Attiecībās ar vienu vienīgo.

*sedeja :)

shalom` es tikai saku taisnibu :D dzives rugta patiesiba :D

:D

Otrs - lasīju reiz žurnālā un vai tik tas nebija Kosmo: Puiši savas nākamās meitenes/draudzenes izvēles līdzīgas iepriekšējai!

True or False?

Oi, kā man tam negribētos ticēt! Ja tā, tad spogulis mani nemitīgi māna! Pamatīgi!

!!!false!!!! otru tadu,ka mani nekad muzha neatradis esmu viens liels un labs unikals eksemplars :D :D :D

Līdzīgas, nazic, līdzīgas, ne identiskas :D

ehhh...lai jau vinjiem tiek :D tapat nebus orgjinals :D

Aņčukiņš_,tieši mans stāsts - gandrīz vārds vārdā :) Par to brīvību runājot, nu, gribās jau šad un tad kkur izskriet, aizmirst par vīru un uzvesties tā, it kā man viņa nebūtu :D Šķiet, ka tad būtu milzīga brīvības sajūta. :D Bet tad es vienmēr padomāju - vai ir vērts? Mēs ar vīru viens otram blakus burtiski izaugām - no tīņiem kļuvām par pieaugušiem cilvēkiem. Es laikam ne pret ko to visu nemainītu. Mīlestība ar gadiem maina formu, bet tas nenozīmē, ka tā paliek sliktāka.
:)

Es priecajos kad ar toko saku draudzeties 15.gados 18.g ari izskiros kaut plani jau bija grandiozi.

Man ir pazīstama meitene, kas ar savu čali,kurš 4 gadus vecāks ir kopā jaukopš 14 gadu vecuma,vai pati tā varētu-nedomāju viss.

Jā!Jūsu komentāri,liek man aizdomāties,kas man dots un ko pati īsti vairs vēlos.

Manam draugam mes visas 3 ka no viena pirksta taisiitas :D tikai tas 2 ir pastulbas un vins ta isti nav milejis, jo bijis jauns un stulbs :D ta vismaz vins man skaidroja :D
Man ar patik viena tipa virieshi, bet tagadejais man viss skaistakais, labakai, milakais :D ak es stulbaa iemilejusies butne :D

No savas pieredzes saku, ka labāk tā, nekā tad kad viņš vairs nav blakus. Tad kad saproti, ka viņš ir īstais un nevari iedomāties sevi ar kādu citu.
Man arī gribējās zināt, kā būtu, ja mēs pašķirtos, ko es tad darītu, ar ko tiktos utt. Fantāzijās tas likās forši, bet kad pienāk tā realitāte, tad tas nemaz nav tā ,kā iedomājos.
Mans padoms būtu- izdomājiet kaut ko jaunu, ko varat darīt kopā, kaut ko, kas tikai liks saprast, ka esat radīti viens otram :) Es noteikti darītu tā....

Man uznāk besis, kad ilgāku laiku esam šķirti, drīz jau otrais gads būs, kopš esam kopā, bet joprojām kuļamies katrs pa savu pilsētu, līdz ar to ir tādi momenti, kad netiekamies un tad es nevaru izturēt, gribas šķirties, bet, kad satiekamies, tad viss pāriet un nav nekādu šaubu, kāpēc esam kopā un neko labāku vispār nevaru iedomāties.

Tomēr uzskatu, ka katram vecumam ir savs skaistums, tādēļ jaunība domāta visādiem meklējumiem, es nudien nevaru iedomāties, ka 18 gados steigtos ar kādu dzīvot kopā. Mans trakošanas laiks arī lielā mērā ir pagājis - vienkārši zinu, ko gribu. Nevajag arī savos divdesmit piecos baigi ieciklēties uz to, ka jāpaliek pie tā vienīgā. Chanely jau labi uzrakstīja - tiklīdz dzīvē iestājas zināma paredzamība, tā visu apgriež kājām gaisā, iespējams, ka arī tādēļ, ka pats cilvēks to vēlas domu līmenī.

Es savu arī 16 gados satiku. Gadu vai divus atpakaļ šaustīja arī šaubas visu laiku, vai tomēr neizbaudīt to jaunību, kamēr vēl var. Bet tajā pašā laikā nevarēju pieļaut domu, ka mēs varētu vairs nesatikties, jo likās, ka mīlu, bet vairs ne tā, drīzāk kā ļoti tuvu draugu. Tomēr pienāca tāds mirklis, ka pateicu, ka mans vajadzīgs laiks atsevišķi (kas gan bija pēc tā,ka atzinos par mazu sānsoli). Vairākas dienas nesatikāmies, tomēr viņš man turpināja zvanīt un vispār bija satriekts par tādu situāciju. Man gan atkal likās,ka tā ir pareizāk.
Long story short - paliku tomēr ar viņu kopā, un tagad no visas sirds priecājos, ka to izdarīju, jo laiku un visu kopā piedzīvoto nemainītu ne pret kādu "jaunības iztrakošanos" :-)

neesmju baudījis nekādu jaunību (24 gadi, 0 pieredze(pat neesmu sadevies rokās ar meiteni)), un neko nenožēloju

Mana pieredze gan nav tik ilga kā autores - 4 gadi kopā, bet nē, nekādu nogurumu neesmu jutusi. Tieši otrādi - nespēju iedomāties to jaunības trakošanu, par ko te meitenes runā, jo man fiziski tādām lietām nav laika. Man dzīvē ir citi mērķi un prioritātes un ir ļoti svarīgi, lai attiecību joma tos nebremzētu, kā būtu tad, ja sapņainām acīm gaidītu sms ik pēc 5 minūtēm, nāktu nakts vidū no klubiņiem utt.

Waou, bravooo. Uzsākt attiecības un kopdzīvi tik agrā vecumā - skaisti.
Es gan no tā visa baidītos, jo manī dzīvo vēl dullais skolas un enerģijas pilnais ballīšu gars. Negribu steigties ar nopietnām attiecībām, jo tam vēl visa dzīve priekšā.

tici man tu nevēlēsies iet viena gulēt un domāt, kāpēc viņš nav man blakus..un vakarus pavadīt vientulībā. pa klubiem nedzīvosies katru dienu. tad, kad tevi šāds tusētājs būs sāpinājis pēc viņa rakstītajām sms, tad padomāsi, ka nemaz tik labi nav tā.
izklaidēties tu taču tāpat vari iet. vari mēģināt aizbraukt ceļojumā tikai ar draudzenēm un no sirds izpriecāties