Nakts tēma :D lol

Jā, esmu no tiem cilvēkiem, kam ļooooti patīk rakstīt. Rakstu blogā, kas ir redzams tikai maniem draugiem un citi ieraksti vispār tikai man, jo nepatīk pārāk publiski par sevi stāstīt. Esmu gan pamanījusi tādu likumsakarību, ka par ļoti, ļoti labiem notikumiem labāk nerakstīt un paturēt tos vienīgi sev.

Man ari palidz rakstisana. Tik pedeja laika ta ir vestulu rakstisana draugam par to ka man iet, piedzivojumi, pardzivojumi. Vins ir ka mana dienasgramata, kaut dazreiz nepalidz ar padomiem, tomer paliek vieglak. Dzive sobrid nevaram sarunaties, bet man tas palidz. Ja rakstitu blogu tad droai vien ta lai tedz tikai svesi cilveki, visiem draugiem mav jazin kas ar mani notiek :D

Visbiežāk rakstu, kad ir skumji, bet priekš sevis. Uzreiz vieglāk nepaliek, bet, kad jau jūtos labāk, tad iznīcinu, ko esmu rakstījusi, tad paliek pavisam vieglāk :D

Es nerakstu bet naktiis negulju ja man ir pardomas vai kkaads nemiers...zemapzinjaaa kkas notiek kas neljauj naktsmieru :/

Es nerakstu, bet eju visu pārdomāt, braucot ar velosipēdu vai skrienot. Vai vienkāršākajā variantā vienkārši ejot vienai pašai pastaigā, it sevišķi lietū. Es rakstītu, ja spētu rakstīt tik ātri, cik tās domas man prātā lidinās.