Attiecības bez mīlestības.

vispār laba tēma, piekritīšu Emmanuelle, ka pirmās attiecības ir pirmās, un otrās, trešās nebūs tādas kā pirmās, man arī šobrīd ir līdzīga situācija, bet nedaudz apgriezta, tāpēc uzskatu, ka labāk ir aiziet nekā mocīties vai mocīt otru.
Nezinu vai es vēl sastapšu tādu skaistu mīlestību, kas norauj jumtu kādreiz...liekas, ka nē.

Nedomāju, ka tas ir iespējams. Nav vērts ar kādu būt cieņas vai žēluma dēļ, noteikti aiziet ir grūti, bet kaut kā ir jāsaņemas. Tāpat agri vai vēlu iemīlēsies kādā citā paralēli un tas izraisīs vēl lielākus sarežģījumus.

Es nevarētu, bet ticu, ka ir daudzas, kuras tā dzīvot varētu mierīgi un laimīgi.

modelll tu saproti,ko pateici? Zini cik gruti ir but tikai draugs cilvekam,par kuru zini,ka vinjs tev atdotu visu? Ta ir vistiraka vazashana aiz deguna,jo vinjam vienalga dzilji ieksa jorpojam bus ceriba "ja nu kadreiz" Tapat ari ja situacija ir otradak. Jo ja kads piekrit but draugos ar cilveku,kuru mil un grib but kopa,tas ir tikai tapec,ka ta ir viena no lietam,ko daris,lai tikai mainitu otra domas.

Ilgstoši šādās attiecībās nevarētu būt.
Brīnos kā to var izturēt 3 gadus!
Ko Tu saki brīžos, kad viņš mīlošām acīm skatās uz Tevi un saka, ka mīl?
Viņš nejūt to, ka Tev tas nav "līdz galam"?

Ok, nazic piekrītu, protams nav viegli un beigās tas arī sanāktu tā pati vazāšana aiz deguna, kā tas ir arī paliekot kopā ar viņu. Reāli viņiem būtu jāšķiras un viņai pašai jāsaprot ko viņa grib.

modelll gluzhi manas domas,es esmu izbrinita,ka var 3 gadus ta novlikt.

tīrākais pieradums...

Fashioniste, mēs esam mēģinājuši šķirties vismaz kādas divas reizes, bet ieraugot kāds viņs paliek, kad iet runa par šķiršanos - es nevaru, man sirds lūzt, jūtos kā kuce un saprotu, ka bļ*** viņš taču to nav pelnījis.
Domāju, ka viņš saprot, ka mūsu attiecības "nav līdz galam", bet mainīt neko negrib, respektīvi, šķirties.

Lavandas lauks-shada situacija ir jadoma tikai un vienigi par savu laimi,lai ari cik egoistiski tas nav,jo tu nevari sniegt cilvekam,kursh tevi mil laimigas un pilnvertigas attiecibas,ja pati juties nelaimigi.

Nelaimīgs cilvēks otram laimi nenesīs. Tas ir jāsaprot jums abiem ;)

Un tu ne rezi neesi mīlējusies ar viņu kaislīgi vai skatījusies uz viņu sapņāinā acīm?? tikai cieņpilna kopdzīve?? nesaprotu... jebkurā gadījumā man šķiet pat vistrakāķā mīelstība kur viens deļ otra zaudē galvu ar laiku pāriet šādā cieņpilna ikdienā, kur valda mīļums un sapratne, un ik pa laikam kaisle un trakums.. nekas jau nau monotoms, vis ir mainīgs! Man tā sķiet! un es tev iesaku vnk uz lapas salikt visus + un - , kas ir viņam un kas būtu tajā gadījumā ja būtu cits... nezināmais X :)
man pēc šī vienmēr sanāķ ka + ir vairāķ tam ar kuru jau esmu kopā un neviena neparedzama iemīlēšanās, kaisle utt navizsitusi mani no šīs situācijas.. es vnm apdomāu ar galvu un sajūtu ar sirdi to ko es vēlos no sirds!

un te minēja par to noraušanos no ķēdes.. tas ar darbojas tikai pēc tam ir nepatīkama "pēcgarša" ja otrs to nesaprot :D

neieteiktu :) neatdod savu dzīvi kādam, ko nemīli! pēc tam nožēlosi.
labāk izšķiries uzreiz, pasaki paldies par visu labo ko darījis un dzīvo savu dzīvi, atradīsi to, ko mīlēsi un kas tevi mīlēs. tiešām nav vērts dzīvi nomocīt attiecībās, kurās nemīli, dzīve ir viena, dzīvo to brīvi ar prieku :)

Diez vai tu pati ilgi izturēsi. Ja cilvēku vairs nemīl, tad nav arī kaisles, pievilkšanās, kas, piemēram, ir svarīgi seksā. Un kāda jēga sevi mocīt, ja tajā velti iztērētajā laikā tu pati nejuties laimīga. Pirmkārt, pa to laiku, kamēr dzīvo ar cilveku, kuru nemīli, var atrast citu džeku, kuru mīlēsi. Otrkārt, tu moki arī otru cilvēku. Arī viņš velti izšķiež laiku attiecībās ar tevi, ta vietā, lai atrastu sev sievieti blakus, kur būs abpusēja mīlestība.

a kas būtu, ja blakus tam vīrietim noliktu seksīgu sievieti? :D tev neparādītos kaut drusciņ greizsirdības? :D
bet principā jā, bez mīlestības nekā. ir bijis tā,ka iepazinos ar puisi, tik jauku, labsirdīgu, uzmanīgu, gādīgu, bet nē.. viņš man kaut kādā ziņā biedēja, tāpēc kad satiku tagadējo, sapratu, ka viņš nav priekš manis.

iespējams, ka mīlestība ir arī no tavas puses! labi, nav reibinošās kaisles, bet vai tiešām, pēc ilgākas nošķirtības, ceļojuma utt. satiekoties nav citādas izjūtas? vēlies satikt šo cilvēku tikai tādēļ, ka viņš ir tik jauks un vēlas satikt tevi?

ne velti saka - cilvēku novērtē tad, kad viņu pazaudē un iespējams tajā mutulī arī pēc laika tu saprastu - tā bija mīlestība, bet iespējams, ne tāda par kādu tu šobrīd esi iztēlojusies. Kā arī stāsti par "aprēķina laulībām" - tās, kas veidotas uz prāta, izdevīguma un citu apstākļu pamata ir daudz spēcīgākas un ilglaicīgākas, kā spontānās mīlestības uzliesmojumu sekas. Cilvēki pielāgojas viens otram, ir saderīgi sadzīvē - galu galā ir laimīgi!

Mīlestību nevar definēt, katram šīs izjūtas ir citādāk. Mīlestība arī var spēcīgi uzplaukt un tik pat ātri nodzist, bet var arī rasties daudzu gadu laikā, to pat nepamanot... Viss nav kā filmās un katra izjūtas ir dažādas.

bet ja nejūti neko - dodies tālāk, laiks saliek visu pa vietām, arī cilvēkus :)

ja tu nesatiksi citu vīrieti, kuru iemīlēsi, tad jā. drīzāk tev arī ir ērti būt ar viņu kopā. viņš tevi mīl, un līdz ar to tev daudz domas, rūpes atkrīt

ja viņš būtu tavs cilvēks, tad tu to zinātu, nevis domātu, ka VARBŪT

Tu raksti, ka viņš nav pelnījis, lai viņu pamet, bet uz to jau var paskatīties arī no citas puses - viņš nav pelnījis būt kopā ar cilvēku, kas viņu nemīl, respektīvi, ļauj viņam saņemt to, ko viņš ir pelnījis - sievieti, kas viņu mīl! Tev jāpaiet maliņā, dodot vietu citai :)