Cosmo Ārzemnieces.

Karamelle_ Kāds sakars ar filmām?

odyssey_ SUPER! Tu kā au pair?

Meiteniitezelteniite, nē, otrajā.., a kas? :)

Taa kaa pats jau kaadu laiku dziivojos pa sveshzemeem, preciizaak, pa UK, tad domaaju,ka varu arii iespraukties ar savu viedokli..

Jaasaka,ka atsvisku jauno daamu viedoklji, manupraat, prasa pieredzi- noveelu to arii ieguut.

Tomeer maneeja liecina,ka pirmkaart- SAVA zeme, tauta un cilveeki ir kaut kas,ko sveshaa valstii ieguut nevar. Var tikai aizmirst.

Un, komenteejot daudzos viedokljus par skaisto dziivi,tad jaasaka,ka skaista dziive ir skaistaaka nevis atkariiba no valsts,kur dziivo,bet no darba,ko dari. Un vienalga, vai tas ir Latvijaa, ASV vai Tokijaa.

Viena j-kundze piemineeja skaisto dziivi Griekjijaa-- cilveeki "tusee" katru dienu. Spaanijaa, Itaalijaa atkal visa dziive vienaas Siestaas... Un,kaapeec,Jums skiet, shiis valstis grimst paraados?? (atljaushos piebilst- kaapeec vispaar shiis valstis sasniedza taadu attiistiibas liimeni kaa sasniedza? Ne taapeec,ka vinji bija demokraatiski, vai nezeeligi daudz straadaaja. Bet tikai taapeec,ka vinjiem pasaules karsh beidzaas 1945tajaa gadaa, nevis 1991majaa gadaa kaa tas ir Latvijaa.. )

He.. es,dziivojot Latvijaa, peedeejo 2 gadu laikaa sabiedrisko transportu izmantoju 2 reizes. Tagad, dziivojot Lieliskajaa Londonaa, katru dienu sabiedrisko transportu izmantoju 3 stundas.
Latvijaa es uz juuru vareeju aizbraukt,kad veelos. Aiziet uz mezhu. Paspeeleet pludmales voleju. Aizbraukt makskereet. Utt.. Un dziivot dziivoklii,kas nav mazs. (vai maajaa).

Sheit, Anglijaa- visi cilveeki SMAGI straadaa,kaa pulkstenji, lai nopelniitu lielaakai maajai,kas kaut nedaudz liidzinaatos videeji mazai Latvijas maajai. Lai vareetu 2x gadaa no Londonas aizbraukt uz juuru. Lai reizi divos gados vareetu ieplaanot aizbraukt uz vienu no retajiem mezhiem. Un,lai vareetu iepirkties biezhaak kaadaa no veikaliem,kur paardod labaaku paartiku(attieciigi arii daargaaku).

Meerkji visiem ir vienaadi. Latvijaa pagaidaam tas, par ko cilveeki "attiistiitajaas valstiis" veelas maksaat LIELU naudu, ir par briivu.

Protams, cipars bankas kontaa ir skaistaaks, bet meerkji cilveekiem visur ir vienaadi. Vairaak izbaudiit dziivi, izbaudiit skaisto. Un nauda, piedodiet, ir tikai mainjas liidzeklis, taa nav meerkjis,kura deelj buutu jaadziivo.

paceļu šo diskusiju..
meitenes, ko jūs darāt, kad, ārzemēs esot, ļoti sagribas mājās?

miss_grape, klausos latviehsu muuziku un raudu :D

demoiselle , nu trakums :D
galvenais, ka zinu tak, ka LV manā jomā nekas spīdošs negaida, savukārt te ir perspektīvas.
un vienalga jau pēc mēneša prombūtnes gribās mājās.

miss_grape , man ari ir menesis, kad esmu prom.
Es tad rakstu mammai rauduligas vestules draugos un gaidu atbildi,jo vina nu taaaaa mak uzmundrinat, ka es pec tam pusdienu nobimbaju, bet pec tam sanjemos. Vai ari parunaju pa skype ar draugiem. Vel censhos satikties max ar latvieshiem sheit.
Prata vetra ljoti palidz, tiesham. :D uzskatu, ka vajag izraudaties, pec tam bus labak.
Pirmie meneshi esot visvisgrutakie.

mēnesis ir ļoti ļoti maz. Pati esmu UK, tagad ir gads un arī tas nemaz nav daudz. Man šeit patīk. Jūtos kā mājās. un ticu, ka būs vel labāk! :)

Es parunaaju ar savu mammu ,un tiesi tad paliek vieglaak!:)

un ko jūs darāt, kad esat LV brīvdienās uz pāris ned. un saprotat, ka pa šo mazo laiku (par spīti visam, ka nav perspektīvu, ka varbūt pat neredzat šeit sevi, vismaz ne tajā jomā, ko sirds kāro), esat paspējušas pierast pie mājām, nu mājām taču! - un ar milzīgu grūtsirdību dodieties atpakaļ? pat, ja tajā "atpakaļ" ir tas, kas jums uz to brīdi vajadzīgs?
emocijas tik ļoti čakarē dzīvi.. raudāt gribas, ka jābrauc prom, labprāt paliktu savā gultā ar savu kaķi, ar sev mīļiem cilvēkiem.. (pat, ja ārzemēs jau arī palēnām izveidojas draudzības)..
sasodīts.

Miss grape-es atceros so vasaru !Man nav taa,ka ar lielu gruutsirdiibu dodos atpakal,bet peec kaada laika tomeer zinu,gribu atkal visus redzeet,samiilot saveejos!
Laikam buutu vieglaak dziivot,ja nebuutu izdariijusi savu izveeli,tas skaidrs.

