Precības+vecums.

Pirms mazliet vairāk nekā mēneša salaulājamies. Man bija 19 (tagad 20), bet vīram 21. Kāzas notika baznīcā un salaulāja mūs mans tēvs. Kāzu dienā apritēja tieši 3 gadi kopā būšanā.

Man 22, puisim 23...kopā esam 2gadus :) Precēties gribās šausmīgi, nu kaut vai saderināties...bet nekā...pati ar tādām runām neuzbāžos, jo vēlos, lai viss notiek no sirds, nevis uzspiedu kārtā! Vēl viens mīnus, mūsu abu vecāki nav iepazinušies,...tas man tāds aktuāls jautājums. Nedzīvojam vienā pilsētā....katrs savā! Bail, ka vieni otriem nepatiks....

Vēl viens mīnus, mūsu abu vecāki nav iepazinušies,

Tas nav nekads miinuss :D
Nu kad es biju ar pirmo puisi kopa tad iepazinas musu vecaki. Un nekada forsuma no ta nebija :D

Ar tagadejo puisi esam kopa jau 2,5gadus un par to nemaz nezutraucamies, manejais saka kad iepazisies kazas :D

Vēl viens mīnus, mūsu abu vecāki nav iepazinušies,

es vispār nesaprotu,kāpēc vecākiem būtu jābūt pazīstamiem :D priekškam?
mēs jau esam 3 gadi kopā, bet mūsu vecāki nav pazīstami. puiša vecāk prasa,kad tad iepazīstinās, mani vecāki pilnīgi nesatraucas par to..nu ko lai saka - speciālu ceremoniju noteikti netaisīšu..gan jau kādā dz.d. svinībās iepazīsies...

Man 23. un beidzot sapratu, ka gribu precēties. Ja draugs mani bildinās pa šito ziemu, tad domāju, ka nākošajā vasarā varētu apprecēties, jo lielas kāzas negribu un zinu, ka nekad baznīcā neprecēšos, man tas pat skaiti neliekas.

man 25 un pirms 3 nedelam aprecējamies....grbejam istu ģimeni un domasim par mazo ....dzivojam kopa 7 gadus .....

Šovasar apprecējos. Man 24.

es aprecējos 19 gados, pašlaik man ir 20, gads jau laulībā, nenožēloju. laulājamies zaksā, izmaksas bija pavisam nelielas, bijām tikai 4 cilvēki, mēš un liecinieki. tas ir trakākais ko esmu izdarijusi savā dzīē, bet arī labakais. kā viena no jums šeit teica, 25 gados ir gandriz neiespējami atrast normālu vīrieti, jo visi jau aprecējušies, es vismaz tā domaju. :D

tā kā mans draugs ir jaunāks par mani un vīrieši nobriest lēnāk, tad man laulības šķiet nespīd vēl vairākus gadus. domāju sanāks apprecēties tik 30 vai pāri gadiem.

Nika, pārāk sarežģīti forumā kaut ko tādu izskaidrot - vesels seriāls mums sanāca. izrādījās, ka viņam ģimenē no tēva puses gandrīz visiem ir šizofrēnija (viens no pavveidiem), man par to paziņoja pārāk vēlu, vairs nekas nebija glābjams. Ja mēģinātu, tad pamatīgi riskētu ar savu dzīvību - gan no viņa varētu dunci aknās dabūt, gan no viņa biznesa partneriem

Man ir 19. Ar draugu vēl tikai plānojam kāzas:)

Apprecējos, kad man bija 23.

Laura tad jau pec tevis rakstita sanak,ka tam kuram ir pari 20 un nav precejusas vel,virieti atrast ir neiespejami :D

vel precejusies neesmu, bet skata pec es ari gribetu appreceties baznica, meikaps, frizuura un kleita :D
bet nu man lidz tam veel taalu, bet kad buushu pavisam veca tante tik talu gan negribetos ievilkt. :D
shaja dzivee es vel laikam esmu ttiikai veerotaaja :(

Laurai nepiekrītu, jo tieši otrādi- sakarīgu, pieaugušu , ar normālu dzīves uztveri puisi ir grūti atrast 18 gadu vecumā. Tieši ap 25 gadiem vīrieši paliek pieaugušāki. Tāpat arī nedomāju, ka sievietei būtu jāprecas 20 gados. Katram savs. Ja viss ir jauki un brīnišķīgi, tad kāpēc ne. Bet tajā vecumā daudziem nav skaidrības, kas vsp ir attiecības, uzticēšanās, mīlestība, kopdzīve, kur nu vēl laulības un tas nozīme un jēga. Ir jau izņēmumi, bet nu..

Godīgi sakot neredzu prikolu tajās kāzu padarīšanās.Kādreiz ome teica "katra sieviete sapņo par kāzām un bērniem" ,bet es nesapņoju ne par vienu ne otru.Par draugu īsti nesaprotu,grib viņš vai negrib tās kāzas,taču viņš skaidri zin,ka savu uzvārdu es mainīt netaisos.Ja grib vienu var pāriet uz manu vai varam piekabināt galā viens otra uzvārdu un būt vienādi,bet to daļiņu no manis,kas man gadiem vilcies līdzi nevēlos pazaudēt.Tā ir mana identitāte un tā es sevi apzinos,ar citu uzvārdu,man šķiet tā vairs nebūtu es.Kopīgu īpašumu gadījumā būtu ar mieru pa kluso aiziet sarakstīties,bez nekādām ceremonijām.Vārdu sakot tā lai nekas nemainās,tikai juridiski esam pāris.

Man tracina uzskats, ka LV nav normālu vīriešu utt. Ir gan. Es personīgi zinu tikai 1 čali, kurš 25 gados ir precējies.
Un vainas ir skuķos, ja gadiem nevar čali atrast.

piparene, tieši tā - tāds tādu atrod ;)

Harmony - par uzvārdu pilnībā tev piekrītu!

Drauga māte jau šausmās un jau izteica komentārus, bet nu es savu uzvārdu ne par ko nemainīšu, jo nespēju sevi iedomāties un tā mana identitāte. Piekabināšu svītriņā.

Man atkal tās svītriņas šķiet traka padarīšana, bet nu katram sava gaume. Es gan ar prieku tikšu vaļā no līdzšinējā uzvārda un ieiešu drauga ģimenē pilnībā, kad tāda diena un iespēja pienāks.