Nav iespējams izrunāties ar vīrieti. Jo viņš nerunā!!

419

Reģ: 29.01.2009

Parasti diskusijas netaisu, bet izlikšu tomēr savu sāpi šeit.

Viss attiecībās ir labi, kad man ir labs noskaņojums. Tad arī viņš ir pozitīvs, smaida, jokojās utt. Bet, kad man uznāk grūtuma brīži, kas pēdēja laikā ir arvien biežāk, es gribu ar kādu parunāt. Bet viņš tiešā vārdu nozīmē klusē. Kad es prasu, kāpēc viņš neko nesaka, kā viņš domā utt. Viņš vnk pasaka - man nav ko teikt, nezinu, ko lai pasaka. Un tas mani dzen izmisumā. Dēļ tā sāku dusmoties, ka viņš nerunā; sajūta, ka viņam nekas neinteresē par mani. Un, kad es gribu izrunāties ar viņu, kāpēc viņš nerunā, viņš atkal nerunā!!! :D Tas mani tik ļoti uzvelk!! Es nesaprotu, esmu stāstījusi un uzticējusi viņam savas problēmas, kas saistās ar ģimeni, cerībā, ka viņš pateiktu, ka viņam mani ir žēl, nu - lai būtu tā sajūta, ka tavs mīļotais cilvēks tevi saprot. bet nekā - viņš noklausās un klusē. Saku jau domāt, ka es esmu jocīga. Un vīrieši tādi vienkārši ir! Bet es tā nevaru, man patīk runāt. Un problēmas, kas ir attiecībās, ir jāizrunā. Viņš parasti it kā apvainojas, pasaka "ko tad man teikt, tu jau visu esi pateikusi", ielien gultā, pagriež muguru un viss. Un tad beigās paiet laiks un saka, ka viņs nespēj dusmoties uz mani, samīļo un turpina izturēties neka nekas nebūtu bijis. Bet es nevaru to izturēt!!! Ka lai piedabūn viņu runāt?! Vai arī man ar to jāsamierinās. Unjāiztiek ar emocionālo atbalstu no draudzeņu puses?

Jāpiebilst, ka viņš bieži saka, ka mīl mani, mēģina visādi iepriecināt (bet materiālā ziņā), lutina utt. Bet emocionālo atbalstu tomēr no viņa nesaņemu.. :/

16.10.2012 19:12 |

mmm`

1906

Reģ: 05.04.2009

Skumji, bet sanāk, ka jūs neesat draugi.

16.10.2012 19:42 |

sema

419

Reģ: 29.01.2009

Man jau arī liekas, ka mīļotais cilvēks ir arī draugs. Bet šo drauga pusi es nesaņemu. Uzklausīšanas ziņā. Mums ir kopa jautri, smejamies un jūtamies kopa labi. Līdz brīdim, kad es izdomāju, ka vajadzētu par kaut ko parunāt nopietnāku vai man uznāk skumjas.

16.10.2012 19:46 |

MadarradaM

473

Reģ: 16.07.2012

Es vienkārši pie sevis nodomāju "Ai, ej taču veinreiz d!@#$" un tad kaut kānomierinos, jo mans vīrietis ne pavisam nav runātājs, lai gan zinu, ka viņam ir ko teikt, jo dažreiz es ar savu stulbo kašķēšanos viņu nokaitinu tā, ka viņs pasaka pilnīgi visu, tad nu gan nav labi. BEt nu, mēs to izrisinam. Tā kā glāzē- pa vienal pilienam, pa vienam, pa vienam, līdz glāze pilna un tad pēdējam pilienam vairs nav vietas un viss iet pāri.
Es vienkārši cenšos to neņemt galvā. Neko citu nevaru ieteikt, jo ar varu jau nepiespiedīs viņu muti atvēr.

16.10.2012 19:50 |

anchuxx

1531

Reģ: 29.01.2009

Mans bijušais tāds bija. Ļoti smagi bija, jo problēmas mums bija vairāk nekā piektā gadā. Tā arī neizrunājām neko un labi vien ir :)

16.10.2012 19:57 |

mmm`

1906

Reģ: 05.04.2009

Nujā, kamēr kopā labi - viss ok, kā cilvēkam kaut kādas grūtības, tā grib atkratīties. Vai tad cilvēkus neiepazīst grūtībās?
Skarbi sanāca pateikt, bet, ja aizdomājas, neko citu nevaru secināt.

