Arī man ir gadījies saņemt dāvanu, par kuru biju vairāk kā šokā. :D
Tātad, bija Ziemassvētki, draudzējāmies ar puisi - nu ritīgs foršums, romantisks, jauks, arī par naudu nevarēja sūdzēties. Bieži vien bija jautājis, interesējās, kas man patīk, ievērojis, ka es nēsāju tikai sudraba rotas, ka mana vājība ir smaržas un tā nu arī es gaidīju kaut ko skaistu, sievišķīgu... Nevarēju pat sagaidīt to Ziemassvētku vakaru, gribējās ātrāk saņemt dāvanu.
Tad nu tas brīdis pienāca. Vēl gan jāpiebilst, ka man ļoti nepatīk atsaņot dāvanas cilvēku/dāvinātāja klātbūtnē un parasti arī cenšos to darīt viena, jo nu - ja nu gadījumā nepatīk, man grūti noslēpt to pirmo šoka momentu un negribas, lai cilvēki pamana to :D
Nu lūk, tā nu es viņam dodu savu dāvaniņu, un viņš man pasniedz to, ko sagatavojis man. To ieraugot es jau sapratu, ka kaut kas nebūs labi - tas bija kaut kas ietīts follijā. :D Tad nu palūdzu puisi iziet no istabas.
Ar bailēm taisu vaļā to follijā iepakoto lietu un domāju, ka mana sejas izteiksme bija nepārspējama - saņēmu mazo gāzes baloniņu/degli ar metāla uzgali, kaut ko šāda tipa, ko parasti ņem mežā vai kādos pārgājienos vai tamlīdzīgi -
Lieki piebilst, ka neesmu nekāda brīvdabas tūrisma piekritēja un man prātā neienāktu, ka kādreiz dzīvē puisis man varētu uzdāvināt ko tādu. :D Es jutos tik vīlusies, tik aizvainota, tik šokēta... Ārprāts, tā sajūta bija vienkārši briesmīga. Pie sevis domāju - Nopietni? Tikai kaut kāds deglis? :D
Un tad pienāca brīdis, kad šis saka - es nāku iekšā, un man jātaisa feikais smaids un jāsaka paldies un it kā jāpriecājas, lai gan gribējās raudāt :D Un viņš saka - varēsi(m) iet uz mežu karstvīnu sildīt un dzert :D :D
Katrā ziņā nekad neko tādu negribētu saņemt. Drīz pēc tam arī gājām katrs savu ceļu. Bet deglis galu galā man vismaz noder, lai aizdedzinātu ūdenspīpes ogles :)
6531
