Palīdziet lūdzu ar viedokļiem

kā sports var nebūt svarīgs? cilvēka organisms ir radīts, lai būtu nemitīgā kustībā, tikai tādā gadījumā tas var pilnvērtīgi funkcionēt. mūsdienās, kad skolēns visu dienu nosēž skolas skolā, aiziet mājās, turpina sēdēt pie pc... rodas aptaukošanās, gremošanas problēmas u.c. kaites...
un jebkāda fiziska aktivitāte palīdz smadzeņu darbībai

Precīzi, bet aktivitātes, kas patīk pašam cilvēkam! Es, piemēram, siltā laikā skrienu, dejoju, patīk aerobika utt., taču spēlēt strītbolu uz atzīmi - kādā sakarā? Ne mani tas kaut kā attīsta (jo es vairāk stāvēju nekā centos spēlēt, jo nepatīk!), ne paceļ manu vidējo vērtējumu. Tāpēc arī piedāvātu sportam izvēles iespējas un nevis tā, ka sports notiek katrai klasei atsevišķi, bet ka no visas skolas savācas bariņš, kas grib aerobiku, bariņš, kam patīk trenažieru zāle utt.

Vajag atļaut fiziski ietekmēt sīkos, sākot no 13 gadu vecuma! :D

odyssey ne tikai no 13 gadu vecuma,bet arī agrāk,ja neklausa pa labam, tad ar siksnu pa dirsu!

Jā, sporta programmu varētu pamainīt tā kā Pievakare ieteica - ka var izvēlēties, ko darīt utt. Piemēram, starp divām sporta spēlēm, kuru spēlēt utt. Man liels iemesls kāpēc riebās sports, bija tas, ka tur bija jādara lietas, kas mani absolūti nesaista.Piemēram, obligāti jāspēlē basketbols. Nu riebās man tā spēle. Es tajā laikā labāk būtu spēlējusi volejbolu utt. Un normatīvi arī daži bija nereāli izpildāmi, ja vien paralēli nenodarbojās ar treniņiem ārpus skolas.

Parakstos zem katra Pievakares vārda pirmajā komentārā!
Valstij ir jāsakārto izglītības programma, jāievieš lielāka izvēles iespēja, ko mācīties un kā.

Un uzskatu arī, ka vidusskolai jābeidzas ar 11. klasi.

mums sportā katru nedēļu bija viena brīvā stunda, kad varējām darīt to, ko vēlamies. ;)
p.s. kā arī tā ieciklēšanās uz tiem CE ir pilnīgi bezjēdzīga un traumējoša.

kāds ir spējīgs humanitārās zinātnēs, kāds ir spējīgs eksaktajās zinātnēs. ir svarīgi, ka novērtēts ir katrs. nedrīkst vadīties pēc kaut kādiem obligātajiem un svarīgajiem priekšmetiem, un pēc tā vērtēt attiecīgo skolēnu piemēram, tu esi algebrā nesekmīgs, karoč norakstīts, bet, iespējams, vēsture tam skolēnam padodas uz 9

Kas tad īsti ir sports - humanitārs vai eksakts? Cik man zināms, tad ne viens, ne otrs. Pasaki man lūdzu - kā tev sports palīdzēja iekļūt augstskolā, ka viņš ir tik vitāli svarīgs, ka vajag vērtēt ar atzīmēm un bāzt tajos laikos, kad cilvēki grib gatavoties CE? Sports nav tas mācību priekšmets, kuru ir nepieciešams novērtēt ar ballēm (bet ja cilvēkam sports ir visa dzīves sastāvdaļa, Murjāņu Sporta ģimnāzija viņu droši vien gaida ar atplēstām rokām).

es gan neuzskatu,ka ir jādod bērniem izvēlēties jau agrākā vecumā,daudzi 16 vai 15 gados nemaz nezin,ko grib dzīvē darīt,tāpēc turpinot mācīties visu kopā,beigās var tikt pie kopsaucēja. Galu galā tāds tīnis,kas ir pa gaisu 16 gados jau nu toč nezinās,kas ir perspektīvs un reāli padodas,jo liela daļa jau ekspermentē un tad domā,ka ir nez kādi māsklinieki.
man ļoti nepatīk,piemēram, UK sistēma ar koledžām.

