Lasīt svešas vēstules nav pieklājīgi un nav arī pārāk interesanti, jo vēstules patieso jēgu, kontekstu, zemtekstu un būtību saprot tikai īstais adresāts. Pilnīga perversa vēstule vai uzruna var izrādīties parodija par kādu tikai abiem zināmu notikumu vai vienkārši stulbs joks, ko vēstules pārtvērējs pārpratīs. Tāpat ārēji pilnīgi nevainīga vēstule- sasveicināšanās un apjautāšanās kā klājas, var būt ar pavisam ne tik nevainīgu iemeslu, ja piemēram, autors ir pirmā mīlestība vai kāds ex.
Bet, protams, paturot prātā iepriekš rakstīto, nav nekas nosodāms retu reizi veikt kontrolpārbaudi, lai pārliecinātos, ka netiec vazāta aiz deguna.
Lai gan tas no pāra atkarīgs- citreiz ir 100% abpusēja uzticēšanās.