Mana mamma atbrauks uz 3 dienām pēc 3 nedēļām, bet es mājās lidošu uz Ziemassvētkiem. Sanāk vēl 10 nedēļas, es tikai trešdaļu laika esmu te nodzīvojusi, bet gribas gaudot pret mēnesi, kā gribas samīļot ģimeni un saņurcīt suni. Skype video zvanos man gribas ielīst ekrānā, teleportēties. :D
Vakar tieši runāju ar tēti, sāku raudāt, bet viņš man pateica, ka tad, kad viņam bija 19 gadi, viņam 2 gadus nācās dzīvot Krievijā armijā, bez iespējas atbraukt mājās, ar baru džekiem, režīmu, kautiņiem, utt. , tādēļ es cenšos tvert visu vieglāk, man nebūt nav tas sliktākais variants, tikai jāmaina attieksme.