Sveikas, meitenes!
Lieta tāda, ka man ir draugs, mēs dzīvojam kopā, mums viss ir ļoti labi attiecībās, ik pa reizei sanāk pastrīdēties - bet nekas nopietns. Satiekamies jau kādu laiciņu, tā teikt, veidojām kaut ko kādu pusotru gadu, tad viņš uz kādu laiku bija aizbraucis uz ārzemēm, un nu, laimīgi un nopietni kopā esam jau gadus divus.
Tad stāsts ir par to - kamēr viņš bija ārzemēs, es viņu ļoti gaidīju, skumu, utt. kaut arī mums nekā nopietna vēl nebija, ja neskaita manas jūtas pret viņu :D
un tā es viņu gaidīju, gaidīju, līdz manā dzīvē parādijās vīrietis - nu, tāāāds vīrietis, skaists un jauks, un kad viņš smaidīja visa pasaule atplauka un manas kājas ļuma. :D Starp mums noteikti bija dzirkstele, MAN PATIEŠĀM LIDOJA TAURIŅI VĒDERĀ, kad viņš tikai vienu reizi bija paņēmis mani aiz rokas, mēs pat ne reizi nebijām skūpstījušies, tikai sarunas, flirts, skatieni. Manuprāt ko tādu, ko tik stipru, es piedzīvoju pirmo reizi mūžā.
Tad sākās darba lietas gan man, gan vīrietim (kurš aizbrauca uz citu pilsētu) un mēs vairs netikāmies, reizi pa reizei sarakstījāmies draugos, tad arī ar vēstulēm caur pastu (!!!), ko reizi pa reizei daram vēl šodien, bet nekas vairāk. Tas bija tāds vasaras romāns ??
Un tad atgriezās mans vīrietis, mēs sākām dzīvot kopā un kaut arī kopš tās vasaras ir pagājis krietns laiciņš gadi 3, es joprojām pa reizei atceros šo vīrieti. Ir bijis, ka es domāju, kas būtu, ja viņš man tagad atbrauktu pakaļ un mēs aizbrauktu uz kādu citu valsti tikai divatā, es domāju par seksu ar viņu, jo man tas ir kas neizzināts, viņa ķermenis .. un es domāju par to kā viņš mani skūpstītu, vakar skatījāmies filmu ar romantiskām beigām un manā galvā ietraucās doma - kā būtu ja tā būtu es ar to vīrieti un man vēderā atkal sāka lidot tauriņi.
Bet es ļoti mīlu savu tagadējo vīrieti un zinu, ka nekad viņu nepamestu, nenokrāptu, man ar viņu ir labi un zinu, ka viņš to pašu jūt pret mani, bet kā ir ar tām retajām, bet dīvainajām fantāzijām? Vai tas ir normāli???
258
