Mums arī ir apkārt attiecībām liels spiediens, ka jāprecas utt. Esam ar draugu pārrunājuši to, jo pārmetumus saņemam abi. Viņš savā darba vietā strādā jau apmēram 10 gadus un tad viņš stāsta, ka darbā viņiem esot tāda mode visus savstarpēji bakstīt, lai ko cilvēks izdara. Tikko kāds tomēr apprecas tā sākas bakstīšana, kad būs bērni, nebeidzama, uzmācīga. Līdzko pirmais bērns klāt, tā sākas bakstīšana, ka bērniem vienam no otra nevar būt pārāk liela gadu starpība, bērns nevar būt viens, izaugs egoists... un atkal visi ar svecēm esot pie gultas. Kad jau viss kārtībā un pa prātam - ir vismaz divi bērni, tad sākoties pretējais - kā var ar tādu sievu un bērniem sadzīvot, tā tak esot pārāk smaga katorga, nevarot tusēt, jādzīvojot sava dzīve, laiks šķirties, Tā kā vienmēr būs kādam ko iebāzt acīs un nekas nebūs labi. Jādzīvo ir savām attiecībām un sajūtām, jābūt laimīgiem un uz apkārtējo stereotipiem jābūt akliem un kurliem. :)
344