16.10.2012 19:58 |

Mežāze

6213

Reģ: 01.04.2009

Tak man šķiet, ka vairums vīriešu tādi ir :D Manējais arī, kā atnāk mājās, tā bez vārdiem iekrīt gultā ar datoru, bet es viena pati vāros par to, kas man dienā noticis, kas paticis, kas sarūgtinājis. Kad apklustu, paiet kāda stunda un viņš atjēdzas, ka ir klusums un sauc mani, kur es paliku, kāpēc nerunāju :D Smieklīgi, bet tā ir :D

Un jā, ja man vajadzīgs emocionāls atbalsts, parasti zvanu mammai, pie vīrieša vēršos, ja man vajag risinājumu kādai praktiskai problēmai, kad nesaprotu, kā to risināt.

16.10.2012 20:04 |

chantelle

1613

Reģ: 09.03.2010

Visi mani bijusie ir bijusi tadi klusetaji. Tadel ari biezi domaju par tiem psihologu padomiem "izrunaties". Man nekad tas nav izdevies. Pat tad, kad stridejamies, visbiezak tika ietureta pauze un pec tam dzive turpinajas it ka nekas nebutu bijis.
Tikai es nesaprotu vienu. Ar mums vini negrib runaties un musu problemas uzklausit, jo viniem skiet, ka mes tas uzgruzam viniem un viniem tas bus jarisina.
Bet ka ir draugu bara? Tapat tacu vini dalas ar problemam un tad gan dod gudrus padomus un atbalsta dazadas situacijas. Tad kapec parunaties ar savu meiteni un dot kadu padomu ir tik gruti?

16.10.2012 20:14 |

mmm`

1906

Reģ: 05.04.2009

chantelle, tāpēc, ka neesat draugi, kā jau teicu! Es varu pateikt, ka ar tiem puišiem, ar kuriem bijusi arī draudzība, nevis tikai fiziskā pievilcība, bija arī sarunas un uzklausīšana. Tā ka viss atkarīgs no attieksmes.

16.10.2012 20:23 |

chantelle

1613

Reģ: 09.03.2010

Viena mana bijusa viriesa ierastaka atbilde visas situacijas bija "need manus nervus!"
un otrs bijusais sauca mani par "stress vista" :D (vins bija arzemnieks, man vienmer naca smiekli par izrunu un vardu salikumu).

16.10.2012 20:28 |

mmm`

1906

Reģ: 05.04.2009

Egoistiski.

16.10.2012 20:34 |

Jolene

2532

Reģ: 29.01.2009

Spēlējam tējkannas??? -Tas ir kā??? -Tu sāc vārīties un es Tevi izslēdzu!!! :D

16.10.2012 21:21 |

sunscreen

3379

Reģ: 29.01.2009

Kaut kur es tavu draugu saprotu. Man liekas, ka cilvēki taisa problēmas tur, kur to nav. Tas nozīmē, ka citi cilvēki tur, kur tu sacepies par kaut ko, vispār neredz neko diskutēšanas vērtu. Līdz ar to tavam draugam par to nav, ko teikt.
Es uzvedos līdzīgi, bet pluss ir tas, ka mēs ar draugu esam līdzīgi. Es par "problēmām" tikai pasmejos vai, ja tās tieši uz mani neattiecas, norobežojos. Ar tādām problēmām, kuras tikai es pati varu risināt, piemēram, skola, darbs, es arī pati tieku galā, nesaprotu, kāpēc draugam tur būtu jājaucas. Jā, es var pačīkstēt, ka daudz jāmācās, nevaru paspēt utt., bet tā taču bija mana izvēle, es pati plānoju savu laiku un savā ziņā pati esmu radījusi šo problēmu.
Vārdu sakot, ņem to visu (dzīvi) vieglāk un necepies tik daudz :)

