Ar vīrieti mainītās lomās

man sieviskjigi liek justies,skaisti uzlakoti nadzinji,kleitas,smukas kurpes,kosmetika un citi sievietes niecinji nevis vecha naudas maks :D

bet nu tas taa

forsi jau ir ka virietis izmaksa,bet ja ir sanacis tagad ta ka sanacis tad neko darit,japaciesas lidz viss atkal bus labi

Kadreiz visiem nakas palikt bez darba.. Un tur nau vainigs tas kas paliek.!!
Ja vinjs uztureja tevi kad vajadzeja un neko neteica tad kapec tev tagat butu gruti uzturet vinju.?
Tas liecina tikai to ka tu velies tikai naudu dzive un lai viss ir..!! Bet ta nenotiek realaja pasaule.. PASAKAS..
Un ja jau vins tagat kkur piestrada tad preicajies.. Neviss tagat te zelojies ka tev tas un sitais..
Katram dzive ir melna linija un to parvar visi..!! Neesi tu pirma kura strada un dabun virieti uzturet..
Ja grib tad vissu var.. Ja negrib tad neko.!!

diivaina gan tev uztvere par to, ko noziimee buut sieviskjiigai. tad jau sanaak, ja tu buutu viena pati, tad arii tu nespeetu buut sieviskjiiga, jo taapat buutu jaamaksaa reekini, jaaiet uz darbu .
taadas sievietes, kas to vien dara, kaa domaa par lupataam, dziivo vieglpraatiigi un meklee tikai kaadu, kas vinjas lutinaas, ir mazas un aprobezjotas meiteniites,kuras neveelaas pieaugt, nevis sieviskjiigas sievietes. iista sieviete nav naiva un ir speejiiga uznjemties atbildiibu par savu gimeni.
tavs viirietis ir atsaacis darboties, priecaajies par to un esi laimiiga, ka beidzot esi kljuvusi par pieaugushu cilveeku. nevar muuzjiigi buut teetinja mazaa meitinja.

Man ir svarīgi, lai vīrietis strādā, bet tik pat svarīgi, lai es pelnītu vairāk. Man labāk patīk pirkt viņam. Laikam neesmu tipiska sieviete, kurai patīk, ka par visu maksā.
Man nevajag, lai viņs būtu atkarīgs no manis, bet manai pašapziņai tas daudz ko dod. Gribu, lai vairākām lietām mūsu ģimenē es nosaku gala vārdu :D

Laikam domu spēks vai kas, ka viņš "izdzirdēja" manas slēptās žēlabas... bet vakar pēcpusdienā jau sākās. 1) Piedāvāja atbraukt pretī uz darbu ar auto, aizvest pa manām darīšanām. Neprasīja naudu ne benzīnam, nekam, visu par savu. 2) Pēc tam aizveda vakariņās uz restorānu, izmaksāja. 3) Pēc tam vel veikalā iebraucām, sapirka visus manus gardumus, vīnu un uztaisīja vēl vēlās vakariņas.
laikam ticis pie naudas bija un tad šiko :) It kā jau sīkumins, citai parasta ikdienišķa situācija, bet man tas nozīmēja tik daudz. Es atkal... sajutos... nu tā :))) Kārtīgi samīļoju viņu un pateicu, cik viņš man labs

mazspiradzins
Tik forši, ka viņš sadzirdēja Tevi :)

Galvenais, ka es viņam neko tādu nemaz neteicu. Vienkārši līdz ar šo diskusiju vakar tik intensīvi par to domāju, ka viņš laikam sajuta enerģijas vibrācijas

Domām ir ļoti liels spēks. Jācer, ka viņa uzvedība un rīcība paliks tāda, kāda tā bija vakar. Veiksmi Tev :)

forši, ka viss nokārtojās, bet palasot tavas iepriekšējās diskusijas par attiecībām, es jau sen būtu prom no tāda vīrieša! ;) justos pazemota, jo neizskatās pēc normālām attiecībām, ja katru dienu cosmo jāsaraksta savas problēmas un katru dienu kas cits

Hmm, tiešām, palasot citas tavas diskusijas, jums ir neveselīgas attiecības.

tu jau gadu reāli visu laiku rakstu problēmu pēc problēmas? kā var tā gadu vēl sadzīvot ar tādu vīrieti? tā jau vairs nav mīlestība.. vairāk pieradums

* raksti

Dzīve nav rožu dārzs, kā saka ;) Protams, mums attiecības nav super duber, nav arī tās rozā brilles vairs. Bet vismaz mēs esam uzticīgi viens otram, mums ir kopīgas vērtības un esam solījušies viens otram. Tomēr 8 gadi jau būs kopā. Mani daudz kas neapmierina viņā. Un ik pa laikam es izbļaustos par to, cosmo vai kur citur. Par labo jau neviens nestāsta, tāpēc sanāk tā, ka tikai sūdzos. Nu kaut kā jau jādzīvo, jāpielāgojas...

Par labo jau neviens nestāsta, tāpēc sanāk tā, ka tikai sūdzos.

tieši tā..par labo jau neraksta..

Nu redz, nav nemaz tik slikts Tev tas vīrietis kā stāsti. Vnk viņam nebija iespējas un līdzekļu Tevi palutināt. Manuprāt, ja ko tādu pāris spēj pārdzīvot kopā, tad tas ir grandiozu aplausu cienīgi. Jo citas attiecības pie pirmām grūtībām būtu izjukušas....

Kpc es tā saku, joes Tevi pilnīgi saprotu un daļēji jutos gluži kā Tu... Mans vīrietis nezaudēja darbu, bet gan aizgāja pats, jo čakarēja ar naudām. Sākumā tas bija sīkums, neizmaksā laikā, bet tad sāka maksāt mazāk...ar ko manējais nebija mierā, jo strādāja sūri un garas stundas. Un kpc, tikai lai mums abiem būtu labi, lai varētu aizbraukt atpūsties, paballēties utt. Izklausās, ka mani uztur, bet nē...man ir savs darbs, sava mājvieta, savi rēķini utt., viņam nekad nebija ienācis prāta mūsu kopbrīdī pateikt - aizej kko nopērc, izmaksā man kko...visu viņš uzņēmās uz sevis. Savā ziņā lutināšana...
Un tad viss sākās...māte viņam klupa virsū par to, ka ir bez darba, rezultātā panāca sanaidošanos. Tajā brīdī es manīju cik vīrietim ir sāpīgi kad viņam aizrāda par to ka nepelna naudu. Un nolēmu klusēt...viss balstījās uz mani. Mēs turpinājām atpūsties, bet nu uz mana rēķina... Iedomājaties, viņam pat bija kauns uz veikalu iet, jo nepatīk tas, ka jāredz mani maksājam pie kases. Es neko tur traku nesaskatu, bet nu laikam tiek aizkarts vīrieša EGO. Bet mums tas neilga ilgi...kādas 2nedēļas. Un ziniet ko viņš visu to laiku darīja? Rēķināja cik es iztērēju viņa vajadzībām...piemēram degvielā, pasākumos...un no pirmās algas visu atdeva. Nu jau būs riņķī mēnesis vēl īsti neesam tikuši uz kājām...bet jūtams, ka tas drīz būs. :)