draugus pa klusot uzaicinot var gadiites šādi:D
— Mīļā! Es esmu mājās!
(klusums)
— Es atnācu!
(vēl lielāks klusums)
— Kas par sviestu? Mīļais vīrs atnāk no darba noguris, izsalcis, bet viņu sagaida tikai saplēstas čības un izkāmējis kaķis!!!
(kaķis demonstratīvi pagriežas un virza '”šāviņu” uz čībām)
— Ģimene, velns ar' ārā! Kur tu esi?!
— Labi, štrunts ar jums visiem...
— Es, starp citu, algu saņēmu!
(kapa klusums)
— Un amatā mani paaugstināja!
(dubults kapa klusums)
— Man šodien ir dzimšanas diena, galu galā!
(jau mazliet skaļākā balsī)
— Ja reiz neviena nav mājās, es pīpēšu uz velna paraušanu, kaut vai visi nosmaktu... (vēl skaļāk)
— Un draugus paaicināšu šņabi iedzert! Daudz šņabja!
— Un atnāks viņi nevis ar savām stulbajām sievām, bet gan ar draudzenēm. Un man atvedīs kādu...
(klusums)
— Starp citu, mīļā laulene, man jau sen gribējās tev pateikt, ka acīs iekritusi tava draudzene Dace no blakus mājas. Un, spriežot pēc visa, arī es viņai neesmu vienaldzīgs. Palaistuve jau, protams, viņa ir, bet mēs taču ar viņu tikai gulēsim, nevis kopā dzīvosim.
(klusums neiedomājams)
— Bet draugi piedzersies un atkal runās preteklības par tevi. Es viņus kā parasti nosaukšu par slimiķiem, kas viņi patiesībā arī ir! Un sasitīšu viņu viepļus pret virtuves galdu.
(kaķis atkal, parādot nicinājumu, demonstrē savu iešprici uz biksēm)
— Starp citu, tas pediņš Artis, kurš bija pie mums uz kāzām, arī krāpj savu sievu. Un krāpj ne vairs ar Ilzi, bet gan ar Ivaru
(kaķis nokārtojas uz čības)
— Un vispār — visi mūsu paziņas, ieskaitot tavus radiniekus, visi bez izņēmumiem ir garīgi atpalikuši tipi! Bet Voldemārs sācis jau fiziski trūdēt...
(dzīvnieks laisku gaitu dodas uz otru istabu, lēnām atverot vaļā durvis.)
Svētku galds, baloni, vīns, draugi... Dace, pediņš Artis, Ilze, Ivars, Voldemārs, visi radi un draugi un mīļā sieva. Izbrīnā ieplestas acis visiem klātesošajiem, plakāts „Apsveicam Tavos 30!”, sejā lidojošs šķīvis ar torti. Kaut kur tālumā, kā atbalsojoties klintīs, dzirdami sievas čuksti: „Priecīgu dzimšanas dienu, mīļais! Mēs gribējam tev pārsteigumu uztaisīt, iepriecināt...”
343
