Vai esiet kaadreiz aizdomaajusaas,ko dariisiet ,kur buusiet peec kaadiem 10 gadiem?

Pievakare-man saakas otraa "beerniiba"!:)

Es nemēdzu domāt kas būs pēc 10 gadiem, mani laikam dzīve pietiekami sāpīgi un vairākkārt izmācījusi, ka viss pēkšņi var mainīties, šodien tu esi, bet rīt tevis var arī nebūt..bet tas protams nenozīmē, ka cilvēkam nav jābūt nākotnes mērķiem un sapņiem! Man arī dažreiz patīk pafantazēt, bet ar to neaizraujos.

Būšu pabeigusi studijas, nomaksājusi kredītu. Gribu ģimeni, skaistu dzīvokli, vienu bērnu. Strādāšu labi apmaksātā, kā arī man sirdij tuvā, darbā. Vēlos atvērt savu salonu.

Ne tikai par to domāju ideju/sapņu līmenī, bet nospraužu reālus mērķus, uz kuriem arī mērķtiecīgi eju.
Negaidu, kad dieviņš no mākoņa maliņas man nometīs labi apmaksātu darbu, lielisku vīrieti pie sāniem un savrupmāju okeāna krastā. Un arī nepaļaujos uz liktens nolemtību, apmēram - ko nu es tur varu padarīt, viss jau tāpat notiks, kā tam jānotiek - šitie teksti tracina.

Varbūt labāk pārveidot jautājumu uz tādu, kas mainījies no tā, ko vēlējies pirms 10 gadiem ?! Principā esmu pat pārsniegusi savus tā laika nākotnes mērķus, tas labi, varu celt latiņu arvien augstāk. Lielākoties savu nākotni plānoju 1-2 gadus uz priekšu, t.i., man jāizdara tas un tas, lai pēc pusgada varētu to un to, savukārt pēc tam gribu vēl kaut ko. Pēc 10 gadiem viens ir noteikti - man būs daudz, daudz gadu :(

Grecia-man ir tik daudz mainiijies uz labo pusi so gadu laikaa!:)Es pat briinos,ka gadiem ejot ,esmu palikusi daudz veseliigaaka,zobi nebojaajas -nav mainiita neviena plombe jau 8gadus,aada noteikti labaaka-esmu rakstiijusi forumaa ,cik slikta seja bija agraak!Kermenis ir palicis stingraaks,esmu mainiijusi savu eesanu -esmu Zone dieetas piekriteeja!:)

Nekad neesmu domājusi tālu uz priekšu, jo mēdzu rīkoties ļoti spontāni, līdz šim viss ir bijis tikai uz labu :)

Emmanuelle, tas noteikti ir Kalifornijas gaiss :D

Kā jau minēju, līdzīgā diskusijā, neredzu sevi pēc 10gadiem. Man liekas, ka nebūšu vairs starp dzīvajiem.

Par to, kas es buushu un kas man buus peec gadiem 10, es nedomaaju. Gribu sev briiniskiigu viirinju, paklausiigus, jaukus beernus un galvenais - buut labs cilveeks, laba sieva, laba mamma. Mani vecaaki uzlikushi to "latinju" ljoti augstu, vinji man ir vienreizeeji cilveeki un vecaaki, taapec ljoti baidos, ka es nebuushu kaut liidziiga vinjiem.
Aarpus teemas - jautaajums Emmanuellei - kaapeec, ja zinat, ka tuvojas zemestriice, juus uz to laiku nebraucat prom, nepaarvaacaties? Tas tachu var buut biistami dziiviibai, vai ir veerts riskeet, nav bail? Es pavisam noteikti jau sen, pirms laika, buutu gabalaa :) tieshi taapeec es tik ljoti miilu muusu mazo, miiljo Latviju - ne zemestriices, ne tornado, ne pluudi. Esam piedzimusi teju perfektaa vietaa! :)
Un veel - kas bija noticis Etiketei?

Jaa, un veel Karstviin - kaapeec tik negatiivas domas? Man pat shermulji paarskreeja. Es ljoti baidos no naaves, gan savas, gan tuvinieku. Mani tas biedee vairaak par visu, vienmeer ietriicos .

emmanuelle man dikti patik tava bilde

un pec 10 gadiem es labprat butu precejusies :D

Man ir pat gruti iedomaties, kas notiks pec nedelas, menesa, kur nu vel pec 10 gadiem :D . Tagad domaju, ka pirrms 10 gadiem nekad nebutu domajusi, ka busu tur, kur esmu un ar mani notiks tas, kas notiek pasreiz ... Pec 10 gadiem es gribetu but jauna, dzivesprieciga sieviete ar labu darbu, skaistu maju vai dzivokliti, kuram uz balkona vai pagalma ir smuks darzins, varbut pat butu precejusies un butu jau berni. Interesanti, ka ta dzive izvertisies :) .

Mans merkis uz tuvakajiem 4gadiem ir pabeigt skolu, iegadaties savu majokli latvijaa ( visparastako - un izveidot pec saviem ieskatiem, katru niansi un visu.) Iegut savas divas profesijas, ( kas prasis mazliet vairak laika) , atgriesties dzimtenee. izaudzinat savu delu par kartigu puisi un kad klushu par vecmaminju ( kas pielauju notiks diezgan agri, nezinu kapec, bet nu tada prieksnojauta) atversu savu skaistumkopsanas salonu vai fotostudiju. Neesmu vel izlemusi.

Par virieti sev blakus gan neesmu drosha. Preceties negribu un vairak bernus ari ne. es nezinu kadas man attiecibas bus ar tagadejo, vai vispar bus..

nu sevi redzu ar doktora grāda diplomu kabatā(vismaz uz to eju pamazām), ja ne savaa uzņēmuma lauciņā darboties, tad citā uzņēmumā, labā amatā un jaunā dzīvoklī dzīvot ar lielu,lielu gultu :D noteikti ģimene jau būs un gan jau ka aprecējusies :) tas tā,uz ko es eju!jo pēc 10 gadiem jau gandrīz 40 gadi :D

Karamele-viirs saka ,ka muusu maajina staavees ,ka staaveejusi...celta taa, lai nesabruktu!:)Sanfrancisko tagad arii laikam peec taas iepriekseejaas zemeestriices maajas sabuuveetas taa, lai nesabruktu-taa es vismaz dzirdeeju!Es noliidiisu kaut kur un skatiisos pa skirbu:DNopietni runaajot ,nespeeju iedomaaties,kaa buutu ,ja buutu!Tas laikam taisniiba-mums te ir loti skaisti ,bet tad arii -zemestriices ,viesuli,cunami ,ugunsgreeki ...Atceros cunami Hawaii-tiem cilveekem ,kuriem maajas bija pasaa okeaana malaa ,bija loti cietusas!Muusu draugiem tikko izremonteeta!Bija loti zeel!Es dzilumos veel ceru,ka "paies garaam"!
Nazic-tu mani noteikti iedomaajies ar spiekiiti !:D:DPaarsteigums!:)

Emanuelle tu sevi pec 10 gadiem aprakstiji tieshi taa kaa iedomajos :) dārzs,krāšņi ziedi un fantastiskas gleznu kolekcijas. Starpcitu vai neesi domājusi pat galeriju ar savām gleznām atklāt?nu okey varbut tava zemee tas gruuti izdaraams,bet domaju LV tu ātri būtu pieprasīta māksliniece :) Un es labprāt mājās gribētu kādu gleznu :)

Jaukums-es domaaju ,ka peec tiem 10 gadiem buusu nobriedusi ...!Man liekas,ka man veel jaaaug!:DPriecaajos,ka esmu paardevusi so to jau tagad,bet tik taalu liidz tam ,ko veelos!Man laikam ir augstas prasiibas pret sevi visaa!Taapeec arii saprotu ,ka dziivot nav viegli!Visu ,kas saistaas ar darbu,arii hobiji-nemu loti nopietni!Man vienmeer liekas,ka varu labaak!Es jau biju domaajusi par galeriju,bet te Carmel ir tik daudz taas galerijas!Viira deels arii bija kaadus gadus atpakal salicis savus darbus!Vienu laiku jau pirceeji bija daudz,bet peedeejaa laikaa te neko daudz nepeerk!Eiropaa ir daudz vairaak pieprasiiti maakslas darbi!Mana francuuziete teica,ka japaani ir vislabaakie pirceeji Pariizee!
Varbuut Amerikaa Nujorka vareetu buut veel vieta,kur peerk maakslas darbus vairaak!Ir tik daudz paziistamu maakslinieku!Nekas,gan jau !:)

Nelasīju visus komentārus,bet ...
Agrāk aizdomājos kas būs,ja būs...Jo vairāk aizdomājos, kā to visu īstenot,jo vairāk sapratu,cik grūti to īstenot,kādi/cik daudz līdzekļi vajadzīgi utt.
Dzīvoju šobrīd tagadnē un reālitātē un jūtos pilnvērtīgāk.
Kā teicis reiz Dalai Lama :''Cilvēks ziedo savu veselību, lai nopelnītu naudu, tad viņš atdod šo naudu, lai atgūtu veselību. Un tad arī cilvēks tik daudz satraucas par nākotni, ka neizbauda tagadni. Rezultātā viņš nedzīvo ne tagadnē ne nākotnē. Viņš dzīvo it kā nekad negrasītos mirt, un tad nomirst nekad tā lāga nedzīvojis.''

Izvairos domāt par nākotni, ļaujos dzīves plūdumam. Varbūt slikti, bet nekādus lielos dzīves plānus sev neizvirzu. Protams, būtu labi, ja 35 gados man būtu ģimene, labs darbs un stabilitāte, bet...