Darbs VAI attiecibas

Ne nu labi, es gribu studet Florence, man vajag 15 tk gada, bet sadi es to nesapelnisu.

Bet tad brīvdienu rīti un dienas brīvi?

Atkarigs no ta vai bus izrades(darbs Opera). Nu Opera laikam no ritiem nav izrades, tad jau ja.

Ja būtu tā,ka tas traucē mūsu attiecībām,un visticamāk ,ka tā būs,jo tikpat kā vispār nesatiksities ,un ja satiksieties,tad tikai majās,bet vajag izbaudīt visu,ko dzīve sniedz,arī ārpus 4 sienām,lai ir kopīgi piedzīvojumi utml.Nu,bet tie tikai minējumi,vienkārši pati būsi fiziski nogurusi.
Es nedomājot izvēlētos attiecības!

Ja opera, tad nav tik traki - kāds brīvs brīdis būs. Taču arī operā ir dienas izrādes 12, un tad pāris stundas pa vidu brīvas, un tad vakarā atkal izrādes.

Bet nu stulbi ir visu jaunību strādāt - jaunība domāta, lai to izbaudītu, jo vēl viss mūžs priekšā priekš strādāšanas. ;)

Apskatoties to darba laiku ,ko uzrakstīji,man radās jautājums,kad Tu atvēlēsi laiku SEV ? Kur nu vēl priekš otra cilvēka ?

Pašreizējā situācijā es 100% izvēlētos attiecības. Bet, ja man būtu attāluma attiecības un tiktos tikai brīvdienās..nezinu - Tev pašai jājūt, cik Tev svarīgs ir otrs cilvēks, jo šādā tempā strādājot (visticamāk) būsi ļoti nogurusi un galu galā attiecības izjuks. Jo reāli padomājot - kad tad jūs abi varēsiet tikties? Un, cik ilgi puisis "būs saprotošs" un "pagaidīs"? Ja Tevi naudas trūkums traki 'nespiež' un nemaksās tur baigo summu, tad, manuprāt, labāk neņemt to papildus darbu. Tā vietā pameklē labāk apmaksātu darbu normālajā darba laikā un būs Tev gan naudas vairāk, gan attiecības.

Nikola - nu tas ir neatbildets jautajums.

Tev tiešām pašai ir jāizlemj ko savā dzīvē gribi sasniegt - izglītību vai attiecības. Es jau nu noteikti ietu uz savu mēŗki un strādātu, lai vēlāk iegūtu tādu izglītību kādu vēlos, un attiecīgi no tā man būtu tas darbs, ko esmu pelnījusi saņemt.
Man pat šajā jautājumā neuztrauktu attiecības, bet iespēja, ka tu fiziski nespēsi apvienot. Tev sanāks strādāt no rīta līdz vēlam vakaram, visu nedēļu. Ikvienam ir nepieciešama atpūta, lai atgūtu spēkus, jo esot nogurumā, tavi darba rezultāti var nebūt labi.

kā mani vecāki man teica - strādāt paspēsi vēl visu mūžu, tā,ka jaunību var sakārtot ģimeni un attiecības..

Svarīgi arī zināt - tu vairāk esi karjeriste vai ģimenes cilvēks?

no pieredzes: mans darba laiks no 1-5dienai no 8-17 plus četras dienas nedēļā no 18-21, es izturēju divas nedēļas tādā tempā, ok, plus vēl man bija visādi nesaistītie stresi, bet... organisms vienkārši sāk lūzt, fiziski tas ir ļoti, ļoti grūti, jo nevar organisms nostopā būt darba stāvoklī no 8-21, tas ir par daudz.

šobrīd nomainīju vai vairs tikai uz divreiz nedēļā plus 18-21 un ir labāk, bet arī zini kam es to naudu krāju un ka tas būs tikai uz pāris mēnešiem.

par attiecībām, manuprāt šeit šis nav galvenais jautājums, jo, ja ir stipras attiecības tās pielāgojas visam vai meklē citur risinājumus.
Jautājums vai tu to gribi? vai arī tu sliecies uz to, jo tev vecāki ''spiež'' un ir iespēja.
Izdomā, ja tiešām tavā dzīvē nekā cita kā tikai attiecības un darbs nav, tad varbūt jā, bet nez, parasti cilvēkiem ir arī citas intereses un, ja tu saki, ka paņēmi brīvo gadu, lai iepazītu pasauli un saprastu ko gribi pirms studijām, tad to arī dari ne sevi ieroc darbā, jo tas dos cv ierakstu par pieredzi, bet ir arī dzīves skola, piedzīvojumi, ceļojumi, kas atver acis!

Attiecības. Ir viegli sagraut to ko ilgi būvēji - attiecības.

Bet ja Tu sāksi studēt Florencē, tad domā, ka attiecības tāpat nepajuks? Nebūs vairs tikšanās reizi nedēļā, bet gan reizi..hmm...mēnesī vai reizi vairākos mēnešos...

Man pašai jaunībā vienlīdz svarīgs ir gan darbs, gan ģimene (tādā ziņā, ka es ļoti mīlu savu vīrieti, bet tomēr vēlos sasniegt savus mērķus karjerā un netaisos dzemdēt bērnus tuvākajā laikā), bet es noteikti negribētu pārdegt - divi darbi, tas ir par daudz.

Mīlā, a pa kuru laiku Tu taisies tikties ar savu vīrieti? Negribu ne pārmest, ne ko citu, tik man liekas, ka vīrietim kā viens no iemesliem, kāpēc sāk slīdēt kājas, ja trūkst uzmanības no savas sievietes...

nē.. nē.. nē.. mani tikai ar pa tiešām milzīgu samaksu varēu piespiest strādāt darba dienu vakaros un brīvdienās... man pat līdz pieciem grūti izturēt :D

Un savu laiku ar mīļoto un draugiem - neziedotu... nē, paldies!

Es jau laikam tomēr izvēlētos attiecības. Ja es viņu mīlētu. Bet no otras puses, ja mēs viens otru mīlētu, droši vien tiešam dzīvotu kopā.

Ok, par Italiju tagad nedomasim. Bet par tuvo nakotni, ja Jums taisniba, bet nu lemums nav viegls. Sonedel visu izlmesu.

Visticamāk, ka jūsu attiecības izjuks, ja izvēlēsies šo darbu. bet, tev pašai neapniks tikai strādāt?cilvēks nogurst gan fiziski, gan garīgi. nezinu, vai ko tādu arī izturēs tava veselība, ne tikai mīlestība.
tiešām dīvaini, ka 5 gadu laikā jūs vēl neesat uzsākuši kopdzīvi. galu galā, ja tiešām viens otru ļoti mīl, tad jāpiekāpjas ir abiem darba jautājumos. visu mūžu taču nedzīvosi viena pati?bet varbūt arī kādam dzīves jēga ir darbs. atver acis un padomā - ja šo cilvēku tiešām mīli, tad parunā ar viņu un upurējaties abi. varbūt arī jūsu attiecības nav tik stipras, lai jūs sāktu dzīvot kopā.
kāpēc ir jāmoka otrs cilvēks ar šeit dzirdētajām frāzēm- ja mīl, tad pacietīsies, pagaidīs, kamēr uzcelsi karjeru. bet zini, tas ir egoistiski - kamēr tu būvē sev karjeru, tikmēr otrs jūdzas nost, un vēl prasīt kādu uzticību šādās attiecībās, kad domā ka otrs pacietīs visu...jāpiekāpjas ir abiem. tad strādā to otro darbu tikai.

Es nostrādāju 8 mēnešus darbā pa 11 h/dienā, 5-6 dienas nedēļā! Nu tas nebija tas labākais laiks, jo savu puisi redzēju tikai no 22.00 līdz 24.00 vakarā (ja mana brīvdiena iekrita viņa darbadienā)! :D Vnk jauki..... Nemaz nerunāšu par radiem un draugiem un laiku sev! ;) Tagad domāju, nafig man to vispār vajadzēja? Ne alga liela, ne pieredze kaut kāda normāla iegūta, tas pats vien klientu apkalpošanas darbs, kas mani tracina! :D
Ja tev ir ļoooti vajadzīga nauda, ja tur maksā labi un Tu nopelnīsi naudu, ieguldot viņu kaut kādā lielā pirkumā, tad ej strādā. Ja tev to naudu tiiik ļoti nevajag, tad priekš kam mocīties? :/ Un dēļ 2.darba tu vispār neredzēsi savu puisi! Domā tas ir tā vērts??? :/ Man šķiet, ka galīgi nē!!!