Īsumā... Bakalauros izmācījos humanitāro virzienu - māksla, literatūra, filozofija u.tml. Bet sāku strādāt reklāmas/mārketinga/PR nozarē, tāpēc otro izglītību izmācījos ar šo visu saistītu.
Šajā nozarē darbojos gandrīz jau 8 gadus, ir arī labi panākumi, karjeras izaugsme un tml. Bet arvien biežāk pieķeru sevi pie domas, ka tas mani vairs nesaista. Man ir apnicis stresainais PR darbs, mārketinga plāni, pārdošanas Excel tabulas, nemitīgā komunikācija ar cilvēkiem.
Atceros savus pirmo studiju laikus, kad mana ikdiena pagāja galerijās, bibliotēkās, pētījumos, tāds miers, nekādu cilvēku, nekāda stresa. Un aizdomājos - vai nevajadzēja sākt strādāt šajā jomā. Protams tā jau nav nekādā perspektīvā naudas ziņā, bet vismaz dzīve bija harmoniskāka.
Cik tas ir reāli cilvēkam ap 30 gadiem kardināli mainīt nodarbošanos? Praktiski viss, kas sasniegts, ir kaķim zem astes... Pazaudēts laiks, gadi. Vai tas ir muļķīgi? Vai jūs tā darītu? Un ko jūs darītu manā vietā?