mājsaimniece vai karjeriste?

Sobrid esmu gan gan, bet ja man butu jaizvelas, tad noteikti 100% karjeriste + pa saloniem staigataja. Lai ediens paliek restoranu zina un dzivoklis apkopejai! Tas, protams, ideala varianta. Vienu bridi, kad biju bez darba ka "majsaimniece" man tas sudigi padevas, tik vien to dariju, ka guleju!

Lielākoties karjeriste, es mierīgi varu atstāt draugus un ģimeni otrajā plānā, ja man ir paveicams kaut kas nozīmīgs darba vai izglītības jomā.
Bet ģimene man arī ir ļoti ļoti svarīga, man patīk rosīties pa māju un gatavot ēst, patīk arī sevi palutināt.
Tā kā nāktnē gribu to visu apmēram apvienot, bet tas man izdosies tikai tad, kad man būs stabils darbs un stabila (ne maza) alga, lai nav vairs jāuztraucas par to, ko ēdīšu nākamnedēļ un kā sagrabināties. Tad, kad ar savu karjerismu būšu sasniegusi savus ausgtos mērķus, tad plānoju nedaudz atslābt un mazliet vairāk nodoties mājas dzīvei!

Esmu mēreni atšķaidīta karjeriste:D Jā, man labi izstrādāts finanšu dokuments būs svarīgāks par neizšrubētu katlu, neizvārītu ķiršu zapti vai nenoslaucītiem putekļiem uz žurnālu galdiņa. Reāli jau saprotu, ja vien Tu neesi pasaules izcilnieks tajā sfērā, ko dari, tai karjerai globāli nekādas jēgas nav:D Tāpat viss reiz sabirst putekļos, nāks nākamais priekšnieciņš, vadītājiņš un kas ir bijis pirms tam tāpat nevienu neinteresēs. Taču pašrealizāciju mājās sev šobrīd neredzu, ceru, ka bērni mani nākotnē mainīs:)
Apbrīnoju (bez ironijas) tās, kas pēc garīgi intensīva darba mājās vēl spēj aktīvi rosīties. Es bieži vien nevaru un negribu.. Cik labi, ka mans draugs nezina par cosmo - tad viņš uzzinātu, ka daudzas ar abām šīs dzīves pusēm lieliski tiek galā:D

Gribētos jau domāt, ka abi, bet tās suņa spalvas, kas te man uz grīdas, nodod...:) bāc, tūlīt pat izslaucīšu māju! :D

Bet, ja nopietni, jo vairāk dara, jo vairāk pagūst, es, piemēram, šodien paliku ilgāk vienā darbā, atbraucu mājās, sakopu vituvi, uzcepu kūku, pastrādāju otrā darbā, tūliņ mācīšos un pēc tam vēl uzkopšu mājokli. :) Tā apgulties un darīt neko man gribas nevis tajās dienās, kad man it kā vajadzētu būt nogurušai, bet gan tajās, kad es apzinos, ka man nav jādara nekas, nekādi pienākumi, pilnīgi nekas. :) :)

Karjera, pēdējā laikā sāku vairāk apšaubīt savas spējas, jo es strādāju starp ļoti spēcīgiem cilvēkiem, ne visiem, bet tieši vadītājiem, spēcīgiem savā līdzsvarotajā pasaulē, darbā, spējai darbus atstāt uz rītdienu, spējai nestresot, spējai mierīgi pieņemt lēmumus, spējai izdarīt daudz svarīgu lietu intensīvi un plūstoši.
Mājsaimniece, vēl jo vairāk apšaubu, man tas asociējas ar vienmuļu dzīvesveidu, kur nav kritumu, kāpumu, nav tāda iekšēja dzinuļa, man tāda pārāk plūstoša un mierīga diena kļūtu apgrūtinoša. Bet es neteiktu, ka man nepatīk uzpucēt telpu, iepriecināt otru, mēģināt pagatavot gardumus un palīdzēt no visas sirds, jo es esmu tāds cilvēks, kā saku, man tādas lietas kaulus nelauž, tāpat kā darbs ja tas nav pārdabisks.
Man protams vēl ir laiks lai izvērtētu, kas es varētu būt, jo vairāk sastopu stiprus cilvēkus profesionālajā ziņā, jo grūtāks liekas tas ceļš.

Noteikti neesmu mājsaimniece. Un karjeriste arī no tādas slinķes īsti neiznāk. Lai gan, kopš esmu sapratusi un nospraudusi savas vēlmes un mērķus, sāku sliekties uz to otro.

Pagaidām laikam vairāk sanāk būt par mājsaimnieci,tā kā studēju un piestrādāju.Bet karjeras izaugsme nākotnē man ir ļoti svarīga.

Jau kāud nedēļu saprotu, ka mana karjeriste lēnām padodas mājsaimniecei. Man patīk 2h pastrādāt dienas vidū, kad no rīta esmu pagatavojusi brokastis, patīk vakaros taisīt sēņu mērci, bet vēlāk cept pīrādziņus. Patīk ar rokām mazgāt vīrieša kreklus, tīrīt, berzt.

Gribu būt mājsaimniece, bet dzīve neļauj - jāpaliek tad par karjeristi. Esmu savākusies daudz jaunu darbu un pienākumu un pašlaik mani tas apmierina. Nav laika domāt par lietām un notikumiem, kurus viena pati nespēju ietekmēt.
Darbs, daudz darba, cilvēku mobilizē un disciplinē. Tieši tas, kas man pašlaik ir vajadzīgs.

brīvajā statusā esot diez vai varu par šo tēmu spriest, bet tieši tas,ka nespēju iedomāties sevi kā mājsaimnieci,liek apšaubīt to vai kādreiz vispār tikšu tālāk par domu par bērniem.skumji bet realitāte.

starp citu,tieši par šo tēmu nesen noskatījos filmu I don't know how she does it.Sāra Džesika Pārkere parāda, ka re kā var visu apvienot :D

Tas ka sievietei ir darbs neuztaisa viņu par karjeristi, un tas, ka viņa mājās nomazgā traukus aiz sevis un varbūt arī vīrieša, vai vienreiz nedēļā izsūc grīdu un noslauka putekļus neuztaisa viņu par mājsaimnieci.

Manuprāt, mēs dzīvojam laikmetā, kad lielākā daļa sieviešu dara visu secīgi, jo to pieprasa dzīve, un nevar iedalīt tādās striktās kategorijās. Galvenais ir neaizmirst par sevi, un nepazaudēt dzīvesprieku ar visiem saviem pienākumiem.

Uz dažu te esošo supersieviešu fona man gribās uzvilkt maisu uz galvas un palīst zem gultas, lai tur būtu maziņa un melna. :D Karjeriste negribu būt un mājsaimniece no manis diezgan švaka. Man visu vajag tā, lai nav lieki staraukumi, lai nav lieka atbildība un viss tā viegli bez liekām problēmām. :)

biju karjieriste, piedzima bērns pašlaik mājsaimniece, bet visu laiku domāju atgriezties darba tirgū,bet jau ar savu biznesu

karjeriste
nesaprotu arī tās, kurām besī gatavot - nu tak negatavojiet! mūsdienās visu var nopirkt veikalā jau pagatavotu, pasūtīt uz mājām vai var vnk paēst ārpus mājas. īstai karjeristei tādiem niekiem pietiks līdzekļu un izdomas.

Šobrīd esmu karjeriste, bet gribētu būt mājsaimniece (lai gan man tas laikam nespīd), bet neko darīt, ir labi tā kā ir. :)

Es esmu no tiem cilvēkiem, kam ir ļoti svarīgi strādāt, tagad bērna dēļ, esmu nostādīta mājsaimnieces lomā un ļoti jūtu kā man sāk nepatikt šis lēnais dzīves ritms, varētu teikt pat rutīna. Man ir nepieiešams strādāt, mācīties, gūt atzinību. Es noteikti neesmu izteikta karjeriste, drīzāk darbaholiķe

piekrītu cubianai , taču šeit runājam vairāk par sakrasinātām krāsām- vai/vai.
:)

tas, ka lielākā daļā dara visu un paspēj, tas jau tiešām ir vienkārši iegājies.

Man laikam būtu daudz kopīga ar *Hannu* :):)
Pēc būtības karjeriste, kādreiz likās, ka par 100% un nepatika ne ēst gatavot, ne kā. Bet tagad uzspēju visu, gan darbu gan sporta zāli, gan Rimītim cauri izskriet vēl pa ceļam uz Rimīti ātri paskatīties, kas jauns Zara,Mango etc. parādījies :D Tad vakariņu/pusdienu sagatavošana, arī parasto taisu vismāz 3x ēm t.i. vīrietim vakariņas, sev pusdienas, un nākamajā dienā atkal vīrietim vakariņas :) Un pēc ēst taisīšanas citreiz vēl pagludinu, savācu nekārtību, nomazgāju traukus utt. Atzīšos kādu reizi mēnesī tas viss pieriebjās un tad vienu vakaru nedaru neko - ne sporta klubs, ne ēst gatavošana, un tas palīdz, pēc tam var visu sākt no gala :) Tiesa gan lielo mājas ģenerāltīrīšanu reizi divās nedēļas uzticu mājas tīrītājai :)

Karjeriste neesmu un 100% mājsaimniece arī ne.
Ambīcijas jau man ir, bet man gribas aiziet mājās un nedomāt par darbu, nevis aizeju mājās un vēl strādāju. Tas gan nav man piemērots.
Ideālā variantā man būs foršs vīrietis pie sāniem par kuru rūpēties un vēlāk arī šī foršā vīrieša bērni, bet lai nesajuktu prātā- arī darbs :)

Nu, gluži tāpat kā Becky. Ne tas, ne tas, dzīvoju tā, lai labi un prieks.