esmu bijusi 2reiz. vienreiz es nezināju, un kad pats pateica, man viņš tik ļoti patika, ka vēl satikāmies, bet ar laiku norobežojos un netikāmies. viņš arī aizbrauca uz ārzemēm un ar to meiteni izšķīrās.
2.reizē es zināju, ka manam pašreizējajam draugam ir draudzene jau daudzus gadus. viņā mani mācēja kā teikt aplidot, rakstīt jaukus vārdus, stāstīt kā jūtas, dāvināt ziedus. un ticiet vai nē, bet viņš viņu pameta, un mēs esam kopā. tagad jau dzīvojam kopā. es nejūtos gandarīta protams par to ka iepriekšējās attiecības izjuka viņam, bet tās bija izdzivotas. un es īpaši sevi nešaustu, jo es nedarīju gandrīz neko, lai viņi izšķirtos. klusībā cerēju pie sevis, jo viņš man patika, bet neticēju. es maldīgi uzskatīju, ka viņš satiksies ar mani kādu laiku, bet atgriezīsies pie viņas. bet nē- viņš mani iemīlēja tāpat kā es viņu. lai gan viņš pirmais manī iemīlējās.
bet pašas attiecības kā tādas kā mīļāko ilgstoši- es neatzīstu, sajuktu prātā, zinot, ka vīrietis vārtās gultā ar to otru, un to nemaz no manis neslēpj