Hmm, laba tēma nakts sarunām! :)
Pirmajā randiņā labprāt ietu uz kādu parku vai vēl labāk - jūru, ja, protams, ar laikapstākļiem un diennakts laiku ir paveicies.:D Nepatīk, kad daudz cilvēku apkārt, jo rodas sajūta, ka traucē. Diez vai kaut ko dāvinātu, jo tāpat to cilvēku vēl nepazīstu, varbūt tur būs tik liela nesaprašanās, ka nekad dzīvē vairs nenāksies tikties. Domāju, ka dāvanām ir vieta kaut kad vēlāk. Turklāt - ko dāvināt, izdomāt vēl grūtāk kā uz svētkiem, jo šeit rukudzelži nebūs īsti vietā. :D Tāpat skaisti, kad jau puķi meitenei uzdāvina, neko vairāk i nevajag!
Kaut gan.. Atcerējos vienu aklo randiņu svešā pilsētā, kad vēl pamatskolā mācījos. Neko pārāk izplānot nevarēju, tāpēc pastaigas maršrutu uzņēmās viņš.:D Un, jā, es uzdāvināju kaut kādu mazu nieciņu, varbūt tas pat bija piekariņš, neatceros, bet nu ar tādu domu lai jau džekiņam paliek atmiņā. :D Ak, tie banālie un naivie laiki. Pēc tam tiku aicināta atkal, bet pati īsti vairs negribēju, tāpēc atrunas, atrunas...
Jāzin otra intereses, lai nesanāk, ka piekrīt teātrim vai operai tikai pieklājības pēc, jo sākumā vēl grūti paredzēt, cik interešu ziņā cilvēks ir sekls vai bagāts. Man tādā ziņā vispār nebūtu iebildumu un tikai priecātos.