janietim neiespējami....

Es pieņemtu to, kuram laba valoda. Īpaši, ja viņa darbs ikdienā būtu ar cilvēkiem. Piemēram, negribētu administratori vai viesmīli, kuras spējas izteikties latviski ir ''es gribēt strādāt darbs'' līmenī, kaut vai viņai pieredze būtu 10 vai 15 gadi. Man pašai ļoti nepatīk, kad nākas saskarties iestādēs, kafejnīcās, salonos ar darbiniekiem, kas sarunājas tādā līmenī. Uzreiz rodas ļoti slikts priekšstats par konkrēto vietu.

Pakaln, redzi, diemžēl ne visi izvēlas šo variantu. Ar spēcīgu humanitāro ievirzi skolā un tālākajās studijās esmu tomēr pārliecināta par savu CV gan gramatiski, gan izkārtojuma ziņā, taču neteiktu, ka sākotnēji vai nedaudz vēlāk ar nelielu pieredzi tiku bieži aicināta uz intervijām. Daudzi tikai runā par labiem un uzcītīgiem darbiniekiem, bet kaut kā pamanās ņemt tos sliņķus un karjeristus.

Kāpēc bravūrība, nekaunība mūsdienās tiek tik dāsni atalgota? Aiz šīs maskas slēpjas arī paviršība, ambīcijas, augstprātība. Kāpēc neskatās uz pieticīgiem un godīgiem cilvēkiem? Viņi neuzmetīs darba devēju pie pirmās izdevības un naudas kāres dēļ.

Kāpēc man netika dotas iespējas? Vēl punktuālāku, precīzāku, atbildīgāku cilvēku jums vēl pameklēt vajadzētu. Es veselību Latvijā sabeidzu, strādājot uz savu spēju robežām, kā rezultātā, protams, paliku bez darba.

Tās kosmiskās 3 valodu prasmes apkopējām ir gluži vienkārši tāpēc, ka šobrīd darba tirgū ir milzīga konkurence tieši uz zemākiem amatiem, jo cilvēkiem nav pienācīgs izglītības līmenis augstākiem amatiem. Darba devējiem nav nekādas vēlmes izskatīt uz tūkstoš pieteikumiem, ja tā vietā var uzlikt augstākas prasības, izskatīt mazāk pieteikumu un pieņemt darbā izglītotāku cilvēku. Tas, vai tā izglītība apkopējas darbam ir vajadzīga - skaidrs, ka nē, bet, pēc izglītības līmeņa tiek spriests par to, cik izturīgs un darbam gatavs cilvēks ir. Motivācija tam darbiniekam ar krutu izglītību tik zemā amatā jau ir cits jautajums, tāpat arī tas, cik ilgi tas darbinieks šajā amatā vēlēsies palikt.

cv suutiishanas vietaa ir labaak meeginaat pa taisno parunaaties ar kadru dalju vai menedzeri, ja nav pieredzes. atnaac uz uznjeemumu un nevis prasi - kur te cv nolikt var, bet gan - varu parunaat ar menedzeri?
par cv kluudaam piekriitu un e pastiem. uzskatu, ka katram sevi cienosham cilveekam interneta eeraa ir jaabuut e pastam ar vinja vaardu un uzvaardu saakumaa, kuru dot oficialajaam iestaadeem, bankaam utt, bet [email protected] atstaat iepaziishanaas portaaliem.
un dazi cilveeki ar ierodaas uz intervijaam tik diivaini sageerbti, ka pat negribaas saakt ar vinjiem runaat. ja briivajaa laikaa patiik 5 piirsingi sejaa, viss ok, bet ja veelies straadaat ofisaa, uz ofisa darba laiku un interviju iznjem tos aaraa un nevelc kreklinju - lai dziivo marihuaana.

Tās kosmiskās 3 valodu prasmes apkopējām ir gluži vienkārši tāpēc, ka šobrīd darba tirgū ir milzīga konkurence tieši uz zemākiem amatiem, jo cilvēkiem nav pienācīgs izglītības līmenis augstākiem amatiem.

Tātad, tie, kuriem noveicās, tie vidusskolas laikā un pēc vidusskolas pa haļavu tika apkopējos, jo nebija konkurence. Tad atnāca universitāšu pārprodukcijas un radās konkurence. Pieliekam klāt 2 valodas apkopējas darbam, pieprasīsim izcilas zināšanas visās trijās, tagad atsijāsies vidusskolnieki un viņus nomainīs augstskolas studenti. Pēc universitātes, koledžas arī izvēlēsimies to, kurš konkurētspējīgāks, jo prestižāka skola, jo labāk berzīs.
Tajā pašā laikā students, kurš beidzis augstskolu un kuram izglītība ir attiecīgi augstākam amatam par apkopējas darbu, savā jomā nespēj strādāt, jo neviens viņu neņem! Kādēļ? Jo nav pieredzes. Kā pieredzi dabūt? Nekā, izzīd no pirksta! Manuprāt, tas ir absurds, kas notiek. Protams, ka pieprasījums pēc zemākajiem amatiem ir milzīgs, kā savādāk, ja firmās, kur arī sākt no mazuma, nav iespējams? Tik problēma tāda, ka līdz ar vēlmi strādāt pieaug prasības pat apkopēja darbam.

