Nesen labākā draudzene iepazīstināja ar savu puisi, kurā riktīgi bija samīlējusies. Viņi reti kad tikās, bet mani bieži aicināja ciemos. Tad pēc kāda laika šis puisis man sāka rakstīt. Principā runājām par sīkumiem, neko īpašu un viņš mani bieži aicināja pie sevis. Es tiešām neko sliktu nenojautu, jo tā tak mana labākā draudzene un domāju, ka šis puisis vienkārši izturās draudzīgi. Kādu vakaru viņš mani uzaicināja aiziet uz klubu ar draugiem. Es piekritu. Atnācu, pasēdējām un braucām uz klubu, bet izrādījās, ka nekas nenotiek. Es tajā laikā dzīvoju kojās un izvērtās tā, ka man nebija kur palikt, jo kojās laida iekšā tikai no rīta puses. Draudzenes puisis piedāvāja palikt pie sevis. Kad bijām pie viņa mājās viņš sāka manu draudzeni aprunāt un es centos atspēkot, ka viņa viņu mīl (kas arī ir patiesība). Kad gājām gulēt, viņš man sāka uzmākties. No rīta kolīdz varēju gāju atpakaļ uz kojām un viņš man lūdza, lai es nestāstu. Es pateicu, ka nestāstīšu. Pēc tam visu to laiku, kad runāju ar draudzeni centos viņu atrunāt no domas, ka viņa varētu dzīvot ar viņu kopā, jo es zināju, ka viņš guļ ar citām meitenēm, bet nebija jēga to teikt, jo viņa ir tā viņā iemīlējusies, ka man neticētu. Nesen šis puisis izšķīrās ar manu draudzeni, un baidoties, ka es viņai visu izstāstīšu, viņš pirmais to visu izstāstīja, kas notika tajā vakarā, bet visu pilnībā savādāk. Ka es esmu viņam uzmākusies, ka viņam bija depresija un ka viņam bija grūti atteikt un ka es izmantoju situāciju. Tagad draudzene uz mani ir dusmīga un šis puisis ik pa laikam man sūta vēstules, vai es negribu aiziet patusēt utt. Es nezinu ko darīt, jo viņa kā muļķe tic katram viņa vārdam. Varbūt man nokopēt visas tās vēstules, ko viņš man ir sūtījis? Un kad man to darīt, jo draudzene nevēlas ar mani tagad runāt un visiem stāsta, ka esmu nodevēja, kaut gan es jau viņu brīdināju, ka ar viņu tur nekā laba nebūs...