Un Jums kā?

nezinu vai piekritīšu Mamzell'è frāzei, jo domāju, kas ir gājējs, tas ar aiziet. Un tu vari kaut no biksēm līst ārā, bet ja cilvēks vēlēsies iet, viņš ar aizies.
Pats stulbākais bija tas, ka man "laba draudzene" rīkoja sālsmaizi, bet mani nemaz neuzaicināja...tad ir tāda sajūta ,ka es kā tāda naivā muļķīte biju iedomājusies, ka mēs esam labas draudzenes, bet viņa noteikti domāja savādāk...stulbums kaut kāds.

Kad sāku tikties ar savu pašreizējo pusi,ar kuru kopā esam jau ilgi, tad labākā draudzene no bērnības ātri vien pazuda no apvāršņa un plusā visādos veidos saka jaukties attiecībās, laikam pašai bija viņš iepaticies. Lieki piebilst, ka vēl tagad mēdz aprunāt un kādā pasākumā vienmēr sacenšas ar izskatu.

Bet kas bijis tas bijis? Pēdejā laikā esmu ļoti ierāvusies sevī, savā dzīvē. Un vienigais, ka smani interesē ir mana ģimene un mīļotais cilvēks. Galvenais, lai manā dzīvē viss izdotos! Ļaunu prātu ilgi neturu, tāpēc ka nav vērts!

Man ir tā, ka viss paliek :)

Manas labākās draudzenes man ir 20 gadus. Tas, protams, nenozīmē, ka mums jāucinās katru dienu vienai ar otru un šmotkas kopā ejam pirkt, tāda veida draudzeņu man nav un nevajag arī. Varam tikties reizi mēnesī un tāpat visu saprast - tas tādā mentālā līmenī.

Un vīrietis arī - kā atnāca, tā prom laikam vairs neies ;)

Protams, esmu zaudējusi draudzenes, bet es to izskaidroju, ka tā nebija īsta draudzība, bet tikai draudzība tam brīdim. Brīdis pagāja, draudzība beidzās. Man arī nav žēl, ka vairs neesam draudzenes.
Tagad man ir vairākas ļoti labas draudzenes un ar viņām kontakts nav zudis, lai gan šobrīd atrodamies katra savā pilsētā un vēl nezinam, kad tieši atkal satiksimies. Es priecājos, ka man ir manas foršās, jo es neesmu no tām, kurām vīrietis ir viss vienā. Ir lietas, kuras es nevaru viņam izstāstīt, jo zinu, ka ko tādu saprastu un padomu varētu dot tikai draudzene. Ir pasākumi, uz kuriem gribas iet kopā ar draudzenēm utt. Domāju, ja es būtu savā dzīvē paspējusi piedzīvot kādas milzīgas sieviešu nodevības, es domātu savādāk. Taču, šobrīd es draudzībai starp sievietēm ticu un priecājos, ka man ir manas draudzenes.

Piekrītu tam, ka džeki nāk un iet, bet īstas draudzenes paliek! :)

Manas ilgākas "attiecības" ar draudzeni ilgst nu jau 24 gadus, mēs esam kopā no bērnudārza, un šo draudzību es nemainītu ne pret ko! :) Ir kopā puda sāls apēst, iets cauri ugunim un ūdenim, visādi ir gājis, bet mēs vēl joprojām esam viena otrai!

Protams, laika gaitā ir pienākušas klāt vēl ļoti daudzas (vai dažas) jaukas meitenes, kuras ir kļuvušas par draudzenēm, ar kurām paklačojamies, apmainamies ar notikumiem dzīvē utt., ir arī dažas atsijājušās, bet kopumā varu teikt - man ir paveicies ar draudzenēm! :)

Man visas draudzenes ir pazudushas un tas ir viens no iemesliem, kapec sad tad satiekos ar kadu puisi ik pa laikam, be tas laikam nav tas attaisnojoshais iemesls hehe :D vismaz dazam ta varetu likties

Man ir kādas 5 ļoti labas/labas draudzenes, visas mīļas, bet par divām jūtu pārliecību, ka nekur tiešām nepazudīs, jo īpaši to saprotu tagad, kad esam katra citā valstī, bet nekas nav mainījies. :)

Marta, piekrītu Tev, bet vai esi aizdomājusies, ka ir cilvēki, kas uzskata - viņa ar mani nekomunicē, tātad es vairs neesmu viņas draugu/paziņu lokā vēlama?
Man pašai tā ir bijis. Esmu bijusi pārāk kautrīga, lai "uzbāztu" savu klātbūtni, bet kā vēlāk izrādās, otra puse domāja, ka es esmu tā, kas atgrūž, kas ir pārāk augtsprātīga utt.

Ir cilvēki gājēji. Tie lai arī iet. Tādus pat nav vēlams saglabāt, jo bieži vien tie ir tie, kam no tevis tikai kaut ko vajag.
Es runāju par tiem, kuri mums ir svarīgi, bet kaut kādu iemeslu dēļ - pārcelšanās, laika trūkums - esam pametuši novārtā.

Man nekad nav bijis taa, ka baigi vajag draudzenes... Bija man teviena, bet es noguru sausmigi no vinas... Man neinteresee citu cilveku probleemas un savejaas arii censos citiem neuzkraut.. A meicas vienmeer ciikst...
Tapec ir forsi paciksteet ieks cosmo, kur vairak vai mazak visaam ir vienalga vienai par otru, bet no garlaiciibas var ari kadu padomu sanemt :D

hellish, pilnībā piekrītu, tāpēc pārsvarā kontaktējos ar pretējā dzimuma pārstāvjiem.

Vēl man ir tas, ka ja es nesazinos un nemeklēju tikšanos, tad dažas, kuras nu jau uzskatu par bijušajām draudzenēm, nemaz mani pirmās nemeklē. Man tas apnika, ka vienmēr man jābūt tai pirmajai, dažreiz tiešām sāka likties, ka man vienai vajag to draudzību, tāpēc tagad tās, kuras ir gājējas ir aizgājušas.

Tomēr zinu, ka ir meitenes, kuras vienmēr būs manas draudzenes, jo viņas man ir jau kopš bērnības un, lai gan arī ar viņām tiekos reti, bet zinu, ka viņas par mani atceras un arī uzmeklē mani. Kā arī sava vīrieša draugu meitenes jau kļūst par manām draudzenēm, jo lielākā daļa tiešām ir lieliskas un mēs esam sadraudzējušās savā starpā. :)

Man ir divas draudzenes, kuras ir draudzenes ar lielo burtu. Viņas ir bijušas klāt vissāpīgākajos, vispriecīgākajos un vistrakākajos manos dzīves momentos, tagad, katra dzīvojam savā valstī, vienalga viņas varu saukt par savām draudzenēm, kas no manas dzīves tik viegli neizzudīs (: Man laikam ir paveicies.

Attiecības man ir jau pietiekami ilgu laiku. Draudzenes iegūtas pēdējo 3 gadu laikā. Tāpēc es esmu no tām, kas uzskata, ka attiecības ar vīrieti ir pastāvīgāka vērtība.

Paula - man tiesi tada pati situacija - ar to ''iisto'' . Iestajas man dzive peleks posms, un vina bija tiesi ta kas gaja un aiz muguras sudzejas par mani, un citiem stastija ka tad nu man vajadzetu labak dzivot un vardu sakot pamatigi nolika aiz muguras. un pati joprojam nesaprot, par ko es sacepos un pateicu, ka man tadu draudzeni nevajag. Un tagad vinja joprojam runa apkart, kada es slikta - vinja man bijusi tik laba draudzene un es pret vinu shitaa...

Marta - ar to pasu manu ''forso draudzeni'' bija tiesi tapat. Patyi aicinaja mani araa, pastaigaties, vai uz kafiju, vel ar citam meitenem un ta. un tikai pec kada laika viena no meitenem man pajautaja,kapec es vsp nakot ar vinju araa ? es mazliet noravu soku, un prasiju kapec ne , ja pati aicina. Beigas izradijas, ka vinja tiri pieklajibas pec esot mani aicinajusi, un cerejusi, ka es vienmer atteiksu. un vienmer kad aizgaju, vinja citam meitenem prasija, kaa lai tiekot no manis valja. Ka es vinaij esot apnikusi utt... bet aciis, vel pec shi gadijuma teica, ka vienmer esot bijusi man taa labakaa un vienmer esot novelejusi man to labako... un ka vienmer esot priecajusies laiku pavadit ar mani.

Laikam mazliet par garu sanaca, bet shi ir jau 4ta draudzene, kas vienkarsi taa - pagriez muguru un beigas vel nesaprot par ko es nevelos tadu cilveku draugu lokaa....

Varut ari vaina ir mani, kad es nepamanu tadas lietas jau laiciigi, bet kops shi gadijuma, sievieshu draudzibai neticu.

Man draudzenes naak un iet (diemzheel ) Uz doto mirkli,turos pa gabalu no jaunu draudzenju iegushanas,jo paraak esmu apdedzinaajusies.
Esmu paaraak labsirdiiga un to arii meitenes ir izmantojushas.Nekad nepagrieziishu muguru,vienmer paliidzeeshu.Un vnm kad kaadai ir slikti,tad tikai meklee mani.Nospljauties uz tadaam,damn...un par peedejo draudzeni (aitu) vsp vareetu sarakstiit graamatu,kaadas vinja tik netaisiija lielaas dir***as aiz manas muguras un intrigas neveerpa.Un es biju tik akla,ka neredzeeju to.

man ir kādas 4 uzticamas draudzenes un viena no tām ir māsīca. Pārējās tiešām ir tādas, kuras nāk un iet, bet draugs paliek. Bet nav tāds variants kā Sekss un lielpilsēta serāla lieliskais 4nieks. viņas katra ir atsevišķi. Vistuvākās šobrīd ir skolas iegūtas draudzenes un savā starpā pazīstamas virspusēji.
Es vienmēr esmu gribējusi savu lielisko četrnnieku vai trijnieku, bet nekad tāds nav bijis.. katra ir lieliska pa vienam un man par to žēl. bet jāpriecājas, ka vispār ir. :) man vispār diezgan grūti atrast tādu sirdsdraudzeni, kura saprastu manu sarežģīto prātu un dzīvīti.. :)

Ai, es nezinu, ko es darītu, ja nebūtu draudzeņu...
Tādas 3 ir vislabākās, bet ir vēl dažas labas. Tā kā esmu sociāla ( :) ), man vajag tikties ar cilvēkiem.
Ar;i, kad esmu cēļojumā, jau nedēļas beigās jūtu, ka man vajag tikt pie saviem cilvēkiem, gribu komunikāciju, baru, ballīti utt.

Man ta teikt, ir palaimejies. Man ir viena labaaka draudzene, jau vairakus gadus. Vel pagaidam nekas nav skiiris muus. Neviens viirietis :D Jutos loti labi, jo varu teikt visu un zvaniit jebkura laika. :)

Mamzell'è, tur jau ta lieta, kaes pilnigi vienmer 1. rakstu, aicinu utt. citreiz pat neatbild vai saka, ka nav laika.nu ok. ja nav , ta nav. cilveki ar gadiem mainas, un es to varbut neesmu sapratusi, pienemusi.

Hellish-piekriitu!
No taa briiza,kad appreceejos ,man viirs noteikti bija pirmaa vietaa, jaasaka mana gimene!Es laikam par draugiem vareetu teikt -tie naak un iet!Mees mainamies gadiem ejot,mainaas intereses un tie draugi ,kuri mums kaadreiz likaas neaizstaajami ,aiziet aizvien taalaak-tas no dziives!Taa jau labi skan-man ir taada draudzene...un beigaas duncis ribaas!:D