Nav iespējams izrunāties ar vīrieti. Jo viņš nerunā!!

 
Reitings 419
Reģ: 29.01.2009
Parasti diskusijas netaisu, bet izlikšu tomēr savu sāpi šeit.

Viss attiecībās ir labi, kad man ir labs noskaņojums. Tad arī viņš ir pozitīvs, smaida, jokojās utt. Bet, kad man uznāk grūtuma brīži, kas pēdēja laikā ir arvien biežāk, es gribu ar kādu parunāt. Bet viņš tiešā vārdu nozīmē klusē. Kad es prasu, kāpēc viņš neko nesaka, kā viņš domā utt. Viņš vnk pasaka - man nav ko teikt, nezinu, ko lai pasaka. Un tas mani dzen izmisumā. Dēļ tā sāku dusmoties, ka viņš nerunā; sajūta, ka viņam nekas neinteresē par mani. Un, kad es gribu izrunāties ar viņu, kāpēc viņš nerunā, viņš atkal nerunā!!! :D Tas mani tik ļoti uzvelk!! Es nesaprotu, esmu stāstījusi un uzticējusi viņam savas problēmas, kas saistās ar ģimeni, cerībā, ka viņš pateiktu, ka viņam mani ir žēl, nu - lai būtu tā sajūta, ka tavs mīļotais cilvēks tevi saprot. bet nekā - viņš noklausās un klusē. Saku jau domāt, ka es esmu jocīga. Un vīrieši tādi vienkārši ir! Bet es tā nevaru, man patīk runāt. Un problēmas, kas ir attiecībās, ir jāizrunā. Viņš parasti it kā apvainojas, pasaka "ko tad man teikt, tu jau visu esi pateikusi", ielien gultā, pagriež muguru un viss. Un tad beigās paiet laiks un saka, ka viņs nespēj dusmoties uz mani, samīļo un turpina izturēties neka nekas nebūtu bijis. Bet es nevaru to izturēt!!! Ka lai piedabūn viņu runāt?! Vai arī man ar to jāsamierinās. Unjāiztiek ar emocionālo atbalstu no draudzeņu puses?

Jāpiebilst, ka viņš bieži saka, ka mīl mani, mēģina visādi iepriecināt (bet materiālā ziņā), lutina utt. Bet emocionālo atbalstu tomēr no viņa nesaņemu.. :/
16.10.2012 19:12 |
 
Reitings 1021
Reģ: 19.05.2011
Manējais arī nerunā. Es varu pinkšķēt, kaukt, aurot uz viņu, bet viņš vienkārši klusēs. Protams, samīļos, iedos buču, bet reizēm vajag tā,lai parunājas..
17.10.2012 10:46 |
 
10 gadi
Reitings 2151
Reģ: 02.04.2011
Āāāāā, šitas mani riktīgi kaitina! Arī man ir gadījies vīrietis, kuram savstarpēji dialogi par attiecībām, to, kas varētu būt labāk, kā ir forši rīkoties un kā ne tik forši utt., ir tukša skaņa. Vienmēr, kad mēģinu parunāties, jūtu, ka jau pie trešā vārda viņš kaut kur galvā uzkruķī savu kosmisko radiostaciju un klausās to, ne mani. Kaut gan tēlo, ka klausās. Un tas mani padara fucking traku! Jo vairāk viņš tā uzvedas, jo izmisīgāk man gribas tapt sadzirdētai, rodas nogurdinošs un kretinējošs apburtais loks. Vai dažreiz, kad vienkārši stāstu kaut ko, manuprāt, būtisku un man nozīmīgu, viņš pēkšņi pajautā - hokejs šovakar bija pussešos vai pusastoņos un pēcāk izmisušām acīm man jautā - par ko tu ārdies?

Vienmēr apņemos, ka nākamreiz, kad viņš man aizelsies un mirdzošām acīm stāstīs kaut ko par savu hobiju, pēkšņām bērnības atmiņām vai pavadīto dienu ar draugiem, es arī pajautāšu - nez, mans žurnāls šodien jau bija paskastītē vai vēl nē? Bet man nekad nepietiek dūšas tā izdarīt. :D
17.10.2012 10:55 |
 
Reitings 419
Reģ: 29.01.2009
prieks, ka tieku sadzirdēta :D

jā, man arī tracina, ka kaut ko stāstu, ka man gājis, ko šodien sadarīju. Un tad viņš pats baigi labā noskaņojumā pasaka kaut ko ap tādu tēmu - "kura sērija mums jāskatās nākošā?" :D

it ka smieklīgi, bet tajā brīdī ir dusma :D

bet, kad viņš runa par savu auto vai moci, tad gan man jābūt uzmanības pārpilnai un jājūsmo līdz ar viņu :D

un es vnm nosolos, ka nākamreiz vnk pieņemšu, ka viņš tāds ir, neko sliktu jau nedomādams :D bet nesanāk, jo atkal uzdod tas pa nerviem :D
17.10.2012 11:05 |
 
Reitings 3615
Reģ: 01.09.2009
Ja manam iestājas nerunājamais, es visu laiku uzbrūku ar jautājumu "Pasaki, kas notiek?", kamēr viņam apnīk un pasaka. Ja man ir kašķis, viņš mēdz klusēt, bet tas ir tikai gadījumos, ja viņš jūt, ka kašķis būs pāri malām. Bet tā principā mēs ļoti daudz komunicējam un mēdzam pārspriest visādus notikumus un esam nosolījušies, ja kaut kas nepatīk vienā vai otrā, tad izstāstīsim (šo punktu es vienmēr pārkāpju, jo man patīk turēt dusmas sevī).

Bet es zinu tādus, kas nerunā un viss, kaut izstiepies.
Es domāju, ka tādos brīžos noder taktika nogaidīt un pēc pāris dienām vienkārši paprasi, kā viņš uz to raugās. Neticu, ka tad arī vīrietis sēž un klusē.
17.10.2012 11:07 |
 
Reitings 1906
Reģ: 05.04.2009
Man liekas, ka tie klusējošie vīrieši patiesībā ir kiborgi :)
17.10.2012 11:37 |
 
10 gadi
Reitings 2151
Reģ: 02.04.2011
*fui, cik nesmuki, pasTkastītē (jā, man bija ļoti būtiski to izlabot)! :D
17.10.2012 11:44 |
 
Reitings 328
Reģ: 14.10.2012
Vienmēr, kad mēģinu parunāties, jūtu, ka jau pie trešā vārda viņš kaut kur galvā uzkruķī savu kosmisko radiostaciju un klausās to, ne mani.


Šis laikam visprecīzākais apzīmējums tam, kas notiek vīrieša galvā :D
17.10.2012 11:58 |
 
Reitings 222
Reģ: 10.08.2012
UN ES DOMĀJU, KA MAN VIENĪGAI TĀDS KOSMOSĀ DZĪVOJOŠS VĪRIETIS...
17.10.2012 12:19 |
 
Reitings 3966
Reģ: 29.01.2009
da vinji visi ir kosmosaa dziivojoshi viirieshi :D
tik jautajums kur mes pashas dzivojam? :DD
17.10.2012 12:29 |
 
Reitings 787
Reģ: 11.04.2009
Mani arī nereāli kaitina tā klusēšana tad, kad vēlos izrunāties. Un tad, kad n-tāko reizi jautāju, kamdēļ viņš klusē, beigās izspiežu atbildi, ka nezinot ko atbildēt! Nu super vnk! :D
17.10.2012 12:31 |
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits