nepatīkama tēma - vēzis

Up

asdfgjk

man ir diezgan izteikta kancerofobija. ir pamats. dzimtā ir ļoti daudz saslimšanas gadījumu, teiktu, ka netipiski. un līdz šim visos ārsti ir bijuši ārkārtīgi neuzmanīgi šajā sakarā - praktiski visi beigušies ar letālām sekām. par mammu baidos :( pārbaudījās, viss forši, un tomēr paši sevi sargājam - domājam kādu sadzīves ķīmiju lietojam, pētam pārtikas sastāvu u.t.t. Protams, no visa izvairīties ir neiespējami, bet apzināti sevi indēt arī nevēlamies.

susļiks-Tur daudz un dažādas analīzes,mans mīļotais ar to slimoja ,ja intresē kas sīkāk varu izstāstīt.

Man zaudēja cīņu tuva radiniece, kad palika nieka 16 gadi, kad nebija nekāds sakars ar alko vai cigaretēm, kā te rakstīja par to veselīgo uzturu. Meitene aizravās ar sportu, aktīva, dzīvespriecīga. Man joprojām par to ir neforši runāt. (atkal smagi nopūtos)

Vienam draugam arī pagājušajā gadā atklāja, viss it kā iet uz labo un turu īkšķus, lai izdodas, tagad ķīmija uzvarēta un jābrauc uz tām lielajām analīzēm.

Man gan arī nešķiet, ka šis ir kkāds mārketinga triks, jo riņķī vien dzirdu, kas ar kaut ko saslimst. Kādu laiciņu atpakaļ uzzināju, ka pusgada laikā sagrāva manu vienu lielisku pamatskolas skolotaju, kas nebija ne gados, ne nevesela, sprigana, forsa sieviete. Es cenšos par to nedomāt ikdienā, vienmēr domāju, ka es gadā vismaz vairākas reizes nododu analīzes, atrādos ārstiem un ceru, ka viss būs okey.

iipashaaa - nē nu es jau nesaku, ka tas nevar uzbrukt jebkuram, var, un kā vēl. pašai tikko viens paziņa zaudēja cīņā; jauns, spēcīgs puisis. un cīnījās gadiem - it kā izārstē, bet pēc kāda laika atkal slimnīcā ... tas, ko centos sacīt ir - ka man ir vieglāk ar šo sērgu sadzīvot zinot, ka apzināti sev pāri nedaru. būs - neko darīt. nebūs - lieliski. mana vecvecmamma nomira ar krūts vēzi, vecāmamma ar galvas audzēju un viņas māsai izoperēja tieši tādu pašu audzēju. un šie ir gadījumi pa tuvāko asins līniju ... nu kā lai nekļūst par paranoiķi ?

Tā ņemšanās ap to vēzi tomēr ir viens liels mārketings. Vidējais statistiskais iedzīvotājs neko daudz par medicīnu nezin- tikai to, ko 100-tiem reižu atgremo publiskajā telpā. Jā, mirst cilvēki no vēža, bet tikpat daudz un vēl vairāk no sirds un asinsvadu slimībām, mirst dzemdībās, mirst ceļu satiksmes negadījumos, mirst no AIDS, hepatīta (pēdējās divas nav narkomānu slimības- tās var dabūt skaistumkopšanas salonos un praktiski jebkur uz ielas, kaut kam asam uzkāpjot vai uzsēžoties), utt.

Nav taa reklaama. Diemzjeel. Sheit Kanaadaa nezinu nevienu cilveeku, kam tuvaakajos rados kaads nebuutu nomiris no veezja. Ar katru gadu pacienti kljuust jaunaaki, jo ar katru gadu palielinaas kancerogeeno vielu lietoshana paartikaa, skaistumkopshanas liidzekljos un arii gaiss tiiraaks nekljuust. Mana draudzene shopavasar nomira no olniicu veezja. Knapi 40 gadu slieksnim paarkaapa paari, vareetu veel dziivot, bet vinja diemzjeel padevaas pati, jo daba vinju bija apveltiijusi ar ljoti zemu saapju slieksni.
Ar veezja paarbaudeem ir taa, ka ljoti ruupiigi ir jaaizpeeta savs dzimtes koks, no kaadiem veezja tipiem cilveeki ir mirushi, tad ir jaapievieno vairaaki riska faktori no pacienta pasha dziivesveida un veseliibas staavoklja (smeekjeeshana, biezji polipi, alkohola lietoshana, straadaashana ar kjimikaalijaam utt), tad beigaas aarsts var uztaisiit to orgaanu sarakstu, kam ir obligaati jaaveic skriinings un protams, ir arii jaaveic izplatiitaako veezja paveidu paarbaudes, kas visiem ir vienaadas - kruutis, ginekologija, prostatas dziedzeris. It iipashi ar kruutiim jaabuut uzmaniigai, jo deelj anatomiskajaam iipatniibaam tas veezja paveids ljoti aatri var paarmesties uz citiem orgaaniem un to ir jaanokjer savlaiciigi.

Man pieredze-pirms 8 gadiem uzināju,kad manai krustmātei ir vēzis kurā stadijā(nemācēšu pateikt neatceros),bet nebija liela stadija tamdēļ ka viņai izoperēja un bija pāris ķimijas.Viņa ļoti vēlējās bērniņu un nesen pēc tā arī pieteicās,katru gadu braukāja atradīties un viņai ir viss kārtībā.
Bet pirms pāris gadiem iepazinos ar savu mīļoto,un laika gaitā runājot uzināju kad jaunības gados slimoja ar šo slimību (bija operācija ,starošana,ķīmija),un tad viņam beidzas tas viss ķimija utt,tad nu viņš braukāja baudījās ,bet ar to kad viņam beidzās pa brīvu ceļš un bija aizņemts nebraukāja vairs.Tad tu pirms pāris gadiem viņš nokrita un salauza kāju (uztaisija operāciju utt.),bet vēlāk sāka sāpēt kāja devāmies pie dziednieces(ticam tam un par krustmāti(viņai ārsti meklēja vainu līdz viņa aizbrauca līdz šai sievietei un viņai pateica kad redz to un to un taja vietai lai pārbauda viņai pārbaudija un pateica jā kad tur ir tā un tā kad viņi nepamanija),un viņa pateica kad jā ir melns pleķis uztaisot biopsiju atklājās jā kad tā ir darijām visu ko viņa lika teica kad samazinās ,kad nevajagot operāciju,bet tad izlēmām kad lai ir operāciju 100% drošība.šobrīd no pēdējās operācijas ir pagajuši pāris meneši bet drīz dosimies pie dziednieces ko viņa redz.

Būtībā ko es vēlējos pateikt ir tas,kad man apkārtējiem mīļajiem ir viss kārtībā,kuri ir ar šo saskārušies.
Bet mums priekšā būs velviens garš ceļš,kad vēlēsimies bērnu.

Vai kāda varētu pastāstīt, cik apmēram maksā vēža paveida limfomas ārstēšana? cik vispār maksā viens ķīmijterapijas kurss? vārdu sakot, ar kādu summu jārēķinās vismaz sākumā? Vai, ko apmaksā valsts? tie t,a kā sākuma jautājumi..

Tāpēc, ka viņš gāja pie ārstiem laicīgi, sūdzējās, ka ir slikti, ārsti izrakstīja zāles-un dzīvo laimīgs, nepalīdzēja, atkal gāja, atkal zāles un tā vairāku gadu garumā, kamēr ārstam ienāca prāta aizsūtīt uz analīzēm un tad jau bija par vēlu

Identisks mana tēta gadījums ;( Uzzināja, ka ir audzējs un pēc mēneša jau mira ;(

Manā dzimtā (tieši pa tēta līniju) ir ļoti daudz vēža gadījumu. Nesen māsai atklāja krūtī bumbuli (par laimi nav apstiprinājies audzējs), tika veiktas ģenētiskās analīzes, kurās vēža pārmantotība neapstiprinājās :)

Tā ņemšanās ap to vēzi tomēr ir viens liels mārketings

Lielākais bullshits ever kāds dzirdēts.

Man ir tik žēl, ka varu šeit, ko ierakstīt. Aizvakar manam vectētiņam atklāja ļaundabīgu audzēju mugurā un prostatā. Ziniet, kas ir skumjākais? Ka es no visas sirds esmu ticējusi - slimības sākas galvā, vēzis - tas ir aizvainojums, bet dzīve tev principā parāda - ka tā laikam viss nav. Viņš ir gaišākais un sirsnīgākais cilvēks, ko zinu. Tad, kāpēc? Kāpēc tā? Kāpēc nāve šim cilvēkam ir paredzēta tik briesmīga? Varbūt viss, ko mēs šeit filosofējam ir viens liels bullshits, es atvainojos..
Traģiski, ka es pat nevaru saņemties piezvanīt, aizbraukt, jo es vienkārši nezinu, par ko man runāt, kad šis ir zināms - jo viņu attieksme ir tāda - tūlīt tad jau jāmirst. Patiesībā tik sāpīgi, ka riebjas. Tas bija cilvēks, kas bērnībā mani audzināja, mazgāja matus, spēlēja riču raču un kārtis, pret visiem tik labsirdīgs,piedodošs..

Traģiski, ka es pat nevaru saņemties piezvanīt, aizbraukt, jo es vienkārši nezinu, par ko man runāt, kad šis ir zināms - jo viņu attieksme ir tāda - tūlīt tad jau jāmirst.

Bet centies sanjemties un aizbraukt gan, negaidi liidz buus par veelu. Zinu vienu gadiijumu, kur meitene arii taada iemesla deelj nebrauca pie tuva cilveeka, un kad bija jau par veelu, tad nozheeloja. Turies.

Nepārbaudos, jo negribu zināt.

demoiselle, es zinu, saņemšos, protams, vienkārši bail, ka uzreiz sākšu raudāt, jo jau tagad rakstot ir tā, uz robežas.

_paris, man vienīgais, kas lika saņemties bija cerība, ka tētis izveseļosies, ļoooti naiva cerība, bet tā man deva spēku nesalūst.

Made, es tiešām izsaku līdzjūtību tev, jo tētis, tas ir vēl sāpīgāk.. Vectētiņš precējies un vecmāmiņa vispār tagad stresā, nu visi ir šokā. Es nezinu, šādos brīžos tiešām gribās aiziet uz baznīcu, lai gan neesmu reliģizoa. Laikam tāpēc saka, ka Dievs ir mierinājums vājuma mirkļos - tāds nu ir pienācis.

paris, man ļoti žēl, ka Tev nākas to piedzīvot :( Turies!

Man dzimtā ir bijuši vairāki vēža gadījumi. Ir, kas beigušies letāli. Ir arī tādi, kas izveseļojušies pat no pēdējās stadijas. Kad iepriekš gulējuši uz nāves gultas un nevarēja pat roku pacelt, bet tagad ir veseli un dzīvespriecīgi cilvēki, kas skrien, strādā. Viss ir atkarīgs tikai no paša cilvēka.

Kā jau es minēju, visām slimībām ir tikai 2 iemesli: 1) nepārstrādāta barība, 2) nepārstrādātas emocijas. Saskaņā ar vēdām, vēzis rodas tad, kad cilvēks sevi vairs nemīl. Kad viņā vairs neģenerējas mīlestība vai arī kās kanāls caurs, pa kuru aizplūst dzīves enerģija. Bet to visu var labot. Protams, ar attieksmi "tad jau jāmirst" nē. Bet ar mīlestības pilnu attieksmi gan. Tas tiešām no paša cilvēka atkarīgs...

_paris, tagad jau ir vieglāk, bet tā sāpe vēl ir. Pirmo gadu vispār likās, ka viņš nemaz nav miris, bet gan izgājis uz veikalu man pēc saldumiem, kā bērnībā, un tūlīt būs atpakaļ.
Arī uz kapiem aiziet īsti nevaru, laikam tāpēc, ka līdz galam neesmu to pieņēmusi.
Uz baznīcu aizej, ja jūti, ka vajag, tad aizej. ;)

Mademoiselle! saprotu kaa juties...Es pazaudeju Mammu 15 gadus atpakalj un man ir sajuta,ka tas joprojam ir noticis vakar... pirmos 5 gadus bez asaraam to pat pateikt nevareeju :(