Rīgā suns līdz nāvei saplosa astoņus mēnešus vecu bērnu

negribētos te meklēt vainīgo. gribētos ticēt, ka tomēr tā ir sagadīšanās. ja suns jau iepriekš būtu uzvedies agresīvi, tad varētu vainot ģimeni. bērns tikpat labi varēja pakrist un pārsist galvu - nevar ik sekundi būt bērnam klāt.

es nesaku par izmešanu - var atdot, pārdot, aizvest kaut kur uz laiku padzīvot, kamēr paaugās. nu te ir prioritātes - bērns vai suns, jo diemžēl pārāk daudz gadījumu, kad gan suņi, gan arī kaķi uzbrūk maziem bērniem. bet zīdainim var būt nāvējošs pat viens kodiens.
un nevajag apgalvot, ka man nav suņu vai esmu par izmešanu. arī man bija gadījums, kad nācās aizvest kaķi uz laukiem un ar lielām sāpēm sirdī, bet tikai tāpēc, ka dzīvnieks kļuva bīstams bērnam. kad ienāk ģimenē mazulis, arī dzīvniekā pamostas greizsirdība, jo viņam vairs netiek veltīts tik daudz uzmanības, kā agrāk.

tieši tā. vienmēr gribās situācijās meklēt vainīgos, bet ir tik tiešām grūti izsekot līdzi it katram bērna solim...

es nesaku par izmešanu - var atdot, pārdot, aizvest kaut kur uz laiku padzīvot, kamēr paaugās. nu te ir prioritātes - bērns vai suns, jo diemžēl pārāk daudz gadījumu, kad gan suņi, gan arī kaķi uzbrūk maziem bērniem. bet zīdainim var būt nāvējošs pat viens kodiens.
un nevajag apgalvot, ka man nav suņu vai esmu par izmešanu. arī man bija gadījums, kad nācās aizvest kaķi uz laukiem un ar lielām sāpēm sirdī, bet tikai tāpēc, ka dzīvnieks kļuva bīstams bērnam. kad ienāk ģimenē mazulis, arī dzīvniekā pamostas greizsirdība, jo viņam vairs netiek veltīts tik daudz uzmanības, kā agrāk.

Sorry, bet es "strādātu" ar suni, ar kaķi, ja ģimenē ienāktu bērns. Pieradinātu viņu pie jaunā ģimenes stāvokļa, bet atdot vai pārdot savu dzīvnieku, es nu nekādi nespētu. Kā jau te kāds minēja, man viņš arī ir ģimenes loceklis!

Nepiekritīšu šeit, kuras saka, ka ja ģiemnē ir bērns, tad no suņa vajag atbrīvoties - tas savā ziņa ir tik pat nehumāni, cik tagad spriest - kurš vainīgs, kurš nē! Tā bija, diemžēl, smaga likteņa sakritība un tiem cilvēkiem ilgi sāpēs sirds, bet suni ne pie kā vainot nedrīkst!
Zinu vienu ģimeni, kurā arī tika paņemts suns, un tas bija liela auguma suns, kurš nebija piemērots lai dzīvotu dzīvoklī, jau tad, savā ziņa, viņiem pārmetu bezatbildību, bet tad, kad piedzima bērniņs, viņi šo suni atdeva patversmē - ko uzskatīju par vēl lielāku bezatbildīgu!
Kā teica Mazais Princis - mēs esam atbildīgi par tiem, kurus pieradinām!
Arī man ir suns, viņs ir mūsu ģimenes mīlulis, tiesa liela auguma suns - un kad krutsbērns šad tad viņu apbižo, tad vienmēr esmu teikusi - ka lai cik liels mīlulis viņs nebūtu - viņs ir suns un var kādā brīdī neizturēt un viņu sakost, bet nedod dievs, ja tā kādreiz notiks - tad suns NEBŪS vainīgs!

Sorry, bet es "strādātu" ar suni, ar kaķi, ja ģimenē ienāktu bērns.

arii ar beernu ir jaastraadaa, jo kas mazajam ir jauks apskaaviens, tas suniitim vai kakjiitim ir necieshamas saapes un nerunaasim par to, ka dazi vecaaki ljauj beernam mociit dziivniekus. taadiem buutu tieshaam cietumaa jaapaseezj.

manam dēlam sāka uzbrukt no muguras manu vecāku 2-3 mēnešus vecā krievu-eiropas laika. un tā nikni, nevis spēlējoties. gan jau ka dēls pats viņu kādu dienu bija izprovocējis, bet tika nolemts suni atdot, kā saka, ot greha podaļše.

Ance , tā, laikam runā tikai tāds cilvēks, kam nav dzīvnieka.

man ir bijuši daudzi suņi - vilka šķirnes, bezšķirnes, no patversmes ņemti, pirkti. bijuši arī kaķi. es, protams, arī gribētu suņuku, jo man suņi patīk, bet nekad neatļautos ņemt tādas šķirnes suni, jo tie nav prognozējami.

situācija ģimenes draugiem - rotveilers sakoda bērnu. gadiem ilgi dzīvoja ģimenē, sīkie ķeksēja viņam kaulus no bļodas un nekas. vienā dienā nabaga dzīvniekam pieriebās un iekoda puišelim sejā.

nav iespējams izsekot katrai suna vai bērna darbībai, tāpēc domāju, ka ir lieki radīt tādu draudu sava bērna un galu galā arī savai veselībai un pat dzīvībai.

domāju, ka man arī droši vien būs suns, bet, kad mazā būs paaugusies - 4, 5 gadus veca, lai suns no kucēna dienām iemācās ar bērnu saprasties.

bezatbildīgi ir arī paņemt šuneli un pēc tam aizvest, atdot, atstāt kaut kur, bet, ja man būtu jāizdara izvēle starp savu bērnu un suni, ir pilnīgi skaidrs, ko es izvēlētos.

arii ar beernu ir jaastraadaa, jo kas mazajam ir jauks apskaaviens, tas suniitim vai kakjiitim ir necieshamas saapes un nerunaasim par to, ka dazi vecaaki ljauj beernam mociit dziivniekus. taadiem buutu tieshaam cietumaa jaapaseezj.

Tas tikai saprotams, ka ar bērnu arī jāstrādā. Vienkārši daļa aizmirst, ka ar dzīvniekiem arī jāstrādā!

situācija ģimenes draugiem - rotveilers sakoda bērnu. gadiem ilgi dzīvoja ģimenē, sīkie ķeksēja viņam kaulus no bļodas un nekas. vienā dienā nabaga dzīvniekam pieriebās un iekoda puišelim sejā.

varbūt ar šo arī sākam, ka jāaudzina ir ne tikai dzīvnieks, bet arī bērni... bez pamata jau nekas nenotiek!

situācija ģimenes draugiem - rotveilers sakoda bērnu. gadiem ilgi dzīvoja ģimenē, sīkie ķeksēja viņam kaulus no bļodas un nekas. vienā dienā nabaga dzīvniekam pieriebās un iekoda puišelim sejā.

Un kur ģimenei, pieaugušiem cilvēkiem prāts, ļaut bērnam līst pie ēdoša suņa, lai cik jauks viņš liktos??? Tas jau ir nerakstīts likums, ka NEVAR!!!!!!

protams, tajā situācijā bija sviestaini vecāki. bet, tas nebija piemērs izķidāšanai, kurš tagad vainīgs. ar to gribēju pateikt, ka jebkuram sunim, kaut vai sīkums var būt pēdējais salmiņš un tu vienmēr nevari saprast, kas viņam patīk un kas nē. īpaši, ja suns ir dresēt iegrožot savas emocijas.

neviens nestrīdas, ka bērni jāaudzina, bet, ja bērns vēl ir daudz maz paredzams, viņa jūtas un vēlmes izprotamas no mīmikas un žestu valodas, tad sunim tādu pazīmju ir ļoti maz.

man, personīgi, ir vienalga, kādi suņi spēlējas ar jūsu bērniem, jau no paša sākuma teicu, ka MANUPRĀT, tādam sunim nav vietas ģimenē. un ar to es domāju, ka tādas sugas sunim nav vietas MANĀ ģimenē.

mans suns arī nav nekāds pūku kamoliņš,tikai tas,ka viņš ir mazāks par vidēja izmēra suni,bet ar bērniem ir pacietīgs + vēl drošības labad bez uzraudzības neatstājam. jebkurā gadījumā,savus mīļdzīvniekus prom neatdotu,ja būtu gaidāms bēbis,jo priekš manis mani mazie lopiņi arī ir ģimenes locekļi. par šo gadījumu neko nekomentēšu,jo vispār nevēlos tajā iedziļināties.

nu šādas situacijas man arī ir nācies redzēt,kur sunim nākās ciest...bērns pielien pie blodas,kad suns ed suns uzrūc un tēvs suni iesviež stūrī un iekausta tas bij tik sausmīgi ko tādu redzēt...neko neatļāvos teikt jo uzvilcies bija pamatīgi..riebjas tādi cilvēki..suns tikai pabrīdināja grūti bērnu novilkt nost no tā suņa un viņ bļodas:(?

mazu bērniņu nevar visu dienu izsekot un uzmanīt

muļķības! Ja esi ar mieru pieskatīt cita bērnu, tieši tas tev ir jādara. Nevar līdzi izsekot lielākam bērnam, bet tādam, kuram ir tikai 8ņi mēneši, izsekot līdzi var pavisam mierīgi. Eksistē arī manēžas!

Gadījums traģisks, protams, bet vainīgi ir tikai cilvēki, kas vai nu nav drešējuši suni, kas ļāva mazam bērnam un sunim pārvietoties pa vienu teritoriju, kas lielu suni tur dzīvoklī, kas ļāva bērnam brīvi piekļūt suņa barības vietai laikā, kad tas ēd. JEBKURAM jābūt skaidram tam, ka pie ēdoša dzīvnieka iet klāt nedrīkst, lai arī cik mīļš, jauks, neagresīvs utt. tas būtu. Tam ir jābūt kā likumam, jo dzīvnieka instinkts paliek instinkts un viss.

Tikai un vienīgi cilvēki ir vainīgi, ne jau dzīvnieks. nabaga suns, noteikti ka arī viņam liktenis pēc šī gadījuma ir visai skumjš un tas viss cilvēku nolaidības pēc.
"Ja piedzimtu bērns, no dzīvnieka atbrīvotos..." njā, šitādu bezatbildīgu un bezsiržu cilvēku dēļ laikam ir pilnigi pagalmi ar klaiņojošiem dzīvniekiem. Dzīvnieks ir jāmāca un pareizi jāattiecās pret viņu, nevis jānostumj malā, kad piedzimst mazais.

ņam ņam Pilnīgi piekrītu. Un vel dzirdēju, ka vecākiem būs jāatbild par sekām, wtf? Viņiem ģimenē traģēdija, bet viņiem vel cietumā būs jāiet? Tā tikai Latvijā var notik.

Delisha, cietumā gan jau nevienu neliks, bet domāju, ka, ņemot vērā šos smagos apstākļus, lielākais sods tiem nabaga cilvēkiem būs viņi paši, jo nekad dzīve vairs nebūs tāda, kā pirms šīs traģēdijas.

Cilvēks ir saprātīgāks par suni, viņam ir jāparedz visas iespējamās situācijas, suns nekādā gadījumā nav vainīgs, jo viņam nav tādas prāta spējas, lai spētu izparast situāciju.
Bet arī vecmāmiņa nav vainīga, bērnam nevar izsekot katru sekundi līdzi, kā jau te viena sieviete minēja, 2sek jautājums ir bērna nokļūšana no galda pie suņu bļodas..
Es teikšu tā, tā gadās.. Tā ir traģēdija un liela pie tam, bet tā gadās..