Ideāla dzīve.

Vienmēr tā esmu vēlējusies, vismaz domu līmeni visvairāk. Reālajā dzīvē man nesanāk. Ir sanācis, ja vien nedzīvoju ar kādu kopā, tad protu dzīvot gandrīz ideāli, kā minēja, tuvāk būtu sacīts- pedantiski.
Kopsavilkumā sakot, gribētu, bet nesanāks.

Vai kāda no Jums ir līdzīga man?

Nē. Manā mājā ideālai jābūt tikai tualetei. Vismaz iespēju robežās.
Visu citur man patīk pūkaina nekārtība :D
Šitik izteiktiem pedantiem,ka nomirt var, visbiežāk ir kādas psiholoģiskas problēmas un būtu jāmeklē speciālista palīdzība,jo tas nav normāli.

Piekrītu Tev BaCk, labi ka vismaz kādai ir līdzīgi.

Cik nu ļoti tas izdodas vai neizdodas, bet man ir diezgan līdzīgi. Vismaz par kārtību jau nu noteikti. :)

Ne, nu protams, ka es gribetu dzivot ideala maja, kur viss smarzo un laistas un savas vietas nolikts, staigat perfekti sagerbusies skaistos apgerbos, kur visas podzinas vienadi stav. Gribetu stradat laba darba, sedet smuka ofisa, braukt ar komfortablu masinu, est veseligi, nodarboties ar sportu un jogu, lasit gramatas, braukt celojumos, piknikot ar draugiem un dzert sampanieti kristala glazem.
Bet nu… patiesiba jau ir savadaka un tas ir ok, jo mes esam tikai cilveki.

VintageStyle kāda teica,ka tas ir drausmīgi? man ar viena druška ir nenormāli pedantiska a man patīk pacūkoties,nu katrs ir citādāks,tas jau nav nekas traks

Man nav psiholoģiskas problēmas, es vienkārši tāda esmu, katrs ir savādāks!

Kima Kardašiana ir tāda kā es - viņai arī pedantiska - un tpc viņai psiholoģiskas problēmas? Come on!

Iespējams tad jau varētu teikt, ka problēmas ir arī tiem, kas dzīvo nevainojamā bardakā!

vispār tie,kas dzīvo tādā bardakā,ka nav kur istabā kāju paspert,tiem ir gan problēmas,manuprāt,tā teikt dzīves nesakārtotība atspoguļojas uz to,ka istabā ir bardaks

Kima Kardašina tāda ir, tāpēc tu izdomāji,ka arī tāda gribi būt? :D Man darba vietā ir dzīvs piemērs. Pedante. kaitinošā formā un viņai ir problēmas ar nerviem jau gadiem.

Piekrītu Tev nazic...

Es jau labprāt gribētu būt no dabas pedantiskāka, bet nesanāk, dažreiz pacenšos un tad jau atkal aizeju haosā

Kāpēc gan mei4uks? Es esmu tāda kopš bērnības, vienmēr visu esmu turējusi kārtībā! Vienkārši tas tāds piemērs, Kima ir pilnīgi normāla - kaut ir perfekcioniste! Ha!

Ha!

Nu kā tu vari 100% apgalvot, ka viņa ir normāla, ne tu viņu pazīsti, ne tu ar viņu esi runājusi. Varbūt viņai ir pamatīgs skelets skapī :D

Mana mamma ir absolūtā pedante. Cik nav uz mani bārusies, lai sakārtoju savus plauktus, kad pēc manām domām viņi TIEŠĀM jau bija ok kārtībā, vai arī dusmojās, kad nebiju jau izvelējusies drēbes, ko vilkt nākošajā dienā, dzīvoklis (kurš nebija liels) jāmazgā un jātīra katru dienu, nu sick. Vari būt pedantisks, cik uziet, kamēr nesāc gribēt, lai citi ir tādi kā tu. Tikai ieteikums, ja tev kādreiz ir bērni :D:D:D

Man ļoti patīk minimālims, tādā ir arī ieturēts viss mans miteklis, un tur jau nav diezcik daudz lietu, no kā uztaisīt bardaku. :D
Bet jā, man patīk kārtība un simetrija, visas maiciņas skapī ir vienādā veidā salocītas un tā skaisti saliktas, bet, diemžēl ikdienas steigā nesanāk tādu kārtību uzturēt. Bet ik pa laikam ķeros klāt perfekcionismam un tad, kad esmu visu paveikusi, jūtos kā paradīzē savā mājā. :) Jo viss ir kārtīgs, tīrs, skaists un tukšs.

Ir, ir tās, kaut kādas nelielas psiholoģiskas problēmas. Piekrītu mei4ukam, jo cilvēkam nav jābūt ne haosa karalim, ne pedantisma kalngalam. Ir jābūt normāli, pa vidu, jo dzīve no tā perfektāka nepaliks, ja visu apkārt centies rast perfektu (tas nav domāts konkrēti autorei)
Arī uz mani ģimene greizi skatījās, kad nomazgātos traukus liku pa izmēriem un žurnālus sakārtoju pēc datumiem no vecākā uz jaunāko, kā arī sadalīju pēc nosaukumiem :D
Pēc tam man ieteica, lai piebremzēju ar to visu, jo laikam ejot un vecākam paliekot it visas īpašības tikai paspilgtinās.
Tas ir tas pats ar cilvēkiem, kuri baidās no baktērijām (kas vispār man liekas slimīgi), tie kuri ntās reizes mazgā rokas nez cik reižu stundā, jo domā, ka no ikviena mikroba var saslimt. Visvisādi kadri redzēti. Bet nu, kas par daudz tas par skādi, tādas lietas jānormalizē, tāpēc cenšos to ievērot. Lai gan mani pedantisma principi mēdz 'uzpeldēt' šad tad.

Da nomierinaties, vienkarsi ir tadi cilveki un viss! Mans draugs ari neciesh nekartibu, tas vinu padara nervozu, bet tas nenozime, ka vinam ir psihologiskas problemas. Ta drizak ir audzinasana.

Drizak problemas ir tiek, kas taisa bardaku, ir haotiski un nemak aiz sevis novakt (es piemeram)!

Man šķiet, ka daudz kas atkarīgs no uztveres tipiem. Tām, kas uztver vizuāli, jābūt visam pedantiskā kārtībā, tām, kas vairāk kinestētiski(ar sajūtām) - patīk mazs bardaciņš, bet zina, kur viss atrodas.
Un visas pilnīgi normālas. Protams, īsumā un neieslīgstot galējībās.

Kas attiecas uz darbu un intelektuālo dzīvi, jā, diemžēl esmu perfekcioniste kvadrātā, vienmēr visu gribas izdarīt vislabāk, vispilnīgāk + visu vēl paspilgtina mana godkāre;) Lai gan reāli apzinos, ka manas vēlmes ir tik bezcerīgs pasākums kā sunim nemitīgi ķert savu asti.

Taču mājas dzīvē viss ir pilnīgi pretēji - man būtu nepieciešami kādi mājsaimnieču kursi vai pāraudzināšanas stundas:D