Darbs VAI attiecibas

Man prieks, ka tev viss nokārtojās :)

_paris, man prieks, ka Tev viss nokārtojās. Baudi dzīvi un baudi to kopā ar savu mīļoto cilvēku ;)

Es tikko visu uzrakstiju par to tiksanos tacu, cik var :D Man patik, ka par manam attiecibam uztraucas nepazistami cilveki, lai gan to pat neludzu :)

Tām,kurām pēc ntiem gadiem ir tikšanās tikai sestdienās-svētdienās,nemāniet sevi jums nav attiecību,tas tikai tāds seksiņš brīvdienās un viss.Kaut kādā pirmajā laikā vēl jā,bet ne jau pēc gadiem šāds dzīves modelis.

_paris, re kā forši viss nokārtojās! Patiešām prieks :)

Meitenes, Jus ne visai rupigi lasat :) Tatad pamatdarbs man butu no9.00-16.30 un nakamais no 17.00-23.00. Katru dienu, par 1dienam ka kuru reizi. Brivdienas ir divas izrades - tad no 11.30 rita lidz vakaram. Nu diez pa kuru laiku savu draugu satiksu? No 23.30 lidz 7.00 :D Ne nu tas nav nopietni, atteiksos sodien no otra darba. Neticesiet, kas notika vispar - kosmoss mani sadzirdeja laikam - darba devejs pielika pie algas, lai nav jaraujas divos darbos. Pilnigi neticami, bet fakts. Par draugu - mineju, ka ir bijis dazadi, lasiet - esam dzivojusi ari kopa, tagad vinam dabs vienkarsi ir cita pilseta, beigsies sezona, mekles Riga. Ta luk. Un paldies par atsaucibu, bija interesanti palasit!

dzīvojat vnk kopā!

Es laikam otru darbu ņemtu, ja tas darbs man ko daotu nākotnē (t.i. pieredze jomā, kurā vēlāk vēlos veidot karjeru, pieredze, ko augstu novērtēs, jaunas iespējas).
Man ir līdzīga dilemma (ok, vairs nav dilemma un nav man 5us gadus ilgas attiecības)..ieguvu darbu, kurā ir ļooti daudz jāstrādā (ļoti daudz virstundas) + man vēl mācības..bet man ir svarīgi tas, ka to pieredzi novērtēs un iegūšu ļoti daudz, tāpēc pašlaik pirmajā vietā ir darbs..ir takš kaut kas jādara, lai nākotnē cerams būtu labāk :)

It kā jau Tev iznāktu ar draugu satikties pa dienu, bet skaties,ka neiznāk tā,kad sāc strādāt otrā darbā, pārgursti un vairs nevienu nevēlies ne redzēt, ne dzirdēt.
Es arī plānoju ,kaut ko līdzīgu. meklēju otru darbu. centīšos atrast tādu,lai man iekrīt arī kāda brīva diena nedēļā. es tā nevarētu katru dienu strādāt. man ir nepieciešama diena,kuru veltīt tik sev, saviem mīļajiem.

Man gan tā satikšanās neliekas tik ļoti reāla, jo autore minēja, ka draugs strādā otrā LV galā. Vai tad viņam pilnīgi visas reizes ir jābrauc uz Rīgu? Man vienmēr attiecībās, kamēr nedzīvo kopā, licies ok, ka +/- vienādi viens pie otra ciemojas, nevis viens tikai braukā gaisa gabalus. Protams, citām meitenēm iespējams ir cita veida pieredze un viedoklis.

19-22 gados arī mierīgi maucu pilno grafiku: darbs maiņās (maiņas no 10-22), pilna laika bakalaurs, mājas darbi skolai, vēl izballēties un izgulēties paspēju! Tiesa gan, attiecību tad nebija. Šobrīd liekas, ka fiziski vairs diez vai pavilktu... bet, ja vajadzētu, gan jau ka jā.

man neliekaas tik traki, ka nespeetu vispaar satikt draugu! kaa tad ir ar sestdienaam un sveetdienaam pa dienu vai peec tava darba? tad ir laiks briivs!
ja tavs sapnis ir maaciities florencee un tev tam naudu vajag, tad seko savam sapnim un neupuree deelj drauga, kursh nav tavs viirs vai liigavainis, savus naakotnes plaanus.
tas darba ritms nav tik traks kaa dazas saka - tikai 3 dienas sanaak supergaraas stundas, paareejaas dienaas var atrast laiku arii kaut kam citam, zinu cilveekus, kas straadaa garaakas stundas gadiem un veel dziivi, nav paardegushi.

Hmm... nezinu, bet es laikam pamēģinātu strādāt, ja reiz ir iespēja papildus nopelnīt.

Piekrītu šim:

nu tak nav nemaz tik traki.
kādēļ lai jums izirtu attiecības? draugu satiksi nedēļas nogalēs pa dienu un pēc 22iem. jāstrādā tak tikai dažas stundas.
un pirmdienas vakari būs laiks ko pavadīt ar sevi - filmām, skaistumkopšanai, grāmatām. dažreiz draudzenēm.

nu nebūt jau nav tā neizturamākā slodze. .