16.10.2012 21:22 |

Puuce

328

Reģ: 14.10.2012

Man ar nu jau bijušo draugu bija tā - es viņam kaut ko stāstīju - tā pat nevis problēma, vienkārši kaut ko. Kad biju pastāstījusi, sekoja klusums, un viņš man ar tādu trulu skatienu saka: "Paskaties, kādi tomātiņi smuki, sarkani". (Mēs bijām virtuvē, un tur uz galda bļodā tomāti stāvēja) :D :D Tajā mirklī es tā nožēloju, ka biju muti atvērusi, un vispār kaut ko teiusi. :D

16.10.2012 21:26 |

Mamzell'è

689

Reģ: 15.09.2010

E esmu nerunātāja.
Man riebjas, ka visas problēmas - lielākas un mazākas - čalim vajag izķidāt, izrunāt, izanalizēt, bla bla bla. Nu cik var.
Man patīk pašai ar visu tikt galā. Jo tā runāšana, nedod Dievs žēlošānās otrai pusei, man šķiet padara cilvēku vājāku.
Gribi, lai tevi samīļo, paprasi un samīļos. Vienkārši.

16.10.2012 21:36 |

Cumshot

803

Reģ: 11.06.2012

Patīk tāda,kas stāsta,jo ja tev interesē meitene tad interesē arī viss,ko viņa saka.Un stāsti par to cik lielu sienāzi šodien redzējusi,ka viņai istabā ielidojis tauriņš,kurš tur dzīvo vai vēl kaut,ko tamlīdzīgu,varu stundām no vietas šādus stāstus klausīties patīk:)

16.10.2012 22:38 |

Sany

8272

Reģ: 29.01.2009

neredzu saistību starp tavas ģimenes problēmām (ja pareizi sapratu tev un taviem vecākiem) un jūsu neizrunāšanos. nu mans draugs arī neko tā baigi nesaka, ja es sastrīdos ar savu mammu. nē nu galīgi jau neklusē, bet nu nav tā, ka mani uzriez baigi mierinās utt, lai gan es to tā neizrādu.
par runāšanu par mums par kādām problēmām, to labāk pie kādas glāzes stiprāka dzēriena. tas notiek reti. nav tā, ka mēs tagad katru otro dienu dzertu. laikam jau to problēmu arī vēl nav, jo tikai nesen sākām dzīvot kopā.

17.10.2012 09:27 |

Lancaster

7497

Reģ: 29.01.2009

es pati bieži klusēju. parasti ir sajūta, ka tam otram nemaz negribas nekādas atbildes, bet tikai izrunāt savu sāpi/emocijas. Nepatīk man tās psihoemocionālās drāmas, nogurdina.

17.10.2012 09:33 |

Viva Voleros

2494

Reģ: 29.01.2009

ui.. an gan pagadījies tāds, kas labprāt parunājās un uzskata, ka viss ir jāizrunā... vispār tāds mākslinieciskais tips.. tiem jau patīk rakstīt dzeju un runāt visādas muļķības.. :D

17.10.2012 09:53 |

khmm

385

Reģ: 29.01.2009

Es gan esmu ievērojusi, ka tad, kad man kas uz sirds vai kašķīgais noskaņojums, tad manējais klusē, negrib strīdēties, neielaižas ar mani, nezina ko teikt utt. Lai ko es teiktu kā pret sienu. Bet, kad es neesmu uzvilkusies un nekas nav noticis, tad viņš mīl analizēt visu līdz saknei un pēdējai sīkuma simtdaļai un tas ikdienā citreiz pat mazliet nogurdina. Apgrieztā psiholoģija. Tāpēc kad es gribu izrunāties es klusēju, jo zinu, ka viņš meklēs ceļus, analizēs, neliksies mierā, ko es dažreiz arī tikai gaidu :D.

17.10.2012 09:54 |

^^2

1603

Reģ: 22.06.2012

Pieņem, ka ir pietiekami liela vīriešu daļa, kas vienkārši nerunā par savām problēmām un nekomentē citu problēmas. Tādi viņi vienkārši ir izaudzināti un pie tā pieraduši. Intravertie tipiņi .. Sadzīvo, vienīgais, ko vartu ieteikt ..

17.10.2012 10:33 |