!!!

sveiki! es ar savu puisi izšķīros pirms 3 mēnešiesm. mēs bijām kopā 3,5 gadus. es viņu patiesi mīlēju un mīlu arī tagad. mēs strādājam kopā un mēnesi pēc šķiršanās arī dzīvojām kopā. tagad dzīvojam 7km attālumā viens no otra, bet cik no viņa sapratu, tad kaut kad drīz jau šis attālus ļoti saruks viņš dzīvos samērā netālu no manis varbūt 1km. viņš mani mēdz samīļot kādreiz kad guļam vienā gultā viņš mani apķer. ja ir kāds kopīgs draugs, tad viņš ir ļoti bravurīgs, bet kad esam divatā viņš ir atkal normāls .
mēs esam vienkārši draugi, kuriem ir seks:)
es esot kopā ar viņu cenšos nedarīt tās lietas, kuras viņam nepatika, kad bija kopā ar mani, jo gribas viņu atpakaļ.
man nav idejas ko un kā darīt!
es zinu, ka laiks dziedē visas brūces, es zinu, ka jāturpina dzīvot un meklēt citu , daru visādas lietas, lai tik nebūtu jādomā par viņu. eju, piemēram, uz trenažieru zāli, lai gan to daru arī nedaudz viņa dēļ, jo viņš man to visu laiku teica, lai daru, kad bijām kopā. cenšos sevi mainīt viņa dēļ un arī citu džeku dēļ, jo pilnībā apzinos, ka māku būt ļoti kaitinoša, stresaina un nepacietīga.
man gribas viņu atgūt, bet nezinu kā un vai vispār ir vērts. es zinu, ka jūs visas teiksiet, ka nevajag viņu atgūt. kas aizgājis aizgājis.
p.s. viņš mani tik vienkārši pameta, jo satika citu meiteni, kura visu laiku ir pozitīva, bet apzinos , ka pēc 10 satikšanās reizēm nevar spriest par otra cilvēka pozitīvismu visas dzīves garumā, jo visiem jau uznāk sliktās dienas:)