mājas gariņi

Nu man mājās vienreiz matu gumija tika iesieta kleitā, kas stāvēja uz atpūtas krēsla malas - forši. Es istabā biju viena pati un tas notika pa nakti. :D Vēl dakšiņa atradās aiz gultas, ok. Bet tas, kāda tā bija, lika domāt, ka kaut kas tur nav tīrs - zobiņi visi kā viens atliekti par deviņdesmit grādiem uz aizmuguri. :d

Tik forši palasīt, ka lielas meitenes tic pasakām. :D Manā bērnībā bija multene par mājas gariņu, kuru sauca Kuzja-tāds neliela auguma savēlies spalvu kumšķis. :)
Krista un Sigiiezis smuki visu izskaidroja, bet meitenes turpina ticēt un pārbarot peles ar zeķēm un končām. :D

man vakar pa nakti bija sajūta, ka mājās kāds ir. Dzirdēju rosīšanos viesistabā. Pa miegam nobļāvos, lai krūzi aiznes uz virtuvi, ko pati aizmirsu izdarīt. Maita nav klausījis, krūze turpat. Bet končas gan nepārskaitīju :(

Man arī ir nācies ar tādiem saskarties. Manējam mājas gariņam patīk slēgāt plīti. Piemēram,kad kaut ko vāru,uzgriežu uz mazas liesmas,atnāku atpakaļ,dēm tik liela liesma,bet es taču atceros,ka uzgriezu uz maziņu. Vēl esmu dzirdējusi,kā viņš vai viņi pa traukiem ņemās. Reāli atvilknē pēkšņi sāk skanēt trauki. :D Un jā,tā ir taisnība,ka kaķi viņus redz. Mana kaķene diezgan bieži skatās,vienā punktā, es viņai prasu: "Nu,kas ir? Ko tu tur redzi?",viņa sāk ņaudēt,un aizbēg prom :D

Viņi tās končas arī apgrauž? :D

Kad biju sīka, tad likās, ka laukos kāds pa mājaugšu staigā vai bīda krēslus, tad man likās, ka tās ir cūkas :D (mums bija tā,ka tad,kad nokāva cūku, tad gaļu sanesa augšā, tur bija aukstāks) :D:D

sigiiezis u krista - nu taču ir tik jauki un sievišķīgi ticēt tādām mazajām muļķībām :)

btw man paši pa sevi ir pārslēgušiem tv kanāli un radio stacijas - laikam arī viņi uzdarbojas ;)

Redz kur ir tas Kuzja. :D

Mājas gariņam ticu, ar savu bieži runāju un prasu, lai atdod nočieptās lietas. :)

Es regulāri, kad esmu savā istabā, dzirdu tādu skaņu, kā kad šķīvīti vai krūzīti pabīda pa galdu. Esmu pie tā jau pieradusi. :) bet vēl neesmu sākusi runāt ar savu gariņu. Interesanti, vai tam gariņam ir arī citas "funkcijas", kā tikai palīdzēt atrast nozudušas mantas? Nu, piemēram, varbūt viņš var palīdzēt kaut ko izlemt, vai nomierināt skumjās dienās? :) Vai tomēr tas ir sargeņģeļu darbiņš (jā, jā, ticu arī viņiem :D) Guru, Tev bija grāmata, tur kaut kas tāds interesants nebija rakstīts?

Man tā skaņa nāk no virtuves,kur esmu nolikusi riekstiņus :)

Tik smieklīgi palasīt! :D Man tāda sajūta, ka dažām te vajag kārtīgu atvaļinājumu ,savādāk no pārslodzes vai sliktiem laikapstākļiem sāk iet sviestā :D

Nekad neesmu tādiem ticējusi, bet tagad jaunajā dzīvesvietā man augšā, kāds agri no rītiem četros vai piecos klapējās. Tā it kā kāds viegli ar āmurīti sistu pa grīdu. Vienu brīdi vienā istabas stūrī dzirdu to skaņu, otrā brīdī citā, tad stiprāk un ātrāk, tad vieglāk un lēnāk.
Domāju vai nu tur, kas augšā dzīvo ir sagājis sviestā, vai nu spokojās, vai nu tagad vēl par mājas gariņu to var nosaukt.

Nekad neesmu sapratusi kā tas ir, kad zūd zeķes. Man nekad neviena zeķe nav pazudusi.

nezinu vai ticu šādām lietām vai nē. Arī ir bijis tā, ka meklēju ķēdīti, kas ir palielākā kastītē. un nu nevaru arast, lai gan zinu, ka ir sekcijā aiz stikl ataču nolikta. Esmu jau izmisumā un stresā. BEigās noeju vēlreiz garām sekcijai - un tur nu stāv mana kastīte! Biju pārlaimīga, bet nikna reizē :D Bet arī ticu tādam variantam, ka smadzenes vienkārši kaut ko izlaiž, nepiefiksē līdz apziņai, nemāķu izskaidrot.

Bet šios gan man liekas smieklīgi, ka var kaut ko rakstīt grāmatās, ka gariņiem patīk kaķi, vai gluži otrādi - nepatīk. Vai tad kāds kādreiz ir sarunājies ar gariņu? :D wtf

Izlasīju visu diskusiju un nodomāju, ka arī gribētu sev mājas gariņu, vismaz smieklīgi. :D Bet tagad sāku baidīties, jo dzirdu ka virtuvē uz krēsla kāds apsēdās (sāka čīkstēt krēsls). Nodomāju, ka kaķis.. LIELS bija mans izbīlis, ka ieraudzīju kaķi guļot tepat man blakus. Kaķenei arī acis lielas un skatās tajā virzienā.
Tagad,lūdzu, pasakiet, ka tādi mošķīši neeksistē, un tās ir tiešām tikai pasakas.

kuras netic,neticies,bet es tādām lietām ticu un ne tikai tādām. :)
Manā uztverē uz šīs pasaules neesam tikai mēs un esmu par to pārliecinājusies.
Par pelēm,nē man peles nav un žurkas arī nav, un kaimiņiem ar tādas lietas nav.

Mans mājas gariņš laikam bieži spēlējas ar manu kaķi. Kaķim ik pa laikam uznāk kaut kādi dīvainie, skraida pa dzīvoklī

manejais atkal skraida pa dzivokli tad kad padirsh :D

Nekad neesmu aizdomājusies par mājas gariņu esamību vai neesamību... Savu zeķu pazušanu es izskaidroju ar to, ka veļassmašīnā viņām ir savs realitātes šovs, kur katrā mazgāšanas reizē kāda zeķe tiek izbalsota :D

Tik smieklīgi palasīt! Man tāda sajūta, ka dažām te vajag kārtīgu atvaļinājumu ,savādāk no pārslodzes vai sliktiem laikapstākļiem sāk iet sviestā

Yess! :D
Un man vēl likās, ka es mēdzu būt jokaina.

Ja es justu ka mājās ir kāds gariņš, tad man biksiņas būtu pilnas, es vispār esmu bailīga, un kur nu vēl kaut kas tāds iu,
Lai gan, kad biju maziņa, man bija bail palikt mājās, jo likās, ka kāds ir tuvumā, tad kad neviena mājās nebija, mamma stāstīja, ka esot redzējusi sievieti spogulī, bet kad pagriezusies neviens nav bijis. Man tajā dzīvoklī ļoti nepatika...