceļu var tikai nojaust, jo tas nav ne tīrīts, ne kaisīts un iepriekšējās mašīnas sliedes ir aizputinātas, kad astē iesēdusies cita mašīna, kurai arī tas viss tracina, bet ļoti patīk manis iebrauktās sliedes utt. :) Pēc šī visa iebraukšana Rīgā man šķita kā iebraukšana paradīzē-ielas smuki slapjas, apgaismojums deg-perfekti. :)

Jauku visām dienu!uzlieciet ziemenes un neriskejiet ar tam vasaras riepaam:)

Tūlīt došos, cerams, nebūs pārāk daudz ko te uzrakstīt :D

HAOSS Rīgā šodien ir garantēts :)

1. man riebjaas visi jehovas liecinieki, boileru un katlu tirgotaaji, abortu pretinieki uc., kas zvanaas pie durviim un censhaas paarliecinaat kaut kur iesaistiities, nopirkt, iziireet.
2. mani kretinee vegaani un vegetaarieshi, kuri saak kjeerkt, ieraugot kaadu eedam galju vai peerkam aadas kurpes.
3. necieshu beerneljus, kuri tiek audzinaati peec sears un positive parenting visatljautiibas metodes un patiesiibaa ir pretiigi, izlaisti, mazi riebekliishi.
4. mani ljoti kaitina cilveeki, kuras uzvedaas taa, it kaa paareejie buutu nieciibas, bet pashiem labaakajaa gadiijumaa tikai dots smuks purninjsh vai bagaati vecaaki un nekaa cita tur nav.

Man besī, ka es nesaprotu, kā izskatās tie sasodītie rozā putekļi, kas jāmeklē La Festa paciņās. Gribu to telefonu, bet kur, pie velna, raut rozā putekļus? Savākt no plauktaugšas parastos pelēkos un nomālēt ar vaigu sārtumu? Varbūt tas kapučīno pulverīts ir rozā, bet es jau sen to izdzēru? Grr, mājaslapa arī nepalīdz!!!

āā un vēl besī, ka te, kojās, ir tik lēns internets, kamēr viena adrese ielādējas, es varu paspēt reizēm apgriezt nagus, aiziet uz tualeti vai vēl nez ko. Un vēl kaitina šodien tas, ka visi šoferi, kuriem rakstu, lai aizvestu mani rīt mājās ir nedaudz jocīgi, viena raksta visu laiku ar daudzpunktēm, viens pilnīgs nedžentelmenis pasaka, ka nav pa ceļam un bez maz vai stiep pati savas pekeles no skolas līdz vietai, kur viņa ērtāk, bet man jāmokās un vēl par to jāmaksā var teikt tāda pati summa, kā braucot ar autobusu. :D

man riebjas, ka
* nekam nepietiek laika
* mans kakis nepartraukti naud pie durvim
* bijusais grib izligt un nedara to pietiekosi mili
* brauksana uz darbu ar vilcienu
* es smekeju par daudz
* ir slinkums gatavot vakarinas un izlemju, ka labak needisu
* uzmacigi cilveki, kuri visu laiku zvanas vai suta sms

Riktīgi labā diskusija! :D

Tagad es arī pačīkstēšu, tātad:
Man besī, ka dzīvoju Rīgā, bet ģimene un draugs nē, tāpēc nav ikdienā ar ko klātienē izrunāties un nav, kas samīļos kādā brīdī, kad grūti. Nu labi ir man te daži draugi, bet tiem pašiem savas darīšanas, tāpat kā man, tāpēc jūtos vientuļi, kaut arī dzīvoju kojās un te ir daudz cilvēku, bet pagaidām nav tā, ka būtu ar kādu nu nenormāls kontakts un baigie draugi, tā paziņu līmenī papļāpāt var, bet, lai ietu stāstīt savas problēmas, gan nē. Besī, ka ir maz brīvā laika, reāli gribētos arī kaut ko foršu padarīt, izņemot ikdienas rutīnu, lekcijas, paēst, izmācīties, duša, sarunas skypā vai pa telefonu ar mīļajiem un tad jau nāk miegs un jā, tāpēc besī, ka gribas atrast brīvo laiku sportam, kuram kādreiz bija liela loma manā dzīvē, bet tagad lielākoties visu aizņem augstskola. Tikai brīvdienās jūtos kā dzīvs, apmierināts cilvēks. Vēl besī, ka laukā auksts. āā un besī, ka meitenes, kas dzīvo var teikt blakus istabiņā visu dienu trallina savu stulbo mūziku no kuras sāp galva, laikam domā, ka visiem viņa baigi patīk, man šķiet ka viņu gaume ir briesmīga. :D āā un jā vēl jāuzraksta skolai daži referāti, kuri atkal aizņems daudz laika, bet man šodien vienalga, jo besī domāt par to, cik daudz jāizdara. :D

Sasodīts, baigi labi palika, uzrakstot. ;D

Man riebjas ka dažkārt man kkas riebjas un citiem arī :D

Labi, ka te vēl ir tā diskusija. Varu izlikt šodienas sāpi :D Riebjas autovadītāji - idioti. Tie ir tie stulbeņi, kas speciāli brauc cauri peļķēm, lai notašķītu uz ietves esošo gājēju. Mierīgi var apbraukt to peļķi, tā nav vispār pa ceļam, bet nē - pilnā ātrumā speciāli ir jāizbrauc cauri un jānošķiež gājējs ar dubļiem. Es knapi paspēju palekt malā, bet meitenei ar gaišu mēteli, kura gāja dažus soļus pirms manis, nepaveicās. Visi vadītāji varēja normāli apbraukt to peļķi, bet atradās viens idiots.

Man riebjas un skumdina...

Tas,ka neesmu pietiekoši drosmīga.
Tas,ka noklusēju un nepateicu to,ko vajadzēja pateikt.
Tas,ka pieķēros un nespēju palalaist vaļā.
Tas,ka man nav vairs motivācijas kaut ko darīt.
Tas,ka esmu skumja.

Un tas,ka ēdu šodien saldumus!

Man nepatīk (riebjas - pārāk skaļš vārds), ka plkst. 23.00 atklājas, ka ir ielikti divi mājasdarbi uz rītdienas semināru. :D Un ka man nav īpaši daudz laika un entuziasma tos pildīt, jo gribu izgulēties.