Esmu neskaitāmas reizes saviem paziņām teikusi, ka augstskolas diploms nav garantija labi apmaksātam darbam uzreiz pēc tā saņemšanas+darbs nav jāmeklē tikai Rīgā. Pati esmu savā laikā pelnījusi ļoti maz, taču tas man tikai lika strādāt vairāk un cītīgāk, jo es to darīju, lai tiktu pie izcila ieraksta CV. Kad septembrī nolēmu darbu mainīt pret studijām, tādējādi atsakoties no labas algas, man zvanīja kāda uzņēmuma pārstāvis, kurš bija atradis manu veco cv kādā no portāliem (es tiešām to biju kaut kad uzrakstījusi un aizmirsusi), piedāvājot pat pārāk labu darbu. Atteicos, izvēloties mācības, bet pasmaidīju par to, ka esmu nopelnījusi to, ka man zvana un piedāvā darbu, ne es to meklēju.
Jauniešiem vienkārši ir jānovērtē sevi objektīvāk un jāvelta vismaz 2-3 gadi tam, lai bez augstskolas teorijas iemācītos kaut ko arī no reālā darba.

Kāpēc man netika dotas iespējas?

Grecia, kāpēc lai tev kāds kaut ko dotu? tev darba devēji ir kaut ko parādā vai tad? cilvēkam iespējas ir jāmeklē pašam. un savas īstās iespējas dēļ ir jabūt gatavam atdot kādu svarīgu savas dzīves sastāvdaļu uz to brīdi (piemēram, labu atalgojumu).
Jā, varu teikt, ka man paveicās, ka savā jomā līdz 21 gada vecumam jau biju dabūjusi labu pieredzi, jo gāju bezmaksas praksēs. Man ir arī burvīgs darba devējs, kurš laiku pa laikam uzdod jautājumu: "Gribi es paaugstināšu tev algu?".
Bet tā attieksme "esmu balta un pūkaina un tāpēc visiem tagad man jādod iespējas" mani fascinē.
Ja grib dabūt to pieredzi, tad ir kaut kas jāziedo - nevar dabūt visu uzreiz. Ir jāizvēlās vai nu nauda, vai pieredze (reti kad sanāk to apvienot).
Ļoti daudzi bagāti cilvēki ar labu karjeru sākuši ar to, k strādājuši bez atalgojuma. un badā nemira.

Lancaster, redz daudziem jau nav iespējas strādāt bezmaksas praksē, jo no gaisa nepaēdīsi. Jāpieņem, ka ne visiem jauniešiem ir materiāls atbalsts no vecākiem, ir daudzos gadījumos tā, ka pat vecāki gaida materiālu atbalstu no saviem bērniem... Protams iesi un strādāsi da jebko, mazgāsi traukus, apkopsi dzīvokļus. Vajag padomāt taču mazliet arī reāli.

Turklāt šeit nonākam pretrunās. Bija diskusija par Dzīves izdevumiem, kurā pamatīga žults tika izgāzta uz meiteni, kurai vecāki dod 150Ls, tad jautājums, no kā izdzīvo students, kas strādā brīvprātīgu darbu lai iegūtu praksi, un nākotnē varētu iegūt labu darbu, ja ņemt naudu no vecākiem līdz augstskolas beigšanai 21,22 gadiem ir nosodoši un bezkaunīgi?

lancaster man atgaadina mariju antuaneti, kura pateica: "ja nav maizes, eediet kuukas." tiesa gan, par sho vinja samaksaaja ar savu galvu. :)

Gurri, no stipendijas? Es tieši tā arī studiju laikā dzīvoju. Man stipendiju maksāja skola, kurā mācījos, arī universitāte, kurā studēju, vēl daudziem bija privātpersonu stipendijas. Mana draudzene 4 gadus iztika no uzkrājumiem, 10-12.klases laikā strādājot par viesmīli, lai augstskolas laikā būtu pietiekoši naudiņas izdzīvošanai.

ja grib dabūt pierdzi savā jomā pirms augtskolas beigšanas, tad īpaši daudz variantu nav. es taču nevienu nenosodu un nemācu. stāstu par savu izvēli un tās sekām.

ja tas jums neder, tad jārēķinās, ka tā pieredze būs ap 30 gadiem - un tas arī nav nekas slikts. vienkārši vēl viens variants.

kādus vēl varat variantus piedāvāt, lai līdz 21-23 gadiem savā jomā būtu liela pieredze?

p.s. to meiteni nosodīja ne tāpēc, ka vecāki viņai dod tos 150Ls, bet par to, kāda viņai attieksme.

Nezinu, laikam vadoties no savas pieredzes situācija nešķiet tik dramatiska. Strādāju no pirmā kursa savā jomā. Protams, nācās stresot un izskraidīt varēju tikai uz semināriem un kontroldarbiem, bet darbs man deva un dod vislielāko praksi un zināšanas. Šobrīd jau studēju maģistratūrā, strādāju un papildus darbiņus, līdz ar ko krāju pieredzi un ar finansēm arī vairāk vai mazāk ok. Vienkārši jāsaprot, ka visu uzreiz gribēt nevar un ir jāsaprot arī tas, ka kaut ko būs jāziedo, nevarēs būt perfekts studens un izcils darbinieks. Jāpieņem, ka jāsāk no apakšas, bet galvenais - savā jomā, tas arī veidos to pieredzi. Bet katrā gadījumā šie secinājumi man radušies raugoties no savas prizmas :)