mīl krūtis, bet ne meiteni.

zaptesburka,tas bija retorisks jautājums no manas puses :D

Jā, bet ziniet, es esmu noskatījusies to viņa lekciju, kas ir pielikumā rakstam un šitais lielais runātājs pats pirms sievas bija ļoti ilgās attiecibās ar meiteni. Baidos samelot, bet man šķiet, ka gadus 6. Un viņa sieva arī nebija nevainīga. Viņi vnk aizgāja uz baznīcu, pievērsās Dievam un ĪMG, atrada viens otru, līdz kāzām turējās bez seksa un sāka to darīt tik pēc kāzām. Un tagad māca.
Ja vien viņš tiešām būtu tik šķīsts kā cenšas parādīt...

Mūsdienās jau ir apsveicami tas, ka visu mūžu nodzīvo laulībā ar 1 cilvēku. Rakstā aprakstītā situācija ir gandrīz neiespējama. Mūsdienu ģimenes modelis bieži vien ir poligāmija, kad apprecās ar vienu + saražo bērnus, tad apprecās ar citu + saražo bērnus. Laiks iet uz priekšu un viss mainās, rakstā aprakstītais bija aktuāli kādā citā laika posmā.

vienkārši mūsdienas es esmu novērojusi daudz lietas, kas man liek piekrist šim rakstam.. ir tik daudz skaistas sievietes, kuras vīrieši vienkārši izmanto, liek viņām justies mīlētam, bet ne jau dēļ tā,ka viņām ir dziļa iekšējā pasaule, bet dēļ tā,ka viņas var viegli iegūt.. vīrietis izmanto, bet sievietei liekas, ka mīl.. tad paiet laiks, viņš atrod nākamo un cosmo forumā jau atkal jauna diskusija, viņš aizgāja pie citas, ko man tagad darīt?
man patika teikums no šī raksta, "Pārgulēt var ar jebkuru. Vienreiz blondīne, otrreiz brunete. Ar lielām krūtīm, ar mazām krūtīm. Garā kājām un slaidu augumu, maza un apaļa. Galvenais, lai ir pārmaiņas, jo tad ir jautrāka dzīve. Bet, kad puisim pajautā, kādu meiteni viņš vēlas apprecēt, atbilde ir: "To, kurai varēšu pilnībā uzticēties!"

un kur tad paliek tās kuras tam puisim bija iepriekš? neko, meklē nākamo ar kuru varēs justies mīlēta.
mūsdienās ļoti maz cilvēku precas, jo baidās uzņemties atbildību, pat esot ilgstošās attiecibas bieži vien uzdodam jautājumu, bet ja nu šis nav mans īstais cilvēks? ja nu vinš slēpjas kaut kur citur? un tad iespējams pie pirmajām grūtibam, pateikt, nē tas laikam nav priekš manis un meklēt nākamo, bet pats sliktākais jau ir tas, ka bieži vien ar nākamo nekas nemainās.

manuprāt mīlestība nav jūtas, emocijas, bet tas ir lēmums. lēmums sargāt sevi, manuprāt, laulības vispār ir kā liela mācību stunda, pieņemt vienam otru, nedomāt tikai par sevi, bet arī par otru, un iemīlēt to cilvēku ar katru gadu arvien vairāk un vairāk.. man tik ļoti patīk skatīties uz cilvēkiem,kas ir kopā ilgus gadus un mīl viens otru, un tas ir tāpēc,ka viņi ir pieņēmuši lēmumu mīlēt, ne tikai tad,kad viss ir labi un ir rozā brilles uz acīm.

tāpat ir sāpigi skatīties uz tik daudzām vientuļām māmiņām, un neviens nezin kāpēc tā gadās, jo tā vienkāršī gadījās un tagad viņai ir bērniņš, par kuru ne viņa var rūpeties ne uzturēt, jo visa dzīve taču priekšā, labāk atbrīvoties..
es negribu nevienai neko uzspiest, katrs dzīvo kā uzskata par pareizu, vienkārši atbildēju uz jautājumu,kas tieši man lika aizdomāties.

Sprogainā, tas nebūt nav pret "Īsta mīlestība gaida" politiku, viņiem ir tā ideja, ka pat, ja esi jau nodarbojies ar seksu, joprojām vari "nožēlot grēkus" un "atgriezties uz pareizā ceļa". Respektīvi, jebkurā brīdī, kad esi sapratis savas "kļūdas" (par kādām viņi uzskata pirmslaulību seksu), tad vari izdarīt to apņemšanos, ka vairs tā nedarīsi.
Neko citu jau viņi nevar gaidīt, taču, ja mērķa auditorija būtu tikai un vienīgi tie, kam patiešām vēl nav nekādas seksuālās pieredzes nekad bijis, tad - cik tajā organizācijā vispār varētu būt biedru? (Tāpēc piesaista arī tos, kas vienkārši būtu gatavi uz priekšu vairs neko tādu nedarīt līdz laulībām).

