Grūti tā, nu patiešām grūti. Jo neviena telefonsaruna neaizstās klusēšanu, ja vien viņš ir blakus. To var izturēt, bet ne mūžīgi. Kā saka, no acīm prom, no sirds laukā.. Ja ilgi tā jāiztur, tāpat daļa no jūtām izzūd. Vismaz es tā domāju, jo neesmu savādākus piemērus redzējusi. Ja tie ir pāris mēneši un attiecības nopietnas, tad attālums neko neizjauks, bet jha tie būtu vairāki gadi, satikšanās tikai 2x gadā, tomēr tas laiks noliks barjeru starp cielvēki, un viņi gribot negribot būs sākuši veidot jaunu dzīvi ap sevi, lai kaut kā aizpildītu to vietu, kurā bija mīļotais, jo tomēr dzīves ritms ir daudz savādāks, ja mīļais ir blakus un ja viņa nav.