Emmanuelle,
cik saprotu, Tu ārzemēs tā nopietni un uz palikšanu.
manā gadījumā ir runa par pusgadu/gadu, bet saprotu jau, ka vajadzētu doties prom pavisam.

vispār daudz vieglāk ir, ja nebrauc mājās, vismaz man. tad mierīgi pierodi pie savas tālās zemes dzīves un pat iestājas tāds kā miers, veidojas arī draugi, jauni kontakti, utt.,
bet tiklīdz atbrauc mājās, pēc tam aizbraukt atpakaļ ir tik grūti.. vai arī Tev tas pats? jeb mājās būšana tieši palīdz?

Miss grape-jaa es jau dziivoju patstaaviigi!Man ir taa,ka domaaju par saveejiem katru dienu-izfantazeejos,ko vini dara,kaa dziivo-iipasi sveetku reizees...!Tad man ir taadi momenti,ka redzu sapnii sevi kaa jaunu sievieti un savus mazos utt,tad pamostos noraudaajusies...tagad arii sakaapa kamols kaklaa...
Man liekas visvieglaak ir tiem cilveekiem,kuri brauc prom ar otru pusiiti,gimenes.Tie parasti iedziivojas labaak.Ir noteikti skumjas pec taas mammas,teeta,vecmammas utt,arii draugiem,bet tas ir savaadaak tomeer laikam.Mana gadijumaa tas bija loti liels solis ar domu,ka viss buus mazliet citaadi...

esmu ārzemēs jau pusotru mēnesi. pagaidām ļoti labi iztieku bez Latvijas. ja šeit būtu mana mamma un mans kaķis,tad man vispār neko vairs nevajadzētu :D
bet tā man šķiet patlaban, kas būs pēc pusgada vai gada - to nezinu.

vispār jau es esmu apmierināta, darbu esmu dabūjusi un ļoti apmierināta par tām ekstrām, ko darbs šeit piedāvā- bezmaksas pusdienas/vakariņas, agros rītos un vēlos vakaros tevi savāc/aizved uz mājām, nemaz nerunājot,ka šeit ir izaugsmes iespējas. ja Latvijā es strādātu tādu darbu kā šeit, tad es oficiāli uz papīra saņemtu minimālo un tad man pēc nodokļu nomaksas vēl būtu jādomā,kā izbraukāt uz/no darbu+ paēst (nemaz nerunājot,ja )būtu jāmaksā īre un komunālie. šeit visu apmaksājot paliek vēl nauda gan apģērbam,gan izklaidēm un paliek vēl pāri pēc tā visa.

bet doma tāpat ir atgriezties Latvijā pēc kādiem 5 gadiem, bet tas vairāk jau atkarīgs no tā,kā šeit viss notiks :)

Emmanuelle, arī man sakāpa kamols kaklā, lasot..
Pilnīgi piekrītu, daudz vieglāk ir, ja aizbrauc jau ar kādu savējo cieši blakus, vislabāk, otru pusīti.
Eh.. man jau te saka - atradīsi boyfriendu tur uz vietas, tad nu viss mainīsies.. nezinu. Vai vispāŗ gribu kādu tur atrast. Bet tā cita tēma. Katrā ziņā, jūtu, ka grūtsirdība pārietu, ja zinātu, ka tur, ārzemēs, gaida tava otra pusīte.
Katrs mēs aizbraucam no LV dažādu iemeslu dēļ, taču daudziem tas ir viens - nespēja atrast piemērotu darbu vai iegūt labu izglītību (nesaku, ka visās jomās, ir, kur arī LV ir absolūtā topā).. un patiesībā tā ir tāda traģēdija.. ticu, ka neesmu vienīgā, kura rīt lido prom un šovakar raud spilvenā par to, ka jāatstāj mājas..

Amarella, tur jau tā lieta, arī es, kamēr biju pirmo pusotru mēnesi ārzemēs, jutos normāli, un teicu to pašu - tēvu un kaķi šeit, un viss būs 'čoini'. Arī par perspektīvām tur, salīdzinot ar lv, varu teikt pilnīgi to pašu. Tikai tā tā mājās braukšana vnk sašūpo visus ūdeņus. Mājas tomēr ir mājas, kuras atstāt ir grūti,pa pāris nedēļām pieradu atkal pie šejienes, taču tomēr visa bērnība, skolas gadi šeit, lv.. nez, varbūt pārāk emocionāli to ņemu.

miss_grape - jā, saprotu,ka pēc pusotra mēneša nav ko vērtēt. man īstenībā būtu bail braukt uz Latviju ciemos - bail, jo nezinu, vai varētu vēlreiz tik pat viegli pamest mājas. ir doma braukt vasarā uz Latviju uz kādām 2 nedēļām, bet 100 % nezinu, kā viss sanāks.

bet tu pašlaik esi tikai uz pusgadu/gadu tur? tad jau nav tik traki,jo zini,ka atgriezīsies. un kāda iemesla dēļ tu devies uz ārzemēm,ja drīkst zināt?

Esmu prom jau vairak ka 4 gadus un 3 meneshus. Laiks iet tik atri.
Ir gruti,skumji dazhreiz. Bet man noteikti visidealakais variants ir,ja es varu 3-4 reizes gada aizbraukt uz dzimteni. Braukshu atkal novembri,bet shoreiz jau ar delu,kuru gribu iepazistinat ar valsti,no kurienes ir celusies mamma.

Man likaas,ka pirmais gads bija easy un forshs,jo viss jauns un taa, bet,vot, pec tam tad ir jaizdomaa,ko talak,palikt te,braukt kur citur,jo pa gadu jau esi bika pbruzhajies,iedzivojies,tad ari var izvertet,vai labak palikt vai nee,