Jo vairāk dara, jo vairāk var paspēt. Ja nevari to izturēt, tad vienmēr var strādāt mazāk.
Vispār mani uzmanīgu dara tie 5 gadi, ka šitā visu laiku satiekaties. Traki ilgs laiks, lai tā dzīvotu. Es tavā vietā padomātu, vai tādām attiecībām vispār ir iespējama tālāka nākotne, kaut gan ne visi cilvēki ir vienādi - citiem ir labi uzturēt attiecības nemaz kopā nedzīvojot, tāds modelis ir daudz sastopams Eiropā - cilvēki dzīvo vieni un satiekas brīvajā laikā. Arī nav slikti.

Pride and prejudice-labs piemeers!:)Man arii labs piemeers no dziives,par kuru visi amerikaani briinaas!:DBiju nostraadaajusi 24st slimniicaa-psihiatrijaa naktiis nevar guleet,jo tiesi naktiis visvairak taas pasnaaviibas!Tad no riita skreeju maseet sievieti...tad atri uz vilcienu -lauki sauc!Vilciena adiju !Laukos griezu stiigas zemeneem un beigaas gandriiz nogiibu...mamma veesaa mieraa tikai noteica-nezinaaju ,ka tu tik neizturiiga!:D:D

Pirms daudziem gadiem, tikko sākusi studēt, es strādāju par garderobisti. Teātrī gan brīvdienās ļoooti bieži bija arī dienas izrādes, tāpēc tas nebija tikai tā - ai, nu jāstrādā tikai vakarā. Ja dienas izrāde sākās plkst. 13.00, tad man jau ap 11.00 vajadzēja būt uz strīpas - formā, saspraustiem matiem un žilbinoši laipnu smaidu. Arī prom, loģiski, nevarēja doties 20 minūtes pēc izrādes beigām. Bija jāsagaida visi apmeklētāji, nedod Dievs, kāds vēl izdomāja ar paziņu foajē papļāpāt uz dīvāniņa, jo viņam pofig, ka viņu abu mēteļi ir pēdējie (un viņam ir tādas tiesības), ka ir vēlā izrāde, plkst. pāri 22iem, Tev bijusi gara un grūta diena universitātē un vēl 30 minūtes jāpavada, lai nokļūtu mājās un no rīta 6.00 atkal mostos. Tas nav tik vienkārši, kā šķiet. Ne fiziski, ne garīgi, jo kultūru mēdz baudīt arī visnotaļ stervozas būtnes. Bet vispār man bija riktīgi forša viena kolēģe, nu īsta zviedzēja un mums kopā bija fenomenāli jautras darba stundas. :) Aizrāvos. :D

Es laikam vienkārši aprunātos ar savu vīrieti - ko viņš par to visu domā, par mums, par nākotni, tas noteikti palīdzētu pieņemt lēmumu. :)

Es soreiz domaaju darbu arii taapeec ,ka laiki var mainiities un nekur nav teikts ,ka taa buus visu muuzu!Kas dziivee nav dariits,lai uzlabotu dziives apstaaklus ,kas uzlabo loti biezi arii attieciibas!
Tur laikam jaarunaa arii ar "otru pusiiti"!

Padomāju, ka varbūt ir vērts meklēt labāk atalgotu pamatdarbu, nevis rauties divos darbos? Nezinu, cik liela Tev šobrīd alga (un man arī ir vienalga), bet vienmēr jau ir iespējams atrast darbu, kur maksā vairāk, bet jāstrādā būs viena slodze.

nu tak nav nemaz tik traki.
kādēļ lai jums izirtu attiecības? draugu satiksi nedēļas nogalēs pa dienu un pēc 22iem. jāstrādā tak tikai dažas stundas.
un pirmdienas vakari būs laiks ko pavadīt ar sevi - filmām, skaistumkopšanai, grāmatām. dažreiz draudzenēm.

nu nebūt jau nav tā neizturamākā slodze. .

Es gan ņemtu darbu un pamēģinātu, kā tas ir un vai ir vērts. Pēc kādas nedēļas vai divām viss jau būtu skaidrs un tad arī izlemtu palikt vai iet prom. :)

Ja tik grūti izdomāt, tad izveido plusiņu un mīnusiņu stabiņus, ar to kādi ieguvumi būs no diviem darbiem un kādi no attiecībām. Tas var būt risinājums.
Par strādāšanu divos darbos, piekrītu, ka tas ir fiziski un emocionāli grūti. Ir nācies strādāt divos darbos, kad jāstrādā vienā no 1-5 pa 8 stundām un otrā, kad vēlos, bet 5 dienas pa 8 stundām, kurās dienās gribu. Pusotru mēnesi izturēju. Tajā laikā man vēl bija mācības. Pēc tam burtiksi salūzu ar veseslību.
Otro reizi mēģināju pievienot pamatdarbam vakara stundas, no 16.-21.00, atkal pusotrs mēnesis un nav ne vēlmes, ne spēka.
Plus ļoti grūti, kad ģimene, draugi un citi sāk teikt, ka mani vairs neredz.
Ļoti apdomā to - vai tas būs tā vērts.