Esmu tik dusmīga, ka pat nezinu, kur likties. Parasti šādos brīžos eju kaut ko berzt un tīrīt, šoreiz pat tas nepalīdz. :D
Pēc gada klusēšanas uzradies cilvēks, kuru vīrs agrāk sauca par labāko draugu. Pēc kāda strīda, šīs attiecības sabruka līdz tam, ka bez maz ienīda viņu. Tagad viņš uzradies atvainoties, atjaunot attiecības. Vispirms vīrs bija noraidošs, lai gan piekrita satikties. Nu jau nedēļas laikā ir bijušas vairākas reizes, kad viņi satiekas uz it kā pāris stundām, bet atgriežas mājās 7ņos no rīta. Šodien atnācu no pastaigas, bet mani jau sagaida abi divi. Iziet šie ārā uz 30min, atgriežas pēc 3h.
Stulbākais, ir tas, ka jūtos vīlusies vīrietī, jo pēc tā pāri nodarījuma, ko izdarīja tas "draugs", viņš to tik ātri spēj aizmirst un izlikties it kā nekas nebūtu bijis. Pluss vēl tas, ka man viņš saka, ka negrib ar viņu tusēties, bet tiklīdz šis uzzvana tā burtiski sāk vibrēt un ir ārā pa durvīm.
Jā, saprotu, droši vien daudz, ko pārrunāt. Bet kāpēc tad man saka vienu un dara citu. Pajautātu viņam pašam, bet viņš aizgāja gulēt. Un zinu, ka tik dusmīga, kā šobrīd, labāk neiesaistos sarunās.
3376