Gribu oponēt Fluffy par to, skolai ir jāmāca

savstarpējo cieņu, cieņu pret vecākiem cilvēkiem, toleranci

. Tādas lietas ir jāaudzina ģimenē, skolotājs, kurš tādiem skolēniem, kas nepazīst cieņu nav autoritāte un nebūs, līdz ar to nevar iemācīt tādas lietas, kurām ir jānāk no ģimenes.

starp citu, par to izvēles iespēju, brīvību. no otras puses - kā skolēns, beidzot 9. klasi, var izlemt, kurā novirzienā mācīties... :/ piemēram, pabeidz humanitāro klasi, bet 12. klases beigās izdomā, ka vēlas studēt medicīnu... un ko tad? vai nu atvadies no savas ieceres vai algo privātskolotāju un kārto ķīmijas eksāmenu...
tas man tā - ne īpaši ;/

mums sportā katru nedēļu bija viena brīvā stunda, kad varējām darīt to, ko vēlamies.
p.s. kā arī tā ieciklēšanās uz tiem CE ir pilnīgi bezjēdzīga un traumējoša.

Forši, ka kādā skolā tā ir! :) Mums nebija.. Bet vismaz skolotāja bija ļoti patīkams cilvēks, par to man ir prieks. :)

Ieciklēšanās uz CE? Nezinu, es labi atceros, kā stresoju, jo reāli nebija laika izlasīt vēsturei nepieciešamās grāmatas (liku vēstures CE), jo bija jāpilda un jādara kaudzēm nevajadzīgu lietu. Tās trīs stundas, ko tas sports aizņēma, varētu palasīt.

Jā, par sportu, samērā strīdīgs jautājums. Es jau domāju, ka sportam jābūt tai stundai, kurai katrs nodarbojas ar to, ko viņš grib, katru reizi, kad šī stunda notiek. Lai ir pieejams inventārs, lai spēlē grupa florbolu, lai cits vingro, lai cits skrien, lai cits dejo.. Katrs savu ķermeni trenē un attīsta tā, kā vēlas un sporta skolotājam nevajadzētu būt tiesībām uzspiest uz konkrētām lietām, piemēram, basketbolu, un nu visiem par to jāzin un jāmīl.

Pievakare, kāpēc sports nedrīkst būt novērtēts ar ballēm, gluži tāpat, kā algebra, latviešu valoda? un kāpēc tā koncentrējies uz CE, uz vidējām atzīmēm?

starp citu, par to izvēles iespēju, brīvību. no otras puses - kā skolēns, beidzot 9. klasi, var izlemt, kurā novirzienā mācīties... :/ piemēram, pabeidz humanitāro klasi, bet 12. klases beigās izdomā, ka vēlas studēt medicīnu... un ko tad? vai nu atvadies no savas ieceres vai algo privātskolotāju un kārto ķīmijas eksāmenu...
tas man tā - ne īpaši ;/

Tam ir vispārizglītojošās klases.

skolotājam nevajadzētu būt tiesībām uzspiest uz konkrētām lietām, piemēram, basketbolu, un nu visiem par to jāzin un jāmīl.

mums skolā bija basketbols un atzīme bija atkarīga no tā, cik reizes iemeti bumbu grozā... Ja no 10 reizem iemeti tikai 2vas, tad...pats vainīgs!

vispārizglītojošā klasē ir dabaszinības, nevis fizika un ķīmija...

Te lūk sākas problēmas ar šiem klašu novirzieniem.. Ja nedēļā vidusskolas sākumā ir 15 dažādi mācību priekšmeti, tad lai matemātika, latviešu valoda un viena svešvaloda ir obligātie priekšmeti un pārējos, lai skolēns izvēlas pats pēc saviem ieskatiem! Pamatskolai jābūt tai, kurā ieliek pamatus un visu apskata, vidusskolā jau jāsaprot, uz ko grib mērķēties. Un iekļaut visu mācību priekšmetu sarakstos arī tādus kā aerobika, gleznošana, rasēšana, mūzika, rokdarbi, mājturība, pavārklase utt..

jā man bija tas pats kas laciits bij sportā

un es tiešām esmu pret to,ka skola atļauj redz darīt stundās,ko pašam gribās. Es būtu daudz priecīgāka,ja mana skola būtu bijusi daudz stingrāka. Ir daudz radošo ārpus skolas pulciņu,kur var izpausties,bet skolā ir jāiegūst konkrētas zināšanas par katru mācību vielu. Citādāk ir pilna dirsa nesekmīgo,kuri tālāk dzīvē neko nejēdz. Jā vienam padodas matemātika,otram vizuālā māksla. Nu tad attiecīgi tajās mācībās būs labākas atzīmes,bet tam pašam,kuram padodas matemātika ir jāzīmē un jācenšas, un otrādi. Jo tas viss attīsta mūs!

Skolotājam arī nav tiesību uzspiest uz konkrētām lietām, skolotājam ir mācību priekšmeta standarti, kas ir izdoti saskaņā ar Izglītības likumu, kas skaidri definē, kas bērnam beidzot noteiktu izglītības posmu ir jāapgūst.
Pirms diskutēt par izglītību tādā līmenī, varbūt der iepazīties ar to, kā valsts regulē šo jomu>