Manuprāt, muļķīgs raksts. Ļoti subjektīvs skatījums autoram. Piekrītu Kubietei, ka ir 21. gadsimts un tiesība sizvēlēties partnerus ir arī sievietēm. Nu jau sieviete ir līdzvērtīga vīrietim, tāpēc rakstā vairāk varēja saskatīt, ka vīrietis izvēlas, vīrietis izlemj, bet sieviete ir tikai tā,

Pirmkārt, neesmu ticīga un otrkārt, nepiešķiru tik lielu lomu laulībām. Tāpēc galu galā man šis raksts likās kā tukša salmu kulšana bez pamatotiem iemesliem gaidīt līdz kāzām.
Mans puisis man ir pirmais, es viņam nē. Vai mani tas uztrauc? -Nē. Droši vien, ja mēs būtu satikušies pāris gadus vēlāk, arī man būtu kāda pieredzes "bagāža".
Pēc 5 gadu kopā būšanas es jūtu, ka mēs esam stabils pāris, man nav nepieciešams gredzens pirkstā, lai justos droši vai sasniegtu orgasmu.
Nevarētu gan teikt, ka esmu pret laulībām un precēties negribu. Gribu! Daļēji tāpēc, lai būtu liela svinēšana, daļēji tāpēc, ka skaisti un vēl tāpēc, ka drauga uzvārds man patīk labāk kā savējais. :D
Man šķiet, tādi pāri, kas gaida līdz kāzām apprecas diezgan jauni un pēc neilgas kopā būšanas. Diez vai kāds gaida kādus 5-7 gadus līdz kāzām, līdz seksam... :)
Var jau būt, ka tas nemaz nav slikti... Bet tas nav priekš manis :)

Mnauprāt, diez gan muļķīgs raksts, ļoti subjektīvs skatijums autoram. Un piekrītu Kubietei, ka ir 21. gadsimts, kad sieviete vairs nav tikai bērnu dzemdētāja un pavarda kurinātāja. Ta vairs nav tā sieviete, kuru izvēlas vīrietis, bet tā, kura pati var izvēleties vīrieti. Un ja gribās staigāt pa ielu puskialām krūtim, kas tur slikts? Varbūt sievietei patīk būt brīvai un pievērst sev uzmanību, pavedināt vīriešus. Atkārtoju - starp sievieti un vīrieti mūsdienās var likt vienādības zīmi jebkurā jomā arī attiecībās utt. Un kāpēc sievietei visā dzīvē jābūt tikai vienam partnerim, jo, spriežot pēc šī raksta, to vēlas vīrietis!

Krista, sekss pirms laulībām nav nesavienojams arī ar visu to, ko Tu minēji - rūpēm vienam pret otru, mīlestību, uzticēšanos. Manuprāt, tieši nogaidīt ar laulībām (nevis ar seksu) līdz tam brīdim, kad esi iepazinis otru labāk, un vari par savu lēmumu justies droši, ir daudz prātīgāk un apdomīgāk, nekā varbūt hormonu ietekmē to neapmierināto vēlmi pēc seksa un kopības sajaukt ar dziļākām jūtām, un tad pārsteidzīgi apprecēt cilvēku, kas it kā jau pēc rakstura patīk, tomēr nav tev tas īstais dzīvesbiedrs.
Un - jā, rakstā bija pārāk liels uzsvars likts uz to, ka VĪRIETIS ir tas, kas attiecībās ir dominējošais, kurš pieņem lēmumus un izdara vērtējumus. Sieviete nostādīta pakļāvīgas sekotājas lomā ģimenes galvam.

Nekad neesmu sapratusi šito "ciešanos" līdz laulībām...un tad brīnās kādēļ sievietēm nav orgasmu un ir visādas sieviešu kaites. Tieši tādēļ, ka sekss tiek padarīts par kaut ko amorālu un "netīru" pirms laulībām(vai vēl trakāk tiek nosaukts par "kļūdu"). Nepropogandēju jāšanos pa labi un pa kreisi,bet, manuprāt, sekss ir neatņemama veselīgu attiecību sastāvdaļa arī pirms laulībam....Un Ozoliņa kungam ir ļoti šaurs skatījums - nezinu nevienu pašpietiekamu pieaugušu sievieti,kura seksu momentāli uztver kā zīmi mīlestībai....ja nu vienīgi kāda 15gadniece...vai izmisusi balzaka vecuma dāma....

atcerējos kaut kur lasītu info, ka arvien populārāka kļūst operācija, kurā sievietēm "atjauno" nevainību, jo viņas vēlas, lai viņu dotā brīža partneris būtu viņām pirmais, nožēlojot tos visus iepriekšējos, kam atdevušās

Šarlote, tas, manuprāt, ir vairāk izplatīts Āzijā un musulmaņu valstīs, lai jaunās sievas neapkaunotu savas ģimenes godu un varētu iziet pie vīra, jo daudzviet pasaulē viens no laulību pamatnosacījumiem ir tas,ka sievai jābūt nevainīgai....

Ja godīgi, man tas raksts pat tādu pretīgumu izraisīja...

Cupcake, to es neapstrīdu, ka tā arī ir, bet par konkrēto statistiku lasīju tieši attiecībā uz Latviju

zaptesburka, es zinu, ka šīs organizācijas ideja ir - galvenais nožēlo grēkus un uz priekšu, bet vnk ir stulbi runāt, ja tu nemaz neesi labāks par tiem citiem, kuri mīl tās krūtis.
Un vispār, piekrītu jau minētajam viedoklim, ka pārāk ir uzsvērts tas, ka sievietes ir nedaudz muļķes, bet vīrieši tikai to izmanto.
Nu ja man gribas to seksu, tad man būs un man nav jādomā, ka tas vīrietis mani tagad mīlēs līdz mūža galam. Pasarg Dies, noteikti nē.

Pfff muļķības. Kādēļ sev ko liegt, ja ir vēlme? Gribu man ir sekss, gribu, nav.
Neizmēģinātu vīrieti nu toč neprecētu

cupcake,manuprāt, seksuālas slimības un sieviešu kaites ir izplatītas vairāk tad ja tu maini visu laiku partnerus..
nu par to mīlestību, manai mammai nebija 15 gadi, un nav viņa arī nekāda balzaka vecuma dāma :D bet nu kad es pieteicos viņai bija 24, un tikko kā es pieteicos, viņas drauga interese par viņu pazuda,visa mīlestība pret manu mammu arī un viņa palikusi viena apsvēra domu taisīt abortu, ja būtu izdarījusi es šeit nebūtu.. un visu mūžu esmu ilgojusies pēc ģimenes, arī pēc cilvēka kuru varētu saukt par tēvu, bet manā dzīves laikā mamma ir bijusi kopā ar tik daudz vīriešiem un tik daudziem ar kuriem ir mēģinājusi veidot nopietnas attiecības, un nekas nav sanācis... tā nu es visu bērnibu iepazinos ar jaunajiem tētiem, kas kā bija ieradušies manā dzīve tā arī pazuda.. negribētu lai manam bērnam būtu jāpiedzīvo kkas līdzigs.
protams, šis ir mans gadījums un tā nav visiem, kā arī nevienam negribu uzspiest kaut ko, bet šis ir viens no iemesliem kāpec piekrītu šim rakstam.

Ja vīrieti sievietē paķers tieši minētais raksturs, tad viņam pa lielam būs vienalga, viņa vainīga vai nevainīga. Varētu pateikt, ka tikai nevainīgajām un svētajām ir tik izcili raksturi, ka viņās atrod tieši to.
Katrs cilvēks meklē un atrod savu, ko viņš attiecīgajā momentā uzskata par derīgāku. Un te ne vīrietis, ne sieviete savas izvēles izdarīšanā nav priviliģētāks. Un pat, ja tas vīrietis meklē tikai krūtis un tās atradis saskata tādu raksturu, ar kuru uz mūžu gribētu savienoties - kas tur slikts? Lielos vilcienos tā arī notiek.

Tik šausmīgi aizspriedumaina sabiedrība.

Krista, bet tas ir viens tāds gadījums. Es tikpat labi varu pretī likt to, ka arī mana mamma palika stāvoklī, kad nebija precēta - nu un apprecējās, ieviesa vēl vienu bērnu (mani), un pat suni kopīgi nopirka.
(Diemžēl pret nelaimēm neviens nevar nodrošināties, un tāpat palika kā vientuļa māte ar mums abiem un suni, bet tas jau ir cits stāsts).

Vispār, par slimībām runājot, man gino teica- mīļā, jums šitais nebūtu, ja būtu patstāvīgs seksa partneris. Nevajag jau uzreiz STI vai ko tādu, pietiek ar vnk iekaisumiņu.

Un Krista, tu nevari zināt kā būtu, ja tavs bioloģiskais tēvs nebūtu notinies. Mana mamma bija precējusies, kad piedzimu es, bet tas netraucēja tēvam 12 gadus vēlāk notīties un mammai mani un māsu audzināt vienai.
Viss ir atkarīgs no audzināšanas, ja vīrietim ģimene ir vērtība, viņš būs ar viņu kopā, bet ja nebūs, tad neviens gailis pakaļ nedziedās. Un vienalga, būs tā laulība vai nebūs. Būs bijis sekss pirms kāzām vai nebūs bijis. Un lai gimene būtu vērtība ne vienmēr ir vajadzīga reliģija.