Skolas/Augstskolas avīze

pamatskolā tāda bija. viedošanā nepiedalījos, bet parasti pirku (1x mēnsī, maksāja 0,20Ls).
bija gan interesanti, gan galīgi garām.
intresantas bija intervijas ar skolas zināmākajiem skolēniem (nu tur bija populārie - tie, kas vienmēr visur piedalījās, mūziķi no skolas utt.). arī ar skolotajiem intervijas bija inčīgas, jo jautājumi nebija tādi nopietnie, vairāk - kādas huiņas paši sastrādājuši skolas laikos, bastošana, utt. tādas lietas bija interesanti lasīt.
vēl tur vienmēr bija tāda kā spēļu lapa.. man vislabāk patika tie uzdevumi no sērijas 'mežā dzīvo trīs rūķi, vienam zaļa, otram zila un trešajam sarkana cepure (...........) kurš rūķis ir vecākais, bla bla (nu ceru, ka saprati par ko runāju) :D
bet nu tas bija pamatskolā, augstskolai noteikti vajadzīgs cits materiāls.
kaut gan man arī tagad būtu interesantu uzzināt kādas ziepes tagadējie pasniedzēji savā laikā vārījuši. :D

Mums taisīja elektroniskā formā. Vienīgais, ko citreiz lasīju, bija intervijas. Nekas cits man nesaistīja un noformējumi bieži piekliboja. Vispār, manuprāt, skolas (nerunāju par augstskolām, ar to nav pieredzes) avīzes ir nevajadzīga lieta, kas to veidotājiem patērē laiku, bet jēgas ta nav nekādas.

Maziņa pieredze topošajiem žurnālistiem, pievakare.
Pats dumjākais, ko nācies dzirdēt no paziņām šādās skolās ir piektklasnieču variants par modi un visu kas ap to saistīts.

Vidusskolā biju skolas avīzes redaktore. Galvenais šādas avīzes veidošanā ir kontaktēšanās ar skolēniem-avīzes lasītājiem. Regulāri taisījām aptaujas par to, ko viņi gribētu avīzē redzēt. Mūsu skolā bija arī radio, tāpēc sadarbībā ar to taisījām dažādus dziesmu topus, atzinību izpelnījās joku un karikatūru lapas, skolēniem patika lasīt rakstus, kuros viņi paši ir piedalījušies, piemēram, stāsts par notikušajām sporta dienām, kurā iesaistīti skolēnu viedokļi.

Tagad taisu avīzi skolā, mjā, darbs ir baigais. Mēs izlaižam tad, kad gribam, nav noteikts laiks, reizi mēnesī vai divos. Taisu, kad mazāk darāmā, parasti mācību pusgadu sākumā. Atvērumā parasti safočēju skolēnus, skolotājus un viņu atbildes uz kādu jautājumu, piemēram, kā svinēsiet Ziemassvētkus. Aizmugurē parasti ir comming up, piemēram, ziņojumi par ballēm vai pasākumiem.
Ir interesanti to darīt, bet tas nav viegli, tur kādas divas trīs dienas jāčakarējas un, ja pati nemāki maketēt, jāprasa kādam. Es prasīju informātikas skolotājam. Plus, vēl jālabo citu kļūdas. Par daudz ko jāpiedomā.
Pirms pati taisīju, arī vienmēr nopirku. Interesanti zināt, kas notiek skolā un 20 santīmi taču nekas nav.