Uztriniet mēslu dakšas!

 
Reitings 218
Reģ: 20.09.2012
Jau trīs gadus esmu precēta vīrieša mīļākā. Jā, apzinos, cik tas ir nožēlojami, jo es neesmu no tās šlakas, kuras vienkārši bauda mirkli vai vismaz pasaulei stāsta, ka bauda mirkli, lai foršāk no malas izklausās, es savos 24 esmu absolūti emocionāli "pielīmējusies" šim vīrietim.

Pakaļ es viņam esmu skrējusi tieši nevienu reizi, kaklā kārusies neesmu, raudājusi, lūgusies, manipulējusi arī neesmu. Nē, nē, es neesmu baltā meitiņa-peciņa, jo laikam jau tādas ar precētajiem nemaz nepinas, tomēr fakts paliek fakts – vīrietis vienmēr ir meklējis mani, man tikai ķīseļa raksturs, tāpēc esmu atsaukusies.

Pa šiem gadiem esmu mēģinājusi no viņa šķirties daudzkārt. Vienmēr gan bijis tā, ka noturos amplitūdā no trim dienām līdz divām nedēļām, tad atkal atbildu uz vienu zvanu, otru, pieņemu ciemos (nu kā gan es tā varu viņu ar visiem lakstiem pasūtīt uz ķemertiņu, vai ne?) un tad aidā, viss atkal vecajās sliedēs.

Šobrīd es ceru, ka ir pienākusi pēdējā izrāde, pēc kuras neviens uz bis ne viņu, ne mani neizsauks. Esmu nedēļu diezgan pieklājīgi noturējusies, ignorējot viņa personu, BET vakar viņš pēc darba sagaidīja mani pie namdurvīm. Nu, parastais komplekts – vainīga suņa paskats, asaras acīs, ūētētē. Ieaicināju šamo iekšā, centos runāt par nebūtiskām lietām, viņš tikai slapjām suņa acīm blenž. Stāstu viņam kaut ko par darbu, viņš ņem un nometas zemē, apķeras man ap kājām un sāk tās mīļot un bučot. Jutos neveikli, ļoti neveikli, bet teikšu atklāti – tas mani atkal darīja vāju. Rezultātā – jumtu noraujošs sekss tobrīd bez mazākās nožēlas. Šodien cenšos būt tikpat stipra un oficiāla kā pirms vakardienas vakara, viņam, protams, šoks, jo domāja, ka viss pa vecam, bet, kad es šodien uz viņa zvanu (trešo, ja gribam būt precīzi) atbildēju pieklājīgi, bet vēsi, viņa "Čau, manu mīļum!", šķiet, iesprūda kaut kur rīklē.

Ko es ar šo gribēju teikt? Es jūtos diezgan nesaprotami – kad vakar viņš izgāja pa manām durvīm, es jutu atvieglojumu, goda vārds! Piepildījumu un atvieglojumu, lai cik mauciski tas neizklausītos. Tajā pašā laikā tas nenozīmē, ka šodien man atkal kādā brīdī kaut ko atceroties neizstiepās ģīmis kā skumīgs gurķis un nevilka uz ņuņņām. Vilka, vilka.

Tad nu, bēdu māsas, kuras nebaidās atklāti dalīties pieredzē, kā un kur jūs atradāt burvju podziņu, kas palīdzēja šitādu bardaku no dzīves kancelēt vai vismaz ar godu atstāt aiz muguras?
20.09.2012 17:07 |
 
Reitings 874
Reģ: 29.01.2009
Paldies, amia!

Cenšos sev šo vakaru radīt jauku, jo sodiena atkal ir tāda dīvaina, tāda pārdomu un vēl autore ar so rakstu uzraka dažas gan foršas, gan smeldzīgas atmiņas :)
20.09.2012 20:50 |
 
Reitings 218
Reģ: 20.09.2012
Paldies par viedokļiem, arī skarbajiem, lai gan jāpiekrīt Misssssss, ka pārsteidzošā kārtā, šķiet, komentējuši tikai pieauguši cilvēki – ir konstruktīvi ieteikumi un secinājumi. No malas, neesot emocionāli iesaistītam, daudz kas redzams labāk, tomēr jāatzīst, ka neko jaunu un tādu, līdz kam nebūtu aizrakusies pati, jau nepateicāt, bet pozitīvi, ka lietas nosaucāt skarbākos, tiešākos vārdos.
Ja es apgalvotu, ka esmu pielikusi ārkārtējas pūles, lai viņš ar mani vairs nesazinātos, es melotu, bet sociālajos tīklos viņš man ir bloķēts jau teju gadu, arī telefona numuru esmu nomainījusi, diemžēl eksistē tāda papildus opcija kā darba telefona numurs, kuru nevaru mainīt un bloķēt kā ienākt prātā.
Loģikas uzplaiksnījuma brīžos apzinos, ka striktajai, stiprajai un drosmīgajai jābūt man, jo viņš to nespēs un neizdarīs, tikai - kā to spēt? Redz, kā sanāk, esmu neskaitāmas reizes viņu saukusi par grīdaslupatu un mīkstmiesi, bet izrādās, ka pati neesmu ne par grasi labāka.

Un, Misssssss , liels paldies Tev par jauki izklāstīto pieredzi, sūtu Tev siltas domas! :)
20.09.2012 20:58 |
 
Reitings 874
Reģ: 29.01.2009
Ariadne, paldies, tā bija mana pēdējā (es ceru) šāda veida pieredze, bet neizsakāmi skaista, piepildīta, laimīga un jā, smeldzīga... Bet kā jau teicu - tas bija to vērts! Es vienu reizi savā ne mazajā mūžā sapratu, izjutu, kā ir tad, kad cilvēks ir laimīgs! :)
Nesaprotu, kāpēc Romeo un Džuljeta mira, jo mīlestība taču var būt mūžīga!

Tev arī lai veicas - gan pieņemot pareizo lēmumu, gan esot stiprai, jo kādam jūsu attiecībās ir jākļūst stipram!
20.09.2012 21:04 |
 
Reitings 418
Reģ: 29.01.2009
Exx,cik paziistamas sajuutas... mana situaacija velkaas jau 7 ar pusi gadus... miilu vinju un neko nevaru ar sevi padariit.
20.09.2012 21:10 |
 
Reitings 218
Reģ: 20.09.2012
_live, Tu mani sabaidīji. Es laikam neesmu gatava tik ilgi turpināt šadas attiecības, bet atkal jāsaka - neviens jau mīļuprāt un plānojot tā nedzīvo. Tā ir dzīve, kura notiek neatkarīgi no mūsu plāniem.
20.09.2012 21:15 |
 
Reitings 418
Reģ: 29.01.2009
P.S. par taam meeslu dakshaam,kuras trin citas "godiigaas" meitenes- ticiet man (taas, kuras ir bijushas shaadaa situaacijaa,mani sapratiis) taas meeslu dakshas es pati jau sen sev esmu uztrinusi un bakstu ar vinjaam sevi katru reizi kad eju guleet viena,kad gribaas,lai miiljotais cilveeks buutu blakus tieshi tagad un sheit,kad gribaas vnk iziet ar vinju normaali sabiedriibaa...
20.09.2012 21:16 |
 
Reitings 45
Reģ: 29.01.2009
Nemoralizēšu, bet es laikam nespētu būt šādās attiecībās, lai arī, cik ļoti mīlētu to vīrieti... kaut vai tāpēc, ka justos briesmīgi apzinoties, ka man viņš ar kādu ir jādala, ka pēc mūsu tikšanās viņš mierīgi dodas pie citas...
Bet vecis gan ērti iekārtojies.
Labāk centies atrast, kādu citu, kurš pilnībā būs Tavs, jo šādas attiecības, manuprāt, ir sevis pazemošana.
Veiksmi!
20.09.2012 21:30 |
 
Reitings 1531
Reģ: 29.01.2009
Mans aizņemtais vīrietis bija piedzīvojums. Skaista vasara ar retām, bet fantastiskām tikšanās reizēm. Skūpsti lietū, pastaigas roku rokā neslēpjoties, braucieni uz citām pilsētām utt. Bija kā filmās. Bet jūtas man bija jānogremdē, jo satikāmies ne īstajā brīdī. Pati to ļoti pārdzīvoju, bet savācos un uzrunāju viņu pa jaunam. Tagad mēs esam ļoti labi draugi, viens otru saprotam no pus vārda un esam krietni daudz iemācījuši viens otram. Es viņam stila lietas, bet viņš man ir kaut nedaudz centies parādīt un pacelt manu pašvērtējumu, kurš pēc kāda idiņa man bija zem katras kritikas. Un viens otram stāstam situācijas vērtējumus no otra dzimuma skata punkta.

Tavā gadījumā diemžēl draudzību neredzu, bet novēlu tev saņemties un atrast savu ceļu bez viņa.
20.09.2012 21:50 |
 
Reitings 17
Reģ: 21.08.2012
Es nevaretu ta dzivot,apzinoties,ka katru vakaru vins miljo kadu citu,un katu vari zinat,ka nemilo,neskupsta utt.jaa,iespejams,Tev ta saka,bet neies jau stastit..ir cilveki,kuri lieliski mak sadzivot ar diviem,katru savaa 'telpaa'

Bet,man ir jautajums ko tad isti Tu no vina gribi??gribi,lai vins skiras? Gribas,lai ir tikai ar Tevi? Nesaprotu,kadel katru reizi apzelojies...tadi cilveki jau nemainas,ja aizietu no sievas,domaa Tu butu vinam viienigaa?
21.09.2012 07:44 |
 
Reitings 146
Reģ: 28.06.2012
Man ļoti žēl sievas... :( Es gan nevaru iedomāties sevi šādā situācijā, bet es noteikti nevarētu, jo domātu par to ģimeni, ko jaucu. Skumji šitā.
21.09.2012 09:04 |
 
Reitings 1603
Reģ: 22.06.2012
Tā, padomāsim par Tēmu - ko darīt?
Galvenais un vissvarīgākais ir pašai izlemt un būt izlēmīgai - bez tā - nekādi! Ja tas būs, tad varēsi un atradīsi pareizo ceļu situācijas risināšanai. Jānoskaņo sevi emocionāli - jāmēģina sev iestāstīt, ka tas, ko grasies darīt, ir vienīgā pareizā izeja no situācijas - vienkārši nav citu variantu! Tad, kad esi izlēmusi, tad jāsastāda mērķa sasniegšanas plāns. No autores rakstītā jau skaidrs, ka tas tiek darīts un veiksmīgi pildās, tomēr kājiņa reizēm paslīd. Tātad pieredze jau ar to ir .. jāizdomā - ko darīt, lai kāja nepaslīdētu? Jāizslēdz potenciālās kājas paslīdēšanas situācijas. Tātad - vienīgais, kur viņš Tevi var satikt ir piemāje un darbs/darba telefons. Mainīt nevēlies un tas ir saprotami, Bet tādā gadījumā ir jāgatavojas situācijai, kad viņš Tevi sagaida ar lakstiem un saldiem vārdiem (pieredze jau ir). Šajā brīdī jāspēj minūti viņam garām paejot un ignorējot būt stiprai, lai arī asaras vai emocijas grib izlekt pa visiem galiem.
Viņa vienīgais ierocis ir Tavas emocijas un sieviešu vājība pret lakstiem un saldiem vārdiem. Esmu iemācījies atslēgt emocijas uz neilgu brīdi .. zinu, ka to daudzi nespēj, bet, iespējams, Tev sanāk? Nekādā gadījumā nedrīkst sākt viņu žēlot! Tad viss kaķim zem astes. Ja viņš gaudo pie dzīvokļa durvīm, iegriez muzonu uz skaļāko vai ātri notin makšķeres pie draugiem/ģimenes var arī mentus izsaukt .. Neļauj sev pieskarties!!! Pat ne mazāko pieskārienu .. Runāt arī nevajag .. tikai sevi mocīsi ..
Pievienojos tām, kas saka, ka jaunas attiecības Tavas emocijas var aizvilkt citā virzienā un tas atņemtu viņa spēcīgāko ieroci. Ilgas pēc mīļuma un fiziskām nepieciešamībām var atrisināt sev pieņemamā veidā ..
21.09.2012 09:34 |
 
Reitings 4129
Reģ: 29.01.2009
...viņš ņem un nometas zemē, apķeras man ap kājām un sāk tās mīļot un bučot. Jutos neveikli, ļoti neveikli, bet teikšu atklāti – tas mani atkal darīja vāju.

Štrunts ar to mīļāko būšanu, bet ja kāds vīrietis nokristu zemē pie manām kājām un apķertos ap tām, es iesākumā pārsmietos, bet pēc tam aizsūtītu viņu tālu prom, lai savus bērna izgājienus viņš mēģina pielietot pret kādu citu. :) Tāds lupatīgs tas vīrietis izklausās, Tev tiešām tādu vajag?
21.09.2012 09:42 |
 
Reitings 13628
Reģ: 29.01.2009
Man tā ienāca prātā, ko par to saka jūsu ģimene? Jo esot kopā tos 4 - 7 gadus, tas ir ilgs posms. Vai jūs saviem vecākiem un draugiem sakat, ka esat brīvas?
21.09.2012 09:44 |
 
Reitings 227
Reģ: 29.01.2009
Nav gan man pieredzes ar precētiem vīriešiem, bet zinu, ka dažkārt sev neko nevar padarīt - tā rauj pie otra cilvēka... visu laiku gribas pieskarties, apskaut, noskūpstīt un redzēt sev blakus. Un tad arī aizmirstas dzelzs lēdijas raksturs un esi vienkārši iemīlējusies skuķe, kad visam pāri valda emocijas, nevis prāts.
21.09.2012 09:58 |
 
Reitings 218
Reģ: 20.09.2012
Skaidrs kā diena, ka viss, kas man jāizdara, jāpaņema savs nīkulīgais gribasspēks pie rīkles un problēma tiks atrisināta. Cīņa dienu no dienas.

Laikam jau nav vajadzības izlikties labākai nekā esmu, tāpēc te fakts visā tā slimīgumā – ģimene ir informēta. Ne tikai informēta, mēs esam bijuši bieži, ārkārtīgi bieži viesi vecāku mājās, kopā ģimenes jubilejās ar rasola bļodām, mācīcām, mazo radu bērnu pēkšņām bučām un krusttēviem. Viņam ir lielisks kontakts ar maniem ģimenes locekļiem, patiesībā, viņš jau gadu ir bijis viens no tiem.

Droši vien šausmās jautāsies – kā ģimene to var atbalstīt? Mana mamma vairākkārt ir teikusi, ka viņa mani nemācīs dzīvot, tomēr situācija viņai nešķiet normāla, arī tētis rauc degunu, bet šī traģikomēdija ar ģimenes locekļu iesaistīšanu sākās pirms vairāk nekā gada, kad viņš man paziņoja, ka ilgāk tā vairs nespēj dzīvot un man vēl jāpagaida līdz pavasarim, tad viņš būs ar mani (atskan vispārējas skaļas ņirgas). Un, protams, ļoti grib iepazīties ar manu ģimeni. Skaidrs, ka nekādi termiņi nedarbojās, arī ģimenei saņēmos to pirms laika pateikt. Jūtu, ka viņš manējiem ir ļoti pieķēries,bet ko nu vairs.

Neprasiet, kā to visu var tik tālu novest, jo es nezinu. Domāju, ka tik grūti ir tāpēc, ka viņam manās mājās bija sava brokastu krūze, čības un gultas puse, plāni svētdienas pusdienām pie ģimenes un copei ar manu brāli. Laikam sanāk kaut kas līdzīgs dubultajai dzīvei.

Laikam jau mazliet saprātīgāka es būtu, ja viņš vienkārši būtu reizi nedēļā braucis pie manis nolaist tvaiku.
21.09.2012 10:16 |
 
Reitings 218
Reģ: 20.09.2012
Ārprāts, pārlasīju un tik daudz kļūdu! Atvainojos vietējai valodas un pareizrakstības policijai!
21.09.2012 10:28 |
 
Reitings 4073
Reģ: 07.06.2012
Viņa sieva neko nenojauš?Nav viņas žēl?
21.09.2012 10:36 |
 
Reitings 652
Reģ: 29.01.2009
liels +1 lolly_p0p
kad atradīsi pati savu vīrieti, tad arī tiksi no viņa vaļā..
21.09.2012 10:36 |
 
Reitings 8407
Reģ: 29.01.2009
Ko viņš saka savai sievai, kad dodas pie tevis? Jo jūs jau kopā pavadat pat nedēļas nogales, nu vismaz svētdienas. Sieva tad zina vai tiešām ir tāda muļķe, ka neko nenojaušs.
21.09.2012 10:44 |
 
Reitings 218
Reģ: 20.09.2012
Viņa sieva viņu reizes divas pieķēra, tomēr vēl joprojām silda zem sava spārna. Žēl? Jā, bija periods, kad cēlos un gūlos ar vainas apziņu un pašpārmetumiem, tomēr cilvēks pie visa pierod. Neteikšu, ka nejūtos vainīga un slikta, jūtos, tomēr cilvēcīgi maziskā kārtā man ienākusi prātā doma - kādai jābūt laulībai un attiecībām ģimenē, lai vīrietis meklētu citur ne tikai seksu, mīļumu, bet arī ģimeniskumu, piederības sajūtu?

Un nē, es nedzīvoju ar apziņu, ka viņa sieva ir lielā, ļaunā ragana, bet viņš mazais nabadziņš. Katrai rīcībai ir savi iemesli, gan jau arī viņai tādi atrastos.
21.09.2012 10:49 |
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits