Un vispār - vai es esmu vienīgā, kam šitā Ana atgādināja Bellu no Krēslas? Un visār viss tas ir Krēslas sižets, pat grāmatas sakrīt.
Tieva, bāla meitene, kas īpaši sevi nekopj, atplaukst pēc tam, kad ir uzsākusi attiecības ar vīrieti, kas galīgi nenāk viņai par labu. Figurē labākais draugs, kas it kā būtu labāka izvēle šai meitenei, bet viņa tik un tā izvēlas nepareizo vīrieti. Pāris piedzīvo sirdi plosošu šķiršanos pēc salīdzinoši neilga kopā būšanas laika, kas liek abiem apjaust, ka viņi vairs nekad nevēlas šķirties viens no otra. Vairākkārt, kopš abi ir tikušies, meitenes dzīvība ir nonākusi briesmās, par spīti tam, ka vīrietis par savas dzīves misiju uzskata šīs trauslās būtnes pasargāšanu no jebkādām briesmām. Vīrieša vecāki ir ārkārtīgi priecīgi par tādu svaini, meitenes māte nemitīgi precas un pārprecas. Meitenes tēvs (it kā tēvs) ir kautrīgs un savas jūtas neizklāsta kuram katram, viņš dievina makšķerēšanu. Zieniet, es vēl varētu turpināt. Tikai pārējās sakritības jau ir slinkums uzskaitīt.