Es nedomāju, ka te kādai vajadzētu lepoties ar to, ka viņai ir bijis viens vai kādai citai jāuztraucas, ka ir bijuši 13. Tas ir stulbi un aprobežoti.
Ja būtu lemts, tad visām būtu tikai viens - tas īstais, foršais un vienīgais kaut līdz gadiem 65. Ir taču jāpieaug un jāsaprot, ka dzīve tā neiegrozās, ka paveicas ar to vienu vai diviem.
Un, manuprāt, ja sieviete sadzīvo ar sevi un nepārmet, ka viņai katras otrās brīvdienas ir cits vīrietis, tad kādas mums tiesības kaut ko spriedelēt un gudri muldēt?
Ja kāda te pēkšņi sāktu vaimanāt - "ak vai, neviens mani nemīl, es dzīvoju iekšējā konfliktā ar sevi, jo man ir bijuši tik daudzi vīrieši, es jūtos nelaimīga, bet es turpinu to darīt", tad ir pieļaujama mēģināšana vest pie prāta, jo cilvēkam kaut kas nav kārtībā ar galviņu, jo dzīvo ar sevi disharmonijā. Kamēr tā nav - guli ar vienu vai katru dienu ar citu. Who cares?
2552
