Kā runāt ar vīrieti

Var mēģināt sākumā uzrakstīt to visu uz lapas un iedot izlasīt (ja ir aizdomas, ka Tavu sakāmo var nenoklausīties līdz galam). Un tad, kad būs izlasījis, tad jau tālāk runāt aci pret aci.

ja iespējams, tad sarunā neuzsver "tu dari... tev...." .. runā "mēs , mums" vai piemēram "jūtos tā un tā kad tu tā dari".... nezinu vai palīdzēju, bet šādas lietas dzirdēju kkādā raidījumā par attiecībām.. :) veiksmi :)

Esmu bieži mēģinājusi to darīt rakstiski, bet viņš izlasa un viss, nekādu komentāru vai jautājumu. Šoreiz gan būtu svarīgāk runāt aci pret aci.
Elza- paldies! :)

Ir ļoti labi jāpazīst pats vīrietis, lai zinātu, KĀ vispareizāk ar viņu runāt. Ir vīrieši, kuri neko nedzirdēs un neuztvers pat tad, ja Tu būsi izklājusies uz grīdas kā zemākā būtne, bet viņš pielipis pie griestiem kā pārākā būtne. :) Es tiešām nespēju iedomāties, ka konkrēti ieteikumi iedabojas uz visiem vīriešiem.

Man vakar bija nopietna saruna - neko nepārmetu, nekliedzu, vnk pateicu, ka attiecīgā situācijā un brīdī, kad viņš tā dara, es jūtos tā un tā...

Abalone - jā, tev taisnība, taču uzklausot vairākus ieteikumus, es paņemšu tos, kas der man. :)

Tas ir ļoti labi, ka tu piedomā pie tā, kā runā, jo tas, kā pasaka (izkliedz) savu sakāmo, var stipri sabojāt attiecības.
Nesāc ar kritiku, piemini arī labo. Nelieto tādus vispārinājumus kā "nekad", "vienmēr".

Neizmanto frāzes pavēles formā. "Tev jāiet, Tev jādara utml."
Tā vietā saki, "Es gribētu, ka Tu..., Man ļoti patiktu, ka Tu...". Tas, protams, ja runāšana ir ar Tevu mīļoto vīrieti, ne kkādu citu.

Un tonis - patīkama, mierīga Tava balss.

Saruna ir ar mīļoto. Pēdējā laikā nav dienas, kad mēs sakasītos. Gribu to visu ar viņu izrunāt, esam taču divi pieauguši cilvēki..

lasot šo visu, nāk prātā, tā saruna var vispār būt īsta? Ir noteikti jāpiedomā tām sievietēm, kas ir īpaši emocionālas, kliedz, raud, kā kontrolēt sarunās šīs emocijas, jo tas tikai traucē, bet mēs, es, lūdzu, Tu , varbūt ...tam jābūt dabiskam, citādi sanāks, viena saruna uztaisīta pareizi, bet vai tādas būs arī pārējās sarunas, pēc kāda laika.. mūžīgi jau tas pareizums neturās... tāpat, kaut kad iznāk ārā un sekas......

Bet tad vienkārši visu laiku jātrenējas normāli runāt ar vīrieti. Un bieži vien tieši tie vīrieši ir pārlieku emocionāli un nespēj sakarīgi izrunāties

Un bieži vien tieši tie vīrieši ir pārlieku emocionāli un nespēj sakarīgi izrunāties

Tieši mans gadījums.
Bieži mēģinu uzsākt normālu, mierīgu sarunu, bet parasti tas beidzās ar strīdu. Zinu, ka viņš šobrīd ir nomākts. Taču tas nedod viņam nekādas tiesības uz mani pacelt balsi. Mēģinu rast citu pieeju.

DIO - es uzskatu, ka attiecībās ir jāmācās tās padarīt labākas. Kāpēc tad pāri iet uz terapijām un attiecību specālistiem? Tas arī nav dabiski. Cilvēki cenšas uzlabot savas attiecības, ir jāmācās pareizi strīdēties, pareizi sarunāties. Nevar visu zināt, it īpaši, ja man šīs ir vienīgās nopietnās attiecības. Man nav lielas pieredzes mīlas lietās.

Nu man gan ir tā, ka es izkliedzos, pasaku visu kas man nepatīk un izbesos. Vīrietis tikmēr pacietīgi sēž un gaida kad viss beigsies, kas izbeidzu, tad viņš- nu tagad varam runāt normāli? :D
Man tas asinīs ka jāizbļaujas :) Viņš nekad nav pacēlis balsi pret mani un apbrīnoju, ka viņš pacieš mani.
Es apzinos, ka tā nedrīkst, katru reizi cenšos sāk tnormāli, bet tad atkal aiziet un beigās mēs abi smejamies :D

Pet tavā gadījumā ieteiktu to sarunu varbūt kādā brīdī kad braucat mašīnā vai gatavojat ēst kopā vai uz trenažieru zāli ejat kopa? Nu vismaz man parasati tā sanāk visnormalākās sarunas, jo tad gan man gan viņam ir jāsavaldās.
Kā arī iesaku to ka tu sēdi zemāk par viņu, tas varētu darboties. Un tikai nesaki-mums vajag nopietni parunāt :D tad ir viss
Vienkārši pasaki-mīļais.....un tad tra ta ta stāsti kas tev uz sirsniņas.

Ir jau arī tādi cilvēki, kuri nemīl runāt par attiecībām un problēmām....vnk visu tur iekšā sevī ( kā es)....ar tādiem nekāda stratēģija nestrādā ..ha ha ha

Man ir līdzīgi kā geno. Neciešu to izrunāšanos, jo pamatā no tās, vismaz pēc manas pieredzes, nekas diži nemainās. Moš pirmās pāris nedēļas viss ir ok, a pēc tam aiziet vecajās sliedēs, jo vienkārši cilvēks ir tāds kāds ir.

Kaprace- ja tu jūti, ka vajag- protams, izrunājies, bet manuprāt arī vislabāk ir ja braucat auto kopā, vai sportot ejat, kad tomēr ir jābūt ieturētam.

ja man tiešām šis būtu nepieciešams, es laikam ielietu jamam glāzīti un teiktu- ierauj, jo ir jāparunā! :D

Seductive - Ko nozīmē: "Cilvēks ir tāds, kāds ir"?
Ja Tavs mīļotais Tev nopietnā sarunā pasaka, ka ir ļoti grūti izturēt, piemēram, krūzīšu neizmazgāšanu. Vai Tu nebūtu gatava viņa labā laboties un darīt visu, lai to novērstu?
Ne reti tās ir lietas, kas prasa vienkāršu piedomāšanu un visi kļūst laimīgāki.
Ne jau Tev turpmāk nāksies krūzītes nomazgāšanai veltīt n-tās stundas, kas neļaus nodarboties ar tīkamo. (nu tāds prasts man tas piemērs, bet ir)

Drīzāk slinkums un negribēšana, ne "Esmu tāda, kāda esmu" .

Nu,protams, ja runa iet par krūzīšu nomazgāšanu, tas ir citādi, bet ja runa iet, par rakstura iezīmes mainīšanu, tad, manā gadījumā, tas ir bezcers...
Pieņemsim, mani šausmīgi tracina viņa čammāšanās- nu tas ir attiecībā uz visu- ne tikai tad, kad ir kaut kur jāiet, bet arī vienkāršu lēmumu pieņemšana prasa ilgu laiku. Esam par to runājuši, jā viss ok- mēģinās nākamreiz ātrāk visu un tā, bet pēc mēneša skatos- viss vecajās sliedēs, es viņam atgādinu, viņš jā, jā- ok, centīsies... Bet es 100% zinu, ka šitais nemainīsies nekad.
Bet vispār womankind ir taisnība- tur no situācijas viss ir atkarīgs, jo nevar jau likt visu vienos svaru kausos...

Kaprace, tu neesi sapratusi mani pareizi, tāds priekštats rodas lasot man adresēto komentāru. Protams, es piekrītu, attiecībām ir mūs jāpilnveido, abiem ir jājūtas laimīgiem, ja tā nav, tad kāpēc būt kopā, ja kliedz, lamājas, nerunā, vai parādīt sevi savādāku kā ir patiesībā. Attiecības sākumā īpaši protams ir pieslīpēšanās, nozīmīgākie ir pirmie gadi, kad vēro, ķīvējies, skaties, kā otrs piedalās strīdu atrisinājumos, kas būtībā parāda jau pilnāku ainu par to, kā būs nākotnē, sliktāk vai kā reizi otrādi. Un ir lietas, par kurām nav jēgas pat veidot sarunu, piemēram, zeķes, mistkaste, un aiz sevis pielietā no dušas grīda vannasistabā... patiešām rodas lielais jautājums, par ko ir jāveido sarunas ar otru pusi, nopietnās sarunas, es domāju - nauda, draugi, ģimene, brīvais laiks, kas ir tās lietas?
No sevis varu teikt, ir jāmācās lietas attiecībās uztvert vieglāk, ar humoru.