Vai esat dzirdējušas šos vārdos no saviem vecākiem? Un kas vispār varētu būt tas iemesls,kas darītu vecākus tik lepnus,ka viņi no visas sirds,asarām acīs to pateiktu?
Es,laikam...par nožēlu... neesmu dzirdējusi šos vārdus. Varbūt mums ģimenē tā nav pieņemts mesties ap kaklu un izteikt visu,varbūt mana dzīve ir tāda....nekāda,viduvēja..,kas liktu vecākiem lepoties ar mani. Ir darbs,ir attiecības,esmu patstāviga.Nu jā... Tas arī viss.. Nekas wow,neesmu raķešu degvielas izgudrotāja vai dimantu slīpētāja. :D Vai arī patiesībā visi vecāki ir lepni par saviem bērniem,ja redz,ka viņiem dzīvē klājas labi,tikai to nesaka,nevar izteikt?