Parunājam

pirms 100 un vēl cik gadiem varbūt ne tik daudz krāpa, jo bija kari un vīri cīnījās nevis pis.. apkārt
un vispār sievietes tām visām attiecību padarīšanām pārāk daudz pievērš uzmanību

odyssey tieshi kara laikaa visvairaak viiri meichukus varoja un pisaas apkaart :D frichi vien pusi latvijas ir nokniebushi :D

ūja, ūja nav tādu cilvēku kas nekrāp?!! Nu jau gan dodat, protams, par otru nekad nevari būt 100% drošs, jo neesi blakus 24/7, bet par sevi - neesmu savās divās nopietnajās attiecībās krāpusi, pat ne skūpstījusies ar citiem, un zinu, ka šajās arī nekrāpšu. Jo ir uzstādījums, ja man gribēsies krāpt, ja sapratīšu, ka nepietiek ar to vienu cilvēku - vnk aiziešu, un tad varēšu darīt ko gribu, jo ja reiz rodas kkāda ķīmija pret citu, to tagadējo tātad nemīli.

Un, ja es uzzinātu, ka amni krāpj, es aizietu, lai vai kāda mīlestība tur man nebūtu... ja, protams, tas notiktu, kad mēs jau 10< gadus kopā, bērni, laulības un kkā netīšām, kā večiem gadās, tā cita lieta droši, bet kamēr tikai draudzība.. nē! Nepiedotu!

ja, protams, tas notiktu, kad mēs jau 10< gadus kopā, bērni, laulības un kkā netīšām, kā večiem gadās,

kā 'večiem gadās". tad jau katram lopamkas pisās riņķī "gadās pa večiskam" un tas viss ir jāpiedod,jo: "mīļā man gadījās kā vecim."
krāpšanai nav attaisnojuma..

Saku, ka attaisnojums ir??!!! Nē, saku , ka nepiedotu, PROTAMS, droši runātu citādāk, ja būtu ilga laulība jau, bērni utt., un tas notiktu vienreiz, pats pateiktu - tikai tādā gadījumā es domāju, ka moš es piedotu.. Jo ja tik ilgio esat bijuši laimīgi, ir ģimene, mest to visu pie malas, atņemt bērnam tēvu, diezvai es tā darītu.. Agrāk domāju, ka jā, pamestu 100% vienalga kā tur būtu, ja krāp - lasies. Bet dzīve apkārt rāda, ka nenotiek viss tā kā gribētos. Un kad pārdzīvo līdzi ļoti tuviem cilvēkiem to visu, es savu vīramāsu sapratu, kāpēc piedeva, kaut līdz tam, es domāju pilnīgi savādāk

bet - ir tāds teiciens - kas notiek 1x, noteikti notiks arī 2 un 3reizi..

Saprotu! Un tas ,manuprāt, ir ne tikai teiciens. Vienkārši es zinu, ja par kko esi baigi drošs, saki NEKAD, tad nākas apsisties dzīvē.. Tāpēc minēju to piemēru. Paldies Dievam nav gadījies to piedzīvot, ja ir, tad man nav ne mazāko aizdomu un nojausmas, ka kas tāds ir bijis..un ceru, arī nenāksies piedzīvot, vismaz par to nekad nezināšu, ja kādreiz notiks!

Tieši tāda teiciena nav:)Ir vienīgi teiciens:


Nejaušība,kas notiek 1x var nenotikt nekad vairs,bet,kas notiek 2x notiks arī 3reizi..jo tā ir likumsakarība jau.

+

nu manā dzīvē ir pierādījies teiciens par to 1 reizi..nevis kaut kādām nejaušībām..kā nejauši var pārgulēt ar kādu??
gāji pie ielu un netīšām ar pliku kuli uzkriti kādai virsū,kurai tādas pašas nejaušības dēļ ir plika cissa?? vot tā būtu nejaušība..
dzērumā esot nejaušība?? nu ja nevari savu krānu/ vagīnu savaldīt dzērumā - tad pienācis laiks beigt dzert..

A es vispār izlasīju diskusiju un nodomāju, vai tiešām esmu tāda svētule, ja vispār šito visu nesaprotu - kāds alkohols, kādas bikses, kāda krāpšana? Vai tiešām cilvēkos nekas cilvēcisks (un jā, tieši cilvēcisks, nevis cilvēcīgs) vairs nav palicis, ja viss tik prasti un vada kaut kādi dzīvnieku pirmatnējie instinkti un vēlme pāroties pa labi, pa kreisi, ja krāpšanu tik prasti attaisno?

Ha, un jā, piekrītu šim te:

gāji pie ielu un netīšām ar pliku kuli uzkriti kādai virsū,kurai tādas pašas nejaušības dēļ ir plika cissa?? vot tā būtu nejaušība..
dzērumā esot nejaušība?? nu ja nevari savu krānu/ vagīnu savaldīt dzērumā - tad pienācis laiks beigt dzert..

Es šo taisnošanos nesaprotu. Ja piekrāpi tad vismaz atzīsti to pavisam normāli, pasakot "jā, es piekrāpu jo gribēju, un man bija pie vienas vietas manas draudzenes/sievas jūtas", nevis tā tizlā "vai...gadījās...biju iedzēris...nepamanīju kā tā sanāca, neko nesapratu...".

becky-nu vismaz pagaidām neaizšauj.pašai negribot, esmu ļoti informēta par viņa katras dienas darba laiku. bet nu nē, ja vīrietis krāpj, to sieviete vnm pamana. neticu, ka to nevar pamanīt!!līdz šim manas nojautas nekad mani nav pievīlušas.

Lou, ir palicis, neticu, ka visi un visas tādas, protams, galvot nevaru, bet zinu, ka ir tādi cilvēki, ja mīl tiešām(nevis saka, bet sirdī mīl), tad domāju enkad nekrāps tāds cilvēks. Es nekrāpju, un ticu, ka ir daudz tādu.

es nesaprotu to "krāpēju" dzīves jēgu. kaut ko perināt, noslogot savas domas ar kaut kādām telefonu, sms slēpšanu. Ne vienmēr esi pasargāts no tā,ka kāds draugs kaut ko neizmuldas. tas vissrada stresu. kāds prieks no tā?
1 (es atvainojos) nopišās un nākamos 3 gadus staigā, labākajā gadījuā, ar sirdsapziņas pārmetumie..sliktākājā - ar neko..
es laikam esmu par slinku šitādām slēpšanām, perināšanām utt..un man ir sirdsapziņas,ka liktu par sevi manīt..
man nav ne vajadzības, ne gribēšanas ar kādu tagad slepus bučoties, vai seksot.

man ikdienā ir pietiekoši daudz pienākumu, stresu, satraukumu, paši savas rūpes ir..bet vēl apzināti iet un taisīt sev problēmas un likt otram justies tizli...
man liekas,ka to var tādi mazliet uz pagrimumu tendēti cilvēki...
paši krāpj, bet kad paši nonāk šādā lomā, ņerlst, čīkst, pārdzīvo un raud spilvenos...

Man ir tikai viens vārds, kas visu pasaka - cieņa.
Ja cilvēks no sirds ciena savu otro pusīti, viņš nekrāps.
Problēmas sākas, ja cieņas pret otru trūkst.

Un galīgi nepiekrītu tām muļķībām - ko nezini, par to sirds nesāp... Nē, uzskatu, ka nav godīgi, ja viens cilvēks attiecībās no sirds mīl un ciena, ir uzticīgs, pretojas kārdinājumiem, bet otrs mērcē savu locekli gadījumā vagīnās un tad to pretīgo kuli velk mājās. Man tas ir nepieņemami, neattaisnojami.

Un šāda mana pārliecība nenozīmē, ka es varu likt galvu ķīlā par savām otrajām pusītēm, bet esmu bijusi tikai ar tādiem vīriešiem, kas mani ciena. Un mana sirds tādiem blakus vienmēr ir bijusi mierīga, bet, ja atklātos sānsolis, būtu drausmīgi sāpīgi, taču mana pasaule nesagrūtu, jo nekad nevar zināt. Nevienā jomā un jautājumā.

Es šo taisnošanos nesaprotu. Ja piekrāpi tad vismaz atzīsti to pavisam normāli, pasakot "jā, es piekrāpu jo gribēju, un man bija pie vienas vietas manas draudzenes/sievas jūtas", nevis tā tizlā "vai...gadījās...biju iedzēris...nepamanīju kā tā sanāca, neko nesapratu...".

un es tieshaam no visas sirds ticu, ka ir gan viirieshi, kuri nekraapj, gan sievietes, kuras . Debiili, protams, ir, ka tagad ir daudz taadi, kas savas kaajas nevar satureet kopaa, kas kraanus nevar biksees notureet un kam patiik buut miiljaakajiem. Bet es jau ieprieksh esmu izteikusies vairaakaas kraapshanas diskusijaas. Taadu riiciibu es tieshaam nosodu. "nav nevienam tiesiibas nosodiit" - ejiet d*rst, ja var domaat, ka kraapshana ir ok lieta, tad es varu nosodiit cik uziet

Vai pasaulē ir kaut viens vīrietis kurš nekrāpj un nekrāps savu otro pusīti???

Nē, nav. Es nesaprotu, kur problēma pašām krāpt?

cik gan dziļi ir jābūt "ieberzušamies", lai šādi teiktu? :D

Siren - ļoti labi uzrakstīji..
un tad savazā visādas hiuņas uz mājām no savie gadījuma sakariem un tad sievas raksta cosmo.lv, kas tā viņai par jaunu slimību, vai kāpēc viņai tur metas pumpas..

Jā, es arī piekrītu Siren par cieņu. Vispār, ja pazūd cieņa vienam pret otru, tad pazūd viss. Cieņas zudums spēj iznīdēt, protams, arī mīlestību. Tie, kuriem krāpšana ir sporta veids, nesaprotu tās meitenes, kuras ir līdzās. Es vienreiz tādai zosij atvēru acis, lai gan negribēju ar to džeku saplēsties. Un ko viņa? Uzrīkoja scēnu, aizgāja no mājas, viņš viņu savāca, atnesa uz rokām atpakaļ mājās, un viss bija kārtībā. Bet visiem tēlo, ka šis nu tāds priekšzīmīgais. Pats labākais ir tas, ka viņa tam arī pati tic. Un tad es sapratu, ka nekad dzīvē vairs tādām neko neteikšu. Nebojāšu attiecības ar citiem cilvēkiem.