tā šobrīd izskatās manas attiecības :D
esam kopā kādus 3 mēnešus, sākums bija rožains rožains :) bet kkur tas viss ir pagaisis, vismaz puisim. es vinjam esmu ļoti pieķērusies, un taurinji vēderā vēl nav zuduši - regulāri samīloju sabučoju, izklaidēju, iepazīstinu ar vērtīgiem cilvēkiem, sekss nonstopā. Bet no vinja puses nekā. Kad esam kopā mājās, viss laiks tiek veltīts pc vai da jebkam izņemot mani. Pret manām idejām, ko varam sadarīt - nee esmu noguris, miegs nāk. Apskāvieni un bučas - pffff priekš kam?
Bet tajā pašā laikā darbā, strādāju par bārmeni, diendienā dzirdu komplimentus, piedāvājumus kkur kopā aiziet no tiešām foršiem, simpātiskiem, mīļiem puišiem . Es protams tēloju bez maz vai precētu, aizbildinoties ka baigais mīļums mani gaida mājās, lai gan zinu 100 gadu vinsh mani negaida!
varbūt vēl kādai tā ir bijis? pēc cik ilga laika jums "nokrita" rozā brilles?
visvairāk negribu izniekot savus skaistākos gadus. Zinu ka vinš par spīti visam ir uzticīgs, tāpēc negribu nekaunīgi laist pa kreisi.