semmija, es laikam savu īsto Latvijas ietvaros neesmu atradusi... dievinu vietu, kur uzaugu, taču neesmu pārliecināta, ka tā ir tāda... īsteni mana! Taču Rīgu, vismaz rudenī, kā savu nudien neizjūtu... Pavasaros gan dievinu Rīgas parciņus, kafijas smaržu gaisā, papēžu klaboņu kaut kur netālu. Šobrīd viss tāds.. drūmāks, pelēcīgāks, skumīgāks..