es piederu no tām,kas palika gan mācīties, gan strādāt mazpilsētā.
tā iemesla pēc,ka man nepatīk Rīga. jau pie ārstiem braucot uz Rīgu , tas man ir kā galvas sāpes,jo es neciešu to burzmu, netīrību, satiksmi un sastrēgumus, to,ka somas jāsargā un milzu cenas it visam...parasti izkāpjot no utiņa savā pilsētā - es izbaudu klusumu. tāds miers, sniegs bija balts un tīrs, nevis kā uz Rīgas ielām..ausīm patīk. patīk lēnām pāriet pāri ielai..
nu nesaista mani tāda dzīve....
arī manam virietim Riga nesaista un,ja es būt Rīgā...es nebūtu ar savējo....
kas to zin,kur dzīve aizvedīs kādreiz, bet pagaidām man ir labi tepat.
), pat to pašu veikalu daudzveidība un pieejamība, arī pilsētas burzma man savā ziņā patīk. Bet viņas atbilde, par to kapēc viņa dzīvo laukos bija: "Es pat nezinu!"
374
