Nedomāju, ka te ir svarīgi, kas ir tā meitene, jo
1) tas nav darbs, bet hobijs;
2) viņš iebilst pret draudzenes vēlmi piedalīties viņa hobijā.
Var jau sāk histēriski bļaut par to, ka viņš noteikti krāpj, bet tas būtu no sērijas "pati izdomā, pati apvainojas". Šeit vairāk izskatās, ka cilvēks nerēķinās ar otru, koncentrējoties tikai uz sevi. Šajā situācijā es izdarītu tā, kā iepriekš minēju. Uz viņa jautājumiem, kāpēc viņu neņemu līdzi utt, atbildētu, ka priecājos, ka esam pietiekoši pašpietiekami, lai būtu katram savi hobiji un aizraušanās - tas bagātina attiecības. Tajā brīdī čalim ego brēks, ka viņam noteikti ir jābūt iesaistītam meitenes hobijos, un... pats piedāvās pabildēties pašai jaunkundzei.