diskusija...

Var būt. Mīlestība un seksuālā iekāre ne vienmēr ir saistītas.

Nu bet protams. Naivi būtu domāt, ka nu esi atradusi savu mīļoto. Un tagad līdz mūža galam ne uz vienu citu nepaskatīsies, neviens neiepatiksies un nevienu neiekārosi. Protams, un kā vēl. Tas jau protams, nenozīmē, ka tev tūlīt tas ir arī jārealizē dzīvē un jālec tūlīt gultā.

Esmu ilgstošās attiecībās, mīlu savu vīrieti un būšu ar viņu visu mūžu.
Bet reizi vai divas man uzrodas taureņi pret citiem,iemīlēšanas sajūta, fantāzijas, vēlmes. Bet es to nerealizēju, pāriet pats no sevis.
Un tam nav nekāda sakara ar manu vīrieti, viņu es mīlu un mīlēšu.
Bet iemīlešanās emocijas vinš man vairs nevarēs sniegt , tāpēc to izbaudu ar citiem

es gribēju teikt - reizi vai divas reizes gadā ;)

Bet ir cilvēki, kuriem ir tā vēlme realizēt to dzīvē, bet saprot ka nedrīkst, jo atrodas attiecībās - tad sanāk tāda raušanās uz vienu un otru pusi.

up

Nu norealizē to dzīvē. Bet pēc tam tāpat sapratīsi, ka nevajadzēja un nav tā vērts.
Kāpēc nevari vienkārši izbaudīt patīkamās emocijas, neapdraudot savu mīlestību?

Saprotu par ko runā un zinu ka tā tas arī ir, bet vai cilvēki kas izjūt šādas izjūtas, var droši teikt ka mīl savu otru pusīti?
Iekāre laikam ir mirkļa iedomas...

Es nezinu, kas man šorīt ir uznācis, bet tā vien gribas iejaukties visās diskusijās. :D

Es uzskatu, ka mīlestība un fiziskā iekāre ir dažādas lietas. Fiziska iekāre ir dzīvnieiskais instinkts - mūsdienās gan mazāk, lai "ražotu" vairāk - vajadzību apmierināšanai. Savukārt mīlestība, ir jūtu/sajūtu/izjūtu kopums. Respektīvi - viens sniedz morālo, otrs estētisko un fizisko baudījumu.
Uzskatu, ka sekss neliecina par mīlestību - uzskatu, ka tieši šo lietu savīšana vienā rada tos - "es mīlu" veiksmes stāstus. Jā, tos pašus, kad mīl katru mēnesi citu.

Nedomāju, ka ir nosodāma vēlme pēc cita partnera, tieši seksuālā ziņā. Jo, tieši tāpat kā pāris nomaina - piemēram, interjeru vai nomaina piektdienas vakara izklaides vietu, jo gadiem iecienītā jau apnikusi - ir tikai cilvēcīgi pieņemt to, ka ķermenis spēj nogarlaikot. Tam nav nekāda sakara ar mīlestību, jo otra acīs tas nemaina tavu skaistumu, bet - fiziskā iekāre noplok, jo nepiciešams kas "svaigs".

Šādā gadījumā lieliski palīdz vietas maiņa, rotaļlietas, ja esam drosmīgas - sekss trijatā vai sekss brīvā dabā. Nu, ko nu kuram tā fantāzija ļauj.
Un īstenībā. Nebūtu sievietes tādas mietpilsones, kurām grūti pat ar orālo seksu nodarboties - nebūtu vīrieši tādi brunču mednieki. :D :D :D

Vispār ir tik liela mīlestība, ka nekad neviens cits pat prātā neienāks, vai tas ir kārtējais pasaules brīnums...? Jo principā, esot attiecībās nevajadzētu domāt par citiem / ām un iekārto viņus /as....

Nav tā, ka 60 gadus neviens cits prātā neienāks. NAV ;) Esi mierīga, es tevi viss ir kārtībā, tu esi normāla!

:)

Tu esi tikai cilvēks, Tavs vīrietis ir tikai cilvēks. Es uzskatu, ka var un vajag ik pa laikam kādā ieskatīties. Un uzskatu, ka tas nav nekas slikts.

Nu norealizē to dzīvē. Bet pēc tam tāpat sapratīsi, ka nevajadzēja un nav tā vērts.

Bet tā jau sanāk krāpšana....

tu tu vari ievērot, cik cilvēks ir pievilcīgs utt, kāds varētu būt varbūt gultā, bet, ja tu arī apzinies tajā pašā laikā, ka nekrāpsi savu puisi vai ka tavs puisis tev ir lab';aks par jebkruu, tad viss ir ok. ja interesē vairāk citi, tad